Pāriet uz galveno saturu

Lasīšanas izaicinājums 2018

Pagājušā gada nogalē, atskatoties uz pēdējo 2017. gada lasīšanas izaicinājuma mēnesi, minēju, ka noteikti turpināšu šo tradīciju. Piekrītu, ka cilvēkiem, kuri tāpat jau lasa daudz un dažādu literatūru, šāda apņemšanās var šķist dīvaina, taču man šis izaicinājums galvenokārt ir vajadzīgs, lai neiestātos rutīna un tikai interesējošo vai darbam nepieciešamo grāmatu lasīšana. Tad nu tagad neliels apkopojums par to, kas paredzēts 2018. gada lasīšanas izaicinājumā.


Lai Vecgada vakarā visa atbildība par jauno lasīšanas izaicinājumu nebūtu jāuzņemas man vienai, liku pastrādāt arī ģimenei, proti, katram no mums bija jāuzraksta 4 konkrētas grāmatas, žanri vai vienkārši mājieni par to, kādas "mocības" man tiek novēlētas. Tādējādi izlozē piedalījās 16 līmlapiņas, lai četras no tām tiktu atstātas kā rezerves varianti, kas būtu varējuši būt, bet nebūs, jo ir taču jautrāk, ja zinām, ka varbūt pat visas četras kāda sagatavotās lapiņas var palikt rezervistos. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, varu pateikt, ka no mums četriem tika izvilktas tikai visas četras Anetes sagatavotās lapiņas.

Līdzīgi kā 2017. gada nogalē, arī šoreiz uz katras izvilktās lapiņas uzreiz tika uzrakstīts kārtas numurs, lai ir skaidrs, kurā mēnesī tad konkrētā vēlme būtu jāpiepilda. Lūk, rezultāti tad nu ir šādi.

Janvāris - jebkuras triloģijas otrā grāmata (jā, jā, neesmu ne pārlasījusies, ne pārrakstījusies, un par šo asprātību ilgi smējās arī ģimene).
Februāris - grāmata ar pāvu (vīmandieniņ!).
Marts - kāds Edgara Alana Po darbs (beidzot mēnesis, kas ir gana viennozīmīgs).
Maijs - grāmata par kosmosu. Ir grūti izvēlēties vienu darbu, ja patiesībā šajā laikā lasīti vairāki :) Iepazinos gan ar zinātniskās fantastikas žanra klasikas darbu "Star Maker", gan ar mūsdienu fizikas teorētiķa un daudzu aizraujošu zinātnes raidījumu vadītāja Mičio Kaku 2018. gadā izdoto grāmatu "The Future of Humanity". Iesaku izlasīt abus darbus, tie ir lieliski, taču ļoti atšķirīgi tieši satura izteiksmes ziņā.
Jūnijs - Mario Pjuzo "Pēdējais dons" (paldies par tik konkrētu norādi!). Šī visā gada izaicinājumā ir vienīgā grāmata, kuru līdz beigām neizlasīju, jo... darbs ir ļoti biezs, bet ar sīku burtu izmēru, kas man ļoti, ļoti apgrūtināja visnotaļ interesantā darba lasīšanu. Tā kā šī grāmata nav pieejama e-formātā, kas ļautu palielināt burtu izmēru, tad lasīšana tika pārtraukta. 
Jūlijs - politisks detektīvs. Starp citu, šādā kategorijā bija liela izvēle, taču paliku pie latviešu autoru iepazīšanas.
Augusts - 20./21. gs. rakstīts zinātniskās fantastikas darbs. Ticiet vai nē, bet Azimovs mani aizrāva tik ļoti, ka izlasīju arī nākamās daļas, tiklīdz tās iznāca, proti, "Fonds un Impērija" un "Otrais Fonds". Visa sērija ir izcila. Iesaku pat tādiem kā man, kas ar sci-fi žanru nav ļoti tuvās attiecībās.
Novembris - grāmata ar zilu vāku. Gada laikā ir izlasītas vairākas grāmatas ar ziliem vākiem, taču tieši novembrī lasīju "Less", un šī bija varen aizraujoša un ironiska grāmata

Tā nu pēc izlozes es ilgi vaidēju un šausminājos par to, kas mani sagaida, taču tikpat ļoti arī smaidīju par savas ģimenes asprātību, jo esmu pārliecināta, ka pie skaidras apziņas es labprātīgi neizvēlētos nedz zinātnisko fantastiku, nedz slepeno biedrību iepazīšanu, kur nu vēl meklētu grāmatu ar pāvu. 

Tā nu Jauno gadu es sagaidīju ar janvāra lasīšanas izaicinājuma grāmatu, par kuru biju dzirdējusi lieliskas, ļoti slavinošas atsauksmes gan no dēla (jā, reizēm tīņi ir tādā sajūsmā par izlasīto, ka vēlas, lai arī vecāki izlasītu konkrēto darbu), gan no grāmatu blogeriem. Grāmata, ko jau sen vēlējos izlasīt, bet kurai vienmēr pietrūka motivācijas, jo tā ir mega bieza, un man katru janvāra dienu ir jāizlasa vismaz 35 lappuses, lai šis izaicinājums īstenotos. Patiesību sakot, mani mazliet māca šaubas, vai spēšu "ielasīties" uzreiz otrajā daļā, taču izskatās, ka nu nevarēšu atrauties, un tieši tāpēc es lieku punktu, lai steigtos pie...

*** Turpinājums sekos :)
***** Diezgan apzināta izvēle bija veidot īsākus izlasīto darbu aprakstus Goodreads.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav...

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas...