Lūgtum nelasīt cilvēkiem ar vājiem nerviem un tiem bērnu vecākiem, kuri dodas uz parku skrituļot, līdzi ņemot dezinficējošus šķīdumus brūču apstrādei katram-gadījumam-ja-nu-kaut-kas-notiks! Ir ceturtdienas vakars tā ap astoņiem. Vecāki (= mēs) priecīgi, ka nu jau krietnu laiku 7. un 4. klases bērniem skolotāji neko neuzdod pildīt mājās. Grāmatas nodotas, atzīmes jau izliktas un ir pat pārsteidzoši superlabas, ņemot vērā gudro galvu palaišanos slinkumā. Bērni (viņi = meita + dēls) priecīgi, ka nu var izčīkstēt katrs sēdēt pie datora 20 minūtes. Vecāki pārlaimīgi, ka ir nenormāls vakars. Tas pats ceturtdienas vakars tā ap deviņiem pēc Simpsonu jau redzētās sērijas noskatīšanās 1953. reizi. Boring. Un tad patiešām sākas mūsu ģimenes pavisam normālais vakars. Dēls: "Es izmirsu pateikt, ka man rīt vajadzēs klases tīrīšanas līdzekļus." Mamma: "Kas tev jāņem līdzi?" Dēls: "Es nezinu." Māte: "Bet ko tev teica ņemt līdzi?" Dēls: "Es ne...
Vieta, kur tikties