Pāriet uz galveno saturu

Sestdienas vakara smieklu šalts lieliem un maziem

Kad pirms neilga laika kolēģi dienas pavadīja skaļi smejoties, lasot somu autora Timo Parvela darbu "Ella un draugi", nolēmu, ka izlasīšu šo grāmatu, tiklīdz tā būs pieejama e-versijā. Lūk, nu esmu turējusi pati sev doto solījumu, turklāt pavadījusi pāris trakoti krampjainas smieklu stundas. Kas tad ir šī grāmata, kas sacēlusi mazu vētru jau ar pirmajām iznākšanas dienām?


Ella, Tūks, Pauls un citi ir tik dabiski, cik nu dabiski var būt pirmās klases skolēni, jo tieši viņi ir grāmatas "Ella un draugi" galvenie varoņi. Pietiek paklausīties jebkura sākumskolēna sarunā, lai spētu iedomāties, ka tieši tādus asprātības un naivuma sentenčus nāksies lasīt arī šajā grāmatā. Sākot no pirmās nodaļas, kurā Ella ar klasesbiedriem cenšas atšķetināt noslēpumu, kurš tad ir skolotāja "izspiedējs", līdz pat pēdējām grāmatas lappusēm, kurā skolotājam jākāpj kokā, glābjot skolēnu, kurš ir gluži kā Tarzāns uzrauts kokā, glābjot cita skolēna liecību, mutuļo nerimstoši prāta zibšņi, pārteikšanās, elsas un pāri tam visam paša lasītāja centieni krampjaini tvert elpu. Šo darbu nevar palasīt nedz mierīgi, nedz klusu, tāpēc šeit es arī apstāšos, iekārdināšanai padaloties tikai ar vienu pagarāku citātu.

“Tūks izdomāja aizraujošu rotaļu. Ikreiz, ieraugot traktoru, bija jānospiež sarkanā poga autobusā virs sēdvietas. Tūks vienmēr izgudro interesantas rotaļas.
– Bet ja nespēj pogu aizsniegt? – bažījās Pauls, jo viņš mūsu klasē ir visīsākais.
– Tad var nopīpināt tāpat ar balsi, – Tūks deva padomu.
Sākumā neviens neredzēja itin nevienu traktoru, jo vēl braucām pa pilsētu. Arī ārpus pilsētas traktorus nemanīja, jo apkārt bija tikai mežs. Aiz meža atradās cita pilsēta, bet arī tur nebija traktoru.
– Viņi uzvedas pavisam klusi, – skolotāja sieva sacīja skolotājam.
– Pagaidi tik! – skolotājs teica. Tieši tajā brīdī mēs braucām garām traktoru rūpnīcai. Mums visiem bija ļoti žēl, ka skolotājs aizliedza šo spēli, pirms tā bija īsti sākusies.
– Tam, kurš uzdrošināsies vēlreiz nospiest pogu, atlikušais ceļa gabals būs jāiet kājām, – skolotājs piedraudēja.
Tūka rotaļas bija daudz interesantākas nekā skolotāja piedāvātās spēles.
– Tūdaļ pat izbeidz! – skolotājs aizliedza Paulam, kurš joprojām turpināja pīpināt par katru traktoru, kas atradās rūpnīcas pagalmā.
– Es uzvarēju! – Pauls lielījās. – Kāda būs nākamā spēle?
– Vai esat dzirdējuši par tādu rotaļu, kurā jāsauc “mū”, tiklīdz ierauga govi? – vaicāja Tūks.
Tā tik bija veiksme, ka tūdaļ pat braucām gar kustoņu tirgu! Tiesa, visā juceklī nācās grūti noskaidrot, kurš uzvarēja, bet droši vien tas bija skolotājs. Visādā ziņā viņš bija tas[…]”

Tālāko jau katrs varam iedomāties paši :) Grāmatu lasot, uzzināsi, kāpēc skolotājs peldbaseinā bija ar visām drēbēm, kā vari iepazīties ar pulksteni, ko darīt, ja zoodārza biļetei nav naudas, ko var atrast mērcē kopā ar spageti vai kā restorānā iegādāties limonādi. Izdevušās brīvdienas visai ģimenei kopā ar "Ella un draugi" ir garantētas!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatavošanos un pirmo dienu ceļā.