Pāriet uz galveno saturu

Trolejbuss nevaid miris jeb kur pazuduši ieraksti

Uzreiz mierinājums un atzīšanās - šis blogs nekādā ziņā nav miris, vien varētu teikt, ka trolejbuss kādu pailgāku laiciņu ir bijis noparkots pusmiega režīmā, kamēr gada sākums ir pagājis straujos un lielos tiešā darba projektos, kā arī kādā, manuprāt, visnotaļ veiksmīgā radošā lielapjoma avantūrā. Tad nu nedaudz par šo projektu, kurā arī mana rakstošā roka ir līdzdarbojusies.


Kad šīgada sākumā Kristaps Skutelis a la Krizdabz uzrunāja mani savas jaunās ieceres sakarā - veidot latviešu valodā rakstošu tehnoloģiju portālu kursors.lv, kas piedāvātu ne tikai aktuālās ikdienas ziņas, bet arī pārspriedumus par norisēm citās jomās, tostarp izglītībā saistībā ar tehnoloģijām -, es ievilku dziļu elpu un mazliet (piecas sekundes?) iepauzēju. No vienas puses, protams, tas ir patīkami un glaimojoši, ka starp potenciāliem desmitiem un simtiem citiem šīs jomas pārzinātājiem tādā kā virtuālā "kāstingā" tieku atzīta par gana labu esam jaunam projektam, tā mērķiem un iecerēm. No otras puses, es skaidri apzinājos, ka lielāka auditorija un daudzveidīgāki lasītāji nozīmē arī pretrunīgākus viedokļus. Es zināju, ka tēmu un materiālu atlase, izpēte, apkopojums un pašu rakstu sagatavošana aizņems daudz laika, ne tikai pāris stundas sestdienas vakarā.

Kāpēc es šādam jauna projekta bildinājumam teicu jāvārdu? Pirmkārt, man šķita jauki vispār latviski lasošajai auditorijai likt aizdomāties par pretrunīgi vērtētiem tematiem. Angļu valodā rakstošie/pārraidošie plašsaziņas līdzekļi sniedz bagātīgu vielu pārdomām, taču ne visi no mums brīvi lasa un atrod šādus materiālus. Lūk, tātad es vēlos, lai arī mūsu sabiedrība aug, izglītojas un aizdomājas, ka ne viss ir jāvērtē no melns/balts pozīcijām. Šeit ir pirmie raksti gan par atmiņas nenoturību, gan ātrlasīšanu glāstvirsmu laikmetā, gan digitālo identitāti un vēl dažiem tematiem. Iesāktais liecina, ka lasītāji ir, viedokļi ir, tātad vienkārši ir jāspēj atrast diennaktī tā trūkstošā divdesmit piektā stunda un iesāktais ir jāturpina.

Otrkārt, man ir svarīgi, ka varu brīvi paust savas domas, lai cik tās kādam nešķistu nepieņemamas vai provokatīvas, jo mans viedoklis vienmēr ir datos un secinājumos pamatots. Par gudras sabiedrības attīstību liecina arī tas, ka esam toleranti un ar cieņu izturamies pret dažādiem viedokļiem, ko, diemžēl, ne visai bieži var vērot ziņu portālos. Mēs kā cilvēki katrs esam unikāls un atšķirīgs, un tas ir pavisam normāli un pašsaprotami, ka katram mums var būt savs viedoklis par ikvienu tematu, taču mums ir jāprot to pamatot bez aizvainojuma, loģiski un konstruktīvi izsakoties arī komentāros. Mans mērķis ir likt lasītājiem domāt.

Manuprāt, Kursors.lv pirmie divi mēneši ir bijuši gana veiksmīgi, un tāpēc jo lielāks prieks, ka kāda entuziasta - šoreiz Kristapa - ideja par lielu projektu ir realizējusies. Caur ērkšķiem uz zvaigznēm, bet tomēr realizējusies. Taču līdzdarbošānās šajā projektā nenozīmē, ka mans trolejbuss tā arī paliks stāvam miegains, jo ir atnācis pavasaris, ir jāmostas un "jādodas ielās" jeb jābraukā (=jāraksta) arī par citiem tematiem, kas man pašai šķiet aktuāli. Ak jā, un šis trolejbuss aprīļa sākumā nosvinēja trīs gadu jubileju :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatavošanos un pirmo dienu ceļā.