Pāriet uz galveno saturu

Domājot par Romu - tiramisu

Šķiet, ka brauciens uz Romu jau ir teju ar roku aizsniedzams (un tieši tāpēc ir tik grūti palikt mierā un pacietīgi to gaidīt), un arī plāns sagatavoties atpūtai Romā ir īstenojies diezgan veiksmīgi. Atgādināšu, ka man bija apņemšanās katru nedēļas nogali īstenot kaut ko ar Itāliju/Romu saistītu. Nesanāca tā, ka plāns īstnojās katru nedēļas nogali, bet katru nedēļu gan. Un plāna īstenošanas laikā tapa mans pirmais tiramisu. Man tā patīk aizsteigties notikumiem pa priekšu, tāpēc arī tagad pateikšu, ka tiramisu sanāca nu tik dievīgi garšīgs, nu tik ļoti, ļoti, ka tagad ar nepacietību gaidu, kā tad garšos īstens "itālietis tiramisu" Romā. Kā tad gatavoju savu tiramisu?



Uzreiz teikšu, ka par pamatu savam tiramisu izmantoju recepti no grāmatas Itāļu ēdieni (pašreiz gan pie šīs grāmatas minēts, ka tā nav pieejama). Tātad tiramisu nepieciešamas šādas sastāvdaļas: 250 gr maskarpones siera, dāmu pirkstiņi (cepumi!), 2 krūzītes stipras šķīstošās kafijas, 200 gr saldā krējuma, 3 olu dzeltenumi, 80 gr cukura, kakao un pūdercukurs. Pēc grāmatā dotās receptes nepieciešami arī 100 gr mandeļu liķiera. Lūk, šī tad ir vienīgā būtiskā atšķirība, kuru ieviesu savā tiramisu, proti, mandeļu liķiera man nebija, bet bija ķiršu liķieris, turklāt pielēju vien pāris ēdamkarotes, nevis oriģinālā minēto daudzumu.

Otra atšķirība - dāmu prikstiņus kārtoju apaļā pannā, jo taisnstūra traukam bija pieaugušas kājas un tas bija devies brīvsolī (lasi: nevarēju atrast). Tiramisu pagatavošana ir bezgala vienkārša, un man ir patiešām žēl, ka šī gardā saldēdiena gatavošanu atklāju tikai šoruden.

Olu dzeltenumi ir jāsakuļ ar cukuru tik ilgi, lai cukurs būtu izkusis. Tad jāpievino maskarpones siers. Šajā brīdī masa jau ir bezgala garda! Pievieno liķieri. Atsevišķi sakuļ saldo krējumu, tad lēnām samaisa ar maskarpones siera un olu masu.

Ņem cepumus, ātri iemērc kafijā un kārto citu pie cita traukā (kantainā pēc oriģinālreceptes). Kad viena kārta ar izmērcētajiem cepumiem ir noklāta, virsū liek maskarpones siera masu. Pēc tās atkal kārto kafijā iemērktos cepumus. Un tā var turpināt tik ilgi, kamēr vien ir cepumi un siera masa:) Visu beigās pārkaisa ar kakao. 

Es savu tiramisu spēju ledusskapī noturēt vien kādas četras stundas, jo pārāk liels bija kārdinājums to testēt un tiesāt. Tas arī bija pietiekami, jo cepumi bija gana mīksti un aromātiski, bet tiramisu tiešām kusa mutē un roka tā vien stiepās pēc nākamā gabaliņa. Lieliski, vienkārši lieliski! 

Taču jau tagad zinu, ka nākamajā nedēļas nogalē gatavošu īpašu "paradīzes zupu" (dažādu pupiņu maisījums ar cieto sieru) un cūkgaļas fileju romiešu gaumē. Man taču vajag zināt, kā viens un tas pats ēdiens var garšot dažādu pavāru izpildījumā, vai ne?

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...

Es skrienu, tātad esmu

"Es domāju, tātad esmu" (bieži vien teikta arī latīņu valodā "Cogito, ergo sum") ir slavenā franču filozofa Renē Dekarta prātula, kuru dzirdam itin bieži pielietotu dažādās ikdienas situācijās. Iespējams, ka tā ir viena no pasaulē biežāk lietotajām atsaucēm citā kontekstā, piemēram, "Strādāju, tātad esmu", "Guļu, tātad esmu", "Ēdu, tātad esmu", "Dziedu, tātad esmu", tāpēc pārsteigums nebūs, ka arī ievērojamais japāņu rakstnieks Haruki Murakami darbā "Par ko es runāju, runādams par skriešanu"  (lasīju e-grāmatu) ir ierakstījis teikumu: "Es skrienu, tātad esmu". Šis lakoniskais teikums izsaka arī visu grāmatas būtību, tomēr pēc izlasīšanas vēl gribas pakavēties Murakami vēstījuma varā. Uzdrošināšos apgalvot, ka Haruki Murakami lasītāji ir sadalījušies divās daļās: tie, kuri kāri tver katru jaunu šī rakstnieka darbu vai pat pārlasa reiz jau lasīto, un tie, kuri reiz ir kādu darbu lasījuši, bet nav "ielasī...