Domājot par Romu - tiramisu

Šķiet, ka brauciens uz Romu jau ir teju ar roku aizsniedzams (un tieši tāpēc ir tik grūti palikt mierā un pacietīgi to gaidīt), un arī plāns sagatavoties atpūtai Romā ir īstenojies diezgan veiksmīgi. Atgādināšu, ka man bija apņemšanās katru nedēļas nogali īstenot kaut ko ar Itāliju/Romu saistītu. Nesanāca tā, ka plāns īstnojās katru nedēļas nogali, bet katru nedēļu gan. Un plāna īstenošanas laikā tapa mans pirmais tiramisu. Man tā patīk aizsteigties notikumiem pa priekšu, tāpēc arī tagad pateikšu, ka tiramisu sanāca nu tik dievīgi garšīgs, nu tik ļoti, ļoti, ka tagad ar nepacietību gaidu, kā tad garšos īstens "itālietis tiramisu" Romā. Kā tad gatavoju savu tiramisu?

Uzreiz teikšu, ka par pamatu savam tiramisu izmantoju recepti no grāmatas Itāļu ēdieni (pašreiz gan pie šīs grāmatas minēts, ka tā nav pieejama). Tātad tiramisu nepieciešamas šādas sastāvdaļas: 250 gr maskarpones siera, dāmu pirkstiņi (cepumi!), 2 krūzītes stipras šķīstošās kafijas, 200 gr saldā krējuma, 3 olu dzeltenumi, 80 gr cukura, kakao un pūdercukurs. Pēc grāmatā dotās receptes nepieciešami arī 100 gr mandeļu liķiera. Lūk, šī tad ir vienīgā būtiskā atšķirība, kuru ieviesu savā tiramisu, proti, mandeļu liķiera man nebija, bet bija ķiršu liķieris, turklāt pielēju vien pāris ēdamkarotes, nevis oriģinālā minēto daudzumu.

Otra atšķirība - dāmu prikstiņus kārtoju apaļā pannā, jo taisnstūra traukam bija pieaugušas kājas un tas bija devies brīvsolī (lasi: nevarēju atrast). Tiramisu pagatavošana ir bezgala vienkārša, un man ir patiešām žēl, ka šī gardā saldēdiena gatavošanu atklāju tikai šoruden.

Olu dzeltenumi ir jāsakuļ ar cukuru tik ilgi, lai cukurs būtu izkusis. Tad jāpievino maskarpones siers. Šajā brīdī masa jau ir bezgala garda! Pievieno liķieri. Atsevišķi sakuļ saldo krējumu, tad lēnām samaisa ar maskarpones siera un olu masu.

Ņem cepumus, ātri iemērc kafijā un kārto citu pie cita traukā (kantainā pēc oriģinālreceptes). Kad viena kārta ar izmērcētajiem cepumiem ir noklāta, virsū liek maskarpones siera masu. Pēc tās atkal kārto kafijā iemērktos cepumus. Un tā var turpināt tik ilgi, kamēr vien ir cepumi un siera masa:) Visu beigās pārkaisa ar kakao. 

Es savu tiramisu spēju ledusskapī noturēt vien kādas četras stundas, jo pārāk liels bija kārdinājums to testēt un tiesāt. Tas arī bija pietiekami, jo cepumi bija gana mīksti un aromātiski, bet tiramisu tiešām kusa mutē un roka tā vien stiepās pēc nākamā gabaliņa. Lieliski, vienkārši lieliski! 

Taču jau tagad zinu, ka nākamajā nedēļas nogalē gatavošu īpašu "paradīzes zupu" (dažādu pupiņu maisījums ar cieto sieru) un cūkgaļas fileju romiešu gaumē. Man taču vajag zināt, kā viens un tas pats ēdiens var garšot dažādu pavāru izpildījumā, vai ne?