Pāriet uz galveno saturu

Par informācijpratību un mārketingu

Ekrānšāviņš ar e-grāmatu
Ir reizes, kad man ir vēlme, lai digitālais laikmets nebūtu. Lai eksistētu klusie telefoni, "viena tante teica" (nu labi, to var arī modificēt uz "bet kolēģe man teica!"), kaut kur blāvi nodrukātas ziņas, kas pieejamas šauri ierobežotam uzticamo kadru lokam, vārdsakot, lai informācijas pieejamība būtu kaut kas varen ekskluzīvs. Taču digitālais laikmets ir, un informācija nav ekskluzīvas pieejamības lieta. Patiesību sakot, par informācijpratības jēdzienu es runāju katrā skolotāju un vecāku seminārā vai lekcijā. Taču šovakar es izlasīju mikroblogu vietnes (tā to mēdz smalki dēvēt) Twitter ierakstus, kurus Jura Rubeņa jaunās grāmatas "Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss" sakarā svētdienā, 25. septembrī, ir aizsākusi cita Latvijā zināmā autore Luīze Pastore, kas Twitter vidē ir pazīstama ar vārdu @iluizija. Tā nu nolēmu izteikties par informācijpratību un mārketingu šīs tviterdiskusijas sakarā. Šīs ir personiskas pārdomas, un saites uz minēto darbu neliku apzināti. 


Ekrānšāviņs no Twitter
Lai viss būtu korekti, nedaudz ieskicēšu diskusijas būtību. Tā aizsākusies, jo @iluizija ir ierakstījusi, ka Jura Rubeņa darbam ir, viņasprāt, Latvijas autoru darbam neadekvāti augsta cena - 30 eur ("Ļoti kristīgs gājiens" - tā Twitter ierakstā). Diskusijā tiek minēts, ka vietējo autoru grāmatas neesot dārgākas par 15-18 eur. Ir sašutums par to, ka Rubeņa darbs, kas tvītos tiek dēvēts par "romānu", maksājot gandrīz divas reizes dārgāk. Kāds no diskusijas dalībniekiem gan iebilst, ka "Viņš un Viņa" neesot romāns. Kāds min, ka šim darbam varbūt esot mazs metiens, bet uz šādu apgalvojumu @iluizija iebilst, apgalvojot, ka darbs esot "bestsellers". Diskusijas aizsācēja arī apgalvo, ka cena esot neadekvāti augsta, jo darbs neesot krāsains, taču uz šo apgalvojumu saņem zinošu cilvēku skaidrojumu, ka tā neesot gan, proti, darbs ir krāsains. Tāpat arī kāds zinošs diskusijas dalībnieks padalās ar informāciju, ka Jura Rubeņa darbam "Viņa un Viņš" ir arī e-grāmata par 15,59 eur. Taču tas gan esot PDF, un ieraksti par šo ziņu šķiet gana sarkastiski, sak', vai tad PDF maz ir kāds e-grāmatas formāts, lai par to maksātu. Kāds diskutētājs arī padalās savā viedoklī, ka Jura Rubeņa darbu neņemtu arī par brīvu, jo internetā taču esot tik daudz darbu par tēmām, kas skarti šī autora grāmatā.


Ekrānšāviņš no Twitter
Viss, šajā brīdī es diskusijas atstāstam lieku punktu, jo patiesībā tā īsti nebeidzas. Diskusijas viedokļus lasot, man prātā bija tikai viena doma: vai tiešām visnotaļ cienījami sabiedrības locekļi, šajā gadījumā autore @iluizija, nespēj pakāpties virs vidējā interneta rakstu komentētāja, turklāt par amatbrāli un grāmatniecību, kuras virtuvi, es pieļauju, tomēr pazīst? Pārdomu ievadā es minēju, ka par informācijpratību runāju katrā seminārā, atgādinot, ka digitālajā laikmetā mums ir jāpārbauda un jāsalīdzina informācija no dažādiem avotiem, un jāsāk būtu ar oficiālām vietnēm. Šajā gadījumā, runājot par kādas grāmatas cenu, ikvienam interesentam būtu jādodas uz konkrētās izdevniecības, šajā gadījumā Apgāda Zvaigzne ABC, mājaslapu vai internetveikalu. Digitālajā laikmetā mēs itin viegli esam apguvuši dažādu cenu salīdzināšanu, piemēram, veļasmašīnām vai OCTA polisēm. Tad kāpēc lai nesalīdzinātu kādas grāmatas cenu? Tas neko nemaksā (labi, te es meloju, jo mazliet gan jāmaksā par elektrību, interneta pieslēgumu, datora vai citas ierīces nolietojumu utt.), taču var sniegt mums sirdsmieru attiecīgās problēmas noskaidrošanā vai risināšanā. Turklāt šajā gadījumā Zvaigzne ABC mājaslapā ir norādītas cenas konkrētajam darbam gan grāmatnīcā, gan e-grāmatnīcā, gan arī e-grāmatai.

Ekrānšāviņš no Twitter
Kā brīvā valstī dzīvojošiem mums ir skaidrs, ka brīvā tirgus apstākļos gan autori var doties pie sev patīkamākā izdevēja, gan izdevēji var izvēlēties darbus, kuros viņi sajūt tirgus potenciālu. Bestsellers var būt gan sabiedrībā ievērojama cilvēka darbs, gan mazpazīstama dzejdara sacerējums, ja vien pūš pareizie mārketinga vēji. Reklāmai latviski lasošajā maztirgū ir ļoti būtiska loma, un būtu pagalam muļķīgi to noliegt. Par savu lasītāju cīnās i saplēsto džinsu tirgotājs, i izdevējs, un diez vai es smagi kļūdīšos, apgalvojot, ka rudens sezonā ieguvējs būs apavu tirgotājs, jo slapjas kājas nevēlēsies neviens. Pērkot apavus, mēs paburkšķēsim, ka "Polijā šitās kurpes maksā X, bet Vācijā vispār var dabūt pa kapeikām!", un tāda bubināšana ir cilvēka dabā. Taču mēs pieņemam spēles noteikumus, ja vien nevēlamies ar tām slapjajām kājām staigāt tālāk. Pārfrāzējot: mēs varam iztikt bez grāmatu pirkšanas, bet lasītvēlmes gadījumā pierakstīties rindā bibliotēkā (jā, publiskajās bibliotēkās uz dižpārdokļiem ir nedēļām garas rindas) vai gaidīt, kad kāds no draugiem, radiniekiem vai vienkārši labiem cilvēkiem iedos mums kāroto darbu izlasīt. Vai nelasīt nemaz, ja mums jau ir izveidojies viedoklis par konkrēto darbu.

Bilžuks ar grāmatas atvērumu
Es atļaušos pārdomu beigās minēt, ka Jura Rubeņa darbs "Viņa un Viņš" ir krāsains. Tajā ir mākslinieces Lindas Daņiļevskas speciāli šim darbam radītas gleznas vai gleznu fragmentu reprodukcijas. Šovakar es sāku lasīt šo grāmatu. Pēc ilgāka pārtraukuma manās rokās ir drukātā, nevis e-grāmata. Es sāku ar to, ka "uz dullo" šķirsīju un palasīju šo darbu, un tā nu viens no pirmajiem citātiem, kas man iepatikās, ir šis no darba 13. lpp.:
"Arī es esmu cilvēks ceļā. Tikai gadiem ejot, kļūst skaidrāks, ko tas īsti nozīmē. Zinu, ka vēl daudz no tā, ko vajadzētu redzēt, es nesaskatu. Grāmatas rakstīšanas procesā šī atziņa man ir palīdzējusi, nevis traucējusi. Tā palīdz man nebūt kategoriskam un saglabāt ļoti nepieciešamo un produktīvo pazemību. Tas patiešām noder, ne tikai rakstot grāmatu, bet arī veidojot attiecības."

Arī es negribētu būt kategoriska, vien cerēt, ka katrs mēs varam mācīties no saviem amatbrāļiem, kā arī atcerēties, ka digitālā laikmeta viena no priekšrocībām ir tā, ka ar pāris klikšķu palīdzību varam iegūt atbildi ne tikai par velsiešu izcelsmes personvārda nozīmi, bet arī par akcijas sviesta piedāvājumu Rimi. Vai kādas grāmatas izdevēju, lappušu skaitu, svaru, izmēriem, formātiem un cenām. Tas atšķir informācijpratīgu cilvēku no komentētāja vulgaris.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?

Kad 2016. gada izskaņā nolēmu reģistrēties Goodreads, lai kaut kā censtos sistematizēt un apkopot visus lasītos darbus (jo ne vienmēr ir laiks, vēlēšanās un iedvesma par katru izlasīto grāmatu veidot aprakstu blogā), iekritu azartā ar "reading challenge". Nespēju atcerēties pilnīgi visus 2016. gadā izlasītos darbus, taču tie 34, kurus atzīmēju, noteikti ir tie, kas kaut kādā veidā ir palikuši atmiņā visspilgtāk. Vidēji esmu rēķinājusi, ka gadā sanāk izlasīt vismaz 50 grāmatas latviešu un angļu valodās, un pārsvarā visi ir tādi darbi, kuri mani ir uzrunājuši sižetiski vai autora slavas dēļ. Taču 2017. gads darbu izvēles tradīcijā taisās ieviest kaut nelielas, tomēr pārmaiņas. Kādā veidā?

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.