Pāriet uz galveno saturu

Kivi pufkūciņas


Ārā ir brīnišķīgi ziemīga svētdiena, kad pirmajā pavasara mēnesī sals joprojām nežēlīgi kniebj vaigos un degunā, tāpēc man kā siltummīlim labāk patīk šo laiku pavadīt virtuvē, meistarojot ko jaunu ģimenes palutināšanai. Šoreiz stāsts ir par ļoti viegli pagatavojamām kivi pufkūciņām, kuru radīšanai iedvesmu esmu smēlusies no žurnāla "Četras sezonas" marta numura, oriģinālo recepti nedaudz pamainot.


Žurnāla "Četras sezonas" marta numurā 9. lpp. ir recepte ar nosaukumu "Kivi kapkeiki", bet iepriekšējā lappusē ir recepte, kā pagatavot baltās šogolādes mufu. Tad nu mans ēdiens bija abu apvienojums un vēl mazas variācijas.

Pirmkārt, es savu meistarojumu gribētu saukt par "Kivi pufkūciņām ar baltās šokolādes putām". Lai pagatavotu kūciņas (mafinus/kēksiņus/kapkeikus - kā nu katrs mēs tos vēlamies dēvēt) es izmantoju:
125 gr sviesta,
150 gr pūdercukura,
3 olas,
150 gr miltus,
1 tējkaroti cepamo pulveri,
5 lielas ēdamkarotes 12 % skābā krējuma,
1/2 citrona sulu,
2 sīki sagrieztus kivi (nomizotus, protams).
Žurnāla receptē minēts, ka vajadzīga arī 1 tējkarote sīki sakapātu cidoniju sukāžu, miltiem ir jābūt self-raising, t.i., pašbriestošajiem, citrona sulai ir jābūt tikai 1 ēdamkarotei, bet skābajam krējumam - 115 gramiem. Cidonijas neliku klāt, jo labi zinu, ka mani mazbuzīši tādas neēd.

Pagatavošana ir elementāra. Vispirms sakuļ sviestu ar cukuru, pa vienai pievieno olas - sanāk gaisīga un jau garda masa. Pieliek miltus, krējumu, turpina visu sakult pabiezā masā. Tāpat pievieno citrona sulu un sagrieztos kivi un atkal visu kārtīgi samaisa. Tas neaizņem vairāk kā 10 minūtes.

Pa to laiku noteikti arī krāsns ir iesilusi. Žurnāla receptē minēts, ka kapkeiki ir jāliek formiņās. Tās var būt gan papīra, gan jebkādas citas. Jau aizsteidzoties laikam pa priekšu teikšu, ka tikpat gardi viss sanāktu, ja masu vienkārši ielietu kūku cepamajā veidnē, tā kā nav ko stresot, ja mājās nemaz nav kēksiņu cepamās formiņas. 

Jo mazāka izmēra trauciņā cepas mīkla, jo ātrāk tā ir gatava - tas nu tā kā zināms visām saimniecēm. Manas pufkūciņas bija gatavas 15 minūšu laikā. Viegli dzeltenbrūnas un gardi smaržojošas.

Taču es tās gribēju uzlabot ar baltās šokolādes mufu/putām/krēmu. Šī gardā brīnuma pagatavošanai arī vajadzēs kādas nieka 10 minūtes. Produkti:
160 gr baltās šokolādes,
150 gr svaigā siera "Kārums",
250 gr saldā krējuma.
Arī šī bija mazliet pārveidota recepte, jo oriģinālā minēti ir šokolādes čipši (well, manā lauku bodē tādu nemaz nav), 110 gr maskarpones vai cita svaigā siera (sākumā tik arī pieliku, taču man šķita pārāk salda masa, tāpēc pieliku klāt vēl krietnu devu). Domāju, ka šīs ir proporcijas, ko katrs kulinārs var variēt pēc savu garšas kārpiņu izjūtām, jo man ubersaldi ēdieni nemaz tā netīk.

Šādu mufu gatavoju pirmo reizi, lai gan beigās secināju, ka tas daudz neatšķiras no siera kūku masas gatavošanas. Kamēr ūdens peldē kūst šokolāde, sāk putot saldo krējumu. Tas būs jau pusputots, kad šokolāde būs izšķīdusi un tai varēs pievienot kādu karoti svaigā siera. Tagad nu gan cītīgi nākas maisīt šokolādes un siera masu, lai tā būtu viendabīga. Kad šīs abas sastāvdaļas bija samaisītas, pabeidzu putot saldo krējumu, kuram beigās piemaisīju klāt šokolādes un svaigā siera masu. Visu tā enerģiski jāsamaisa un žiperīgi jāliek ledusskapī nevis tāpēc, lai kaut kas neatsulotos, bet gan tāpēc, ka masa ir tik garda un pufīga, ka to ar karotēm vien gribēsies visiem notiesāt. Jā, un kamēr cīnījos ar šo masu, bija paspējušas izcepties divas kūciņu panniņas. No visas mīklas masas sanāca tieši 3 pannas kūciņu jeb 36 gabaliņi.

Kad kūciņas ir atdzisušas, uz tām kārtoju karoti šokolādes putu un kivi šķēlīti. Jau tagad zinu, ka šis viegli pagatavojamais našķis būs manā repertuārā gan svētku galdā, gan ikdienā, kad gribēsies baudīt kaut ko vieglu un gardu. Starp citu, ceru, ka drīz vien sniegs sāks kust un laukā spraugsies rabarberu kāti, jo mans prāts saka, ka kūciņās kivi vietā mierīgi varētu sīki sagriezt arī kādu rabarberu - skābums būtu tieši tāds pats.
Tad nu labu apetīti, gardēdi!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav