Pāriet uz galveno saturu

Izpurini Lieldienu pantiņu un saskaiti apēstās olas!


Nu lūk, ir klāt Pūpolsvētdiena, tāpēc ne viens vien šorīt savu saimi modināja ar pūpolu pērieniem un šim pantiņam līdzīgiem teicieniem:
Es nopēru bāleliņu
Ar baltiem pūpoliem
Lai aug mans bāleliņš
Kā apaļš pūpoliņš.
Jauki, vai ne? Tikai kurš gan 21. gadsimtā spēj atcerēties šos senos pantiņus un dīvainos ticējumus, piemēram, "Ja Zaļajā ceturtdienā nomazgā muti zirgu silē, tiek vaļā no miegainības"? Es nu nespēju gan, tāpēc atkal esmu priecīga, ka kolēģi Una un Dainis ar pārējo morālo atbalstu ir radījuši iepriekšējā Ziemassvētku pantiņu pavasara svētku versiju, kas Android iekārtu īpašniekiem atkal ir pieejama bez maksas šeit Google Play. Kas tad ir saglabājies, kas savādāks?


Izpurini pantiņu! Lieldienas galvenā doma nav mainījusies - izvēloties pantiņu, to var nosūtīt kā īsziņu vai e-pastu. Aplikācijā ir gan pantiņi, gan ticējumi, kurus var lasīt, šķirstot uz priekšu, taču jo jautrāka darbošanās sagaidāma tad, ja mobilo telefonu vai planšetdatoru pakratīsi un pantiņu vai ticējumu izvēlēsies pēc nejaušības principa. Ticējumi ir tik jautri, ka tos var lasīt un lasīt un nebeigt brīnīties, kā senči spēja izdomāt tik asprātīgas lietas, lai piedabūtu savu saimi un visu tautu būt tik čakliem ("Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules noslauka logus, - tie visu gadu nesvīst" - vai nu tā tiešām ir, bet vismaz i darbarūķis agri pamodies, i mājā ģenerāltīrīšana veikta pirms svētkiem.) Arī šīs Lieldienu aplikācijas vizuālajā noformējumā izmantotas mākslinieces Agijas Stakas ilustrācijas.

Laikam jāatzīstas, ka vēl vairāk par ticējumiem man patīk olu skaitītājs. Kad Una iedeva patestēt aplikāciju un pārlasīt ticējumus, "uzsēdos uz" ticējuma, kurā minēts, ka neveiksme varot piemeklēt to, kurš pa Lieldienām apēdot nepāra skaitu olu. Uzreiz atskanēja mans skaļais bļāviens "Una, mums jāuztaisa olu skaitītājs!!!" Dzirdīgas ausis trakas idejas saklausa un noved līdz pilnībai jeb iespējai ikvienam saskaitīt 998 apēstas olas (vari veikt visas savas saimes apēsto Lieldienu olu uzskaiti). Lai skaitīšana veiktos raitāk, zem katras "apēstās" olas ir kāds uzmundrinošs teiciens vai interesants fakts par olām (vistu, strausu, paipalu). Tiesa gan, ar olu ēšanu arī nevajag aizrauties un šī skaitīšana vairāk ir jāuztver kā spēles elements.

Šodien ir Pūpolsvētdiena, tāpēc rakstu nobeigšu ar ticējumu nr.55, kas vēsta: "Pūpolsvētdienā kurināšanai nedrīkst nest apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūskas." Tā, lūk, dodies pie darba un tēs taisnas pagales!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...

Es skrienu, tātad esmu

"Es domāju, tātad esmu" (bieži vien teikta arī latīņu valodā "Cogito, ergo sum") ir slavenā franču filozofa Renē Dekarta prātula, kuru dzirdam itin bieži pielietotu dažādās ikdienas situācijās. Iespējams, ka tā ir viena no pasaulē biežāk lietotajām atsaucēm citā kontekstā, piemēram, "Strādāju, tātad esmu", "Guļu, tātad esmu", "Ēdu, tātad esmu", "Dziedu, tātad esmu", tāpēc pārsteigums nebūs, ka arī ievērojamais japāņu rakstnieks Haruki Murakami darbā "Par ko es runāju, runādams par skriešanu"  (lasīju e-grāmatu) ir ierakstījis teikumu: "Es skrienu, tātad esmu". Šis lakoniskais teikums izsaka arī visu grāmatas būtību, tomēr pēc izlasīšanas vēl gribas pakavēties Murakami vēstījuma varā. Uzdrošināšos apgalvot, ka Haruki Murakami lasītāji ir sadalījušies divās daļās: tie, kuri kāri tver katru jaunu šī rakstnieka darbu vai pat pārlasa reiz jau lasīto, un tie, kuri reiz ir kādu darbu lasījuši, bet nav "ielasī...