Pāriet uz galveno saturu

Bērnu grāmatas Ziemassvētku vecīša dāvanu maisā 1

Es piekrītu viedoklim, ka bērni lasīs tad, ja mēs - pieaugušie - arī esam uz tu ar lasīšanu, savukārt žanra izvēle jau ir katra gaumē. Nav svarīgi, vai tie ir komiksi vai vēsturiski un piedzīvojumu stāsti, ko izvēlamies mēs un ko iesakām bērniem, jo galvenais ir lasīt, domāt, vingrināt iztēli un ceļot burtu un bilžu valdzinošajā pasaulē. Tieši tāpēc manā ikgadējā dāvanu maisā ir arī grāmatas maziem un lieliem. Vēlos dalīties pārdomās tieši par pirmajiem domātajām grāmatām, pārskatāmības labad sadalot aprakstu trīs daļās: grāmatas pirmsskolēniem, grāmatas tiem, kas vēl pamatskolā, un darbošanās grāmatas visai ģimenei. Pirmais raksts - grāmatas tiem, kas vēl lasa kopā ar kādu mazliet lielāku.

Sākšu ar grāmatu Kur ņemt vienu apkampienu?, kura no visām iegādātajām man pašai ir vismīļākā un to es ieteiktu valstij iegādāties visiem dzemdību namiem, lai dāvinātu katra mazuļa vecākiem. Tā ir tiiik mīļa!!! Deivida Mellinga grāmatas galvenais varonis ir lācēns Duglass, kurš, kādā pavasara rītā pamodies, domā, ka kaut kas viņam pietrūkst, un tas "kaut kas" ir nekas cits kā viens apkampiens, kuru viņš dodas meklēt. Apkampis krūmus un aitas un tomēr vēl nepiepildot savas ilgas pēc tā viena īpašā apkampiena, lācēns atgriežas mājās, kur... Lasi, lasi, priekšā neteikšu! Grāmatu lasīju pati, lasīja mani kolēģi, lasīja dēls, kuram nu jau 12 un šķiet, ka "apkamp mani" stāstiņi ir jau pagājuši, taču visi vienbalsīgi atzīstam, ka Duglasa viena apkampiena stāstiņš ir ļoti sirsnīgs un lasāms vēl un vēl. Kā pievienoto vērtību varu ieteikt ģimenei vai draugu kompānijai kādā ballītē - un Ziemassvētki kā jau ģimeniski svētki būs ideāli piemēroti šai aktivitātei! - izmēģināt grāmatas beigās attēlotos dažādos apkampienu veidus. Ķēdīšveida apkamiens un čupiņveida apkamiens varētu būt topa apkampieni, kurus gribētu izmēģināt ikviens, taču vienlīdz interesanti ir nelaidvaļā apkampiens un biklais apkampiens.

Nav noslēpums, ka lāči ir vieni no bērnu literatūrā visbiežāk izmantotajiem tēliem, jo teju katram mums bērnībā ir bijis Savs Lācis. Vinnijs Pūks nebūt nav vienīgais Slavenais Lācis. Tikpat slavens angļu lācis ir arī lācēns Padingtons, kura piedzīvojumus var izlasīt krāsainiem, lieliem, bērniem viegli uztveramiem zīmējumiem bagātajās grāmatiņās "Lācēns Padingtons. Pirmais stāsts par lācēnu no Peru", bet viņa tālākie piedzīvojumi aprakstīti darbā Lācēns Padingtons dārzā. Pieaugušajiem itin saprotami ir tas, ka lācēns savu vārdu iegūst no stacijas - Padingtonas -, kurā viņu, vientuļu un apjukušu, atrod Braunu ģimene. Lācēna piedzīvojumi ir asprātīgi, bet ar morāli. Līdzīgi kā Padingtons rīkojas arī mūsu mazākie un lielākie bērni, gribot mums palīdzēt.

Šie nebūt nav vienīgie Apgāda Zvaigzne ABC šogad sarūpētie izdevumi pirmsskolēniem. Tie ir tik daudz, ka jaunumu sadaļa tiek papildināta katru nedēļu. Princeses šādas un tādas, pasakas visvisādas gan piedzīvojumus mīlošiem zēniem, gan meitenēm, stāsti par kaķēniem, pelēniem un citiem mīluļiem - vai spēj iedomāties ko tādu, ko tavs mazulis tik ļoti kārotu lasīt, bet tu nevarētu atrast? Jādomā, ka katrs izdevums atrod savu lasītāju, taču vēl vairāk gribas ticēt, ka katra grāmatiņa uz mūžu paliek arī mazā lasītāja sirsniņā. Šīs ir tās grāmatiņas, kuras ar sajūsmu lasīju es. Tālāk par grāmatām, kas patiks sākumskolas skolēniem un mazajiem tīņiem.

Novēlu katrā ģimenē šovakar izmēģināt labnaksniņas apkampienu! Lai priecīga svētku gaidīšanas nedēļa!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...

Es skrienu, tātad esmu

"Es domāju, tātad esmu" (bieži vien teikta arī latīņu valodā "Cogito, ergo sum") ir slavenā franču filozofa Renē Dekarta prātula, kuru dzirdam itin bieži pielietotu dažādās ikdienas situācijās. Iespējams, ka tā ir viena no pasaulē biežāk lietotajām atsaucēm citā kontekstā, piemēram, "Strādāju, tātad esmu", "Guļu, tātad esmu", "Ēdu, tātad esmu", "Dziedu, tātad esmu", tāpēc pārsteigums nebūs, ka arī ievērojamais japāņu rakstnieks Haruki Murakami darbā "Par ko es runāju, runādams par skriešanu"  (lasīju e-grāmatu) ir ierakstījis teikumu: "Es skrienu, tātad esmu". Šis lakoniskais teikums izsaka arī visu grāmatas būtību, tomēr pēc izlasīšanas vēl gribas pakavēties Murakami vēstījuma varā. Uzdrošināšos apgalvot, ka Haruki Murakami lasītāji ir sadalījušies divās daļās: tie, kuri kāri tver katru jaunu šī rakstnieka darbu vai pat pārlasa reiz jau lasīto, un tie, kuri reiz ir kādu darbu lasījuši, bet nav "ielasī...