Pāriet uz galveno saturu

Par grāmatām

23. aprīlī atzīmē Pasaules grāmatu dienu (par to angliski ir šeit), turklāt vairākās valstīs dienas ietvaros tiek runāts arī par autortiesību jautājumiem. Šī ir vienlaikus gan svinību, gan pārdomu diena. Te dažas manas domas kā cilvēkam, kuram grāmata ir viena no lielākajām dzīves baudām un ierindojas Maslova vajadzību piramīdas pašā pamatā.

Mēs Latvijā varam būt lepni, ka 99 % iedzīvotāju tiek ierindoti lasītpratēju skaitā. Lasītprasme mums var šķist pašsaprotama, taču reizēm ir vērtīgi aizdomāties, ka patiesībā ir ļoti liela daļa pasaules iedzīvotāju, kuriem tā tas nav. Diemžēl.

Otrkārt, lielākā daļa no mums turklāt var brīvi izvēlēties lasāmvielu. Varam lasīt grāmatas, avīzes, žurnālus drukātā formātā, varam lasīt dienas ziņas internetā, varam lasīt e-grāmatas, varam lasīt svešvalodās, varam grāmatas pasūtīt no citām valstīm, varam lasīt vietējās pašvaldības bibliotēkā vai pasūtīt nepieciešamo darbu no ārzemju grāmatu krātuvēm. Varam lasīt vēl un vēl. Tik daudzveidīgas ir mūsu iespējas lasīt.

Tieši tāpēc, ka Latvijā ir ļoti augsts lasītpratēju skaits (cik labi, ja tie būtu visi 100 %!!!), lasīšana būtu pelnījusi vēl lielāku valsts atbalstu, lai uz grāmatām bibliotēkās neveidotos tādas pašas rindas un pieraksti kā senajos padomju laikos uz desām un mandarīniem. Mana vēlme ir, lai skolēniem bibliotēkās būtu jaunākie "Grega dienasgrāmatas" sējumi, skolotājiem nepieciešamie pedagoģiskie materiāli, lai omītes varētu parkā pārrunāt jaunākos dāmu romānus, vēl un vēl... Es vēlētos, lai netiktu pārkāptas autortiesības un Latvijā nebūtu grāmatpirātu. Utopiski?

Un kā jau svinību dienā - daži jauki video grāmatmīļiem. 
The Joy of Books (noskaņas video, kas tā vien aicina pastiept roku uz grāmatplaukta pusi)
Birth of a Book (mans mīļākais video, kas precīzi parāda, cik daudz vēl ir roku darba arī mūsdienās)
Lands Away (stilīgi smalks video par grāmatām, kas liek strādāt mūsu radošajai iztēlei un uzbur tāltālas zemes)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav

Par pasauli bez sākuma un beigām (muļķa cilvēkam)

Kādā pavisam normālā jūlija naktī pamodos no šāda sapņa: es atrados pie bankomāta, kurš uzrunāja mani vārdā, pirms vēl biju nospiedusi kaut vienu pogu vai iedevusi bankomātam savu bankas karti kā iespējamās identitātes norādi. Vīmandieniņ! Pamodos gluži kā kaut ko jaunu un pravietisku patentējusi, lai gan skaidri zināms, ka šādas "kastes" darbības nav nekas mūsdienu pasaulē unikāls. Jāatzīmē gan, ka šis sapnis "atnāca" laikā, kad sāku lasīt nesen latviski publicēto Alesandro Bariko darbu "The Game. Spēle" (lieliskā Daces Meieres tulkojumā), tāpēc smadzeņu vēlme nakts laikā turpināt pārstrādāt tehnoloģiju tēmu bija visnotaļ saprotama. Taču lai nonāktu līdz manai interpretācijai par Bariko Spēli, mazliet laika jāvelta pagātnes atmiņām.