Pāriet uz galveno saturu

Izpurini Lieldienu pantiņu un saskaiti apēstās olas!


Nu lūk, ir klāt Pūpolsvētdiena, tāpēc ne viens vien šorīt savu saimi modināja ar pūpolu pērieniem un šim pantiņam līdzīgiem teicieniem:
Es nopēru bāleliņu
Ar baltiem pūpoliem
Lai aug mans bāleliņš
Kā apaļš pūpoliņš.
Jauki, vai ne? Tikai kurš gan 21. gadsimtā spēj atcerēties šos senos pantiņus un dīvainos ticējumus, piemēram, "Ja Zaļajā ceturtdienā nomazgā muti zirgu silē, tiek vaļā no miegainības"? Es nu nespēju gan, tāpēc atkal esmu priecīga, ka kolēģi Una un Dainis ar pārējo morālo atbalstu ir radījuši iepriekšējā Ziemassvētku pantiņu pavasara svētku versiju, kas Android iekārtu īpašniekiem atkal ir pieejama bez maksas šeit Google Play. Kas tad ir saglabājies, kas savādāks?


Izpurini pantiņu! Lieldienas galvenā doma nav mainījusies - izvēloties pantiņu, to var nosūtīt kā īsziņu vai e-pastu. Aplikācijā ir gan pantiņi, gan ticējumi, kurus var lasīt, šķirstot uz priekšu, taču jo jautrāka darbošanās sagaidāma tad, ja mobilo telefonu vai planšetdatoru pakratīsi un pantiņu vai ticējumu izvēlēsies pēc nejaušības principa. Ticējumi ir tik jautri, ka tos var lasīt un lasīt un nebeigt brīnīties, kā senči spēja izdomāt tik asprātīgas lietas, lai piedabūtu savu saimi un visu tautu būt tik čakliem ("Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules noslauka logus, - tie visu gadu nesvīst" - vai nu tā tiešām ir, bet vismaz i darbarūķis agri pamodies, i mājā ģenerāltīrīšana veikta pirms svētkiem.) Arī šīs Lieldienu aplikācijas vizuālajā noformējumā izmantotas mākslinieces Agijas Stakas ilustrācijas.

Laikam jāatzīstas, ka vēl vairāk par ticējumiem man patīk olu skaitītājs. Kad Una iedeva patestēt aplikāciju un pārlasīt ticējumus, "uzsēdos uz" ticējuma, kurā minēts, ka neveiksme varot piemeklēt to, kurš pa Lieldienām apēdot nepāra skaitu olu. Uzreiz atskanēja mans skaļais bļāviens "Una, mums jāuztaisa olu skaitītājs!!!" Dzirdīgas ausis trakas idejas saklausa un noved līdz pilnībai jeb iespējai ikvienam saskaitīt 998 apēstas olas (vari veikt visas savas saimes apēsto Lieldienu olu uzskaiti). Lai skaitīšana veiktos raitāk, zem katras "apēstās" olas ir kāds uzmundrinošs teiciens vai interesants fakts par olām (vistu, strausu, paipalu). Tiesa gan, ar olu ēšanu arī nevajag aizrauties un šī skaitīšana vairāk ir jāuztver kā spēles elements.

Šodien ir Pūpolsvētdiena, tāpēc rakstu nobeigšu ar ticējumu nr.55, kas vēsta: "Pūpolsvētdienā kurināšanai nedrīkst nest apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūskas." Tā, lūk, dodies pie darba un tēs taisnas pagales!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai". Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos?
Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas"…