Pāriet uz galveno saturu

Tev nav YSL somiņa? Ak, nabadzīte...

Uz šo ierakstu mani uzvedināja divas savā starpā nesaistītas lietas. Pirmkārt, pirms dažām dienām - svētdienas vakarā, ja gribam būt precīzi, - tviterī sākās sabiedrības dāmu domu apmaiņa par to, vai sieviete pēc 30 gadu vecuma var atļauties savus ikdienas pričendāļus likt plastikāta somā. Otrkārt, uz kādreiz slavenās "Sarkanās zvaigznes" brūkošajām sienām pie VEF tilta ikvienu sveicina jauns tirdzniecības parka (jā, tā šis t/c sevi dēvē oficiāli) plakāts ar tekstu "Neizvēlies garlaicību, izvēlies Alfu!". Tātad manas pārdomas par patērētāju sabiedrību.


Būs muļķīgi noliegt, ka mums ikvienam, tostarp arī man, nepatīk labas, kvalitatīvas lietas. Arī es cenšos pirkt ekopārtiku, jo tā, iespējams, ir vitamīniem bagātāka nekā ar ķimikālijām apstrādātā nez-kur-audzētā. Neskrienu pa apšaubāmajām Centrāltirgus būdiņām, iepērkot lētos džemperus, kas pēc pirmās mazgāšanas esot vairs nevelkami, bet mēģinu atrast saviem kvalitātes priekšrakstiem atbilstošas preces veikalos, kuriem uzticos, taču arī tas negarantē, ka Gerry Weber pirkto bikšu gali neatirst, kā tas ir gadījies. Vārdsakot, dzīvoju kā latviete parastā, cenšoties sabalansēt vēlmes ar iespējām. Un kaut kā jūtos tīri labi.

Taču nu laikam izrādās, ka man būtu jājūtas gaužām slikti. Iemesls? Pagalam sadzīvisks, proti, esmu piederīga 30-40-gadīgo vecumgrupai, taču ikdienā savus pričendāļus itin veiksmīgi sametu Romā par 20 eur pirktā somā. Un bez kompleksiem rikšoju apkārt. Par YSL somu neesmu pat sapņojusi, taču nu izrādās, ka apkārtējie varētu nosodoši ar pirkstu pabakstīt. Sak', viņai jau tuvojas 40, bet vēl nav padomājusi, "ko es daru nepareizi". 

T/c Alfa reklāmplakāts ar tekstu "Neizvēlies garlaicību, izvēlies Alfu!" ziņa ir gana skaidra - ja negribi, lai tevi dēvē par garlaicīgu, tad dodies iepirkties uz Alfu. Ko redzam vizuāli? Lasīt grāmatas ir garlaicīgi? Tiešām? OMG un LOL! Es par garlaicīgu uzskatu iepirkšanos, jo tā nu gan ir laika izniekošana!

21. gadsimts ir patērētāju sabiedrības kulminācijas laiks. Ja tev nav šis vai tas kulta priekšmets, tad tu nepiederi kādai grupai. Ja neesi gatavs nakti pavadīt garā rindā pie H&M veikala atvēršanas vai jaunākā iPhone modeļa pārdošanas sākšanas (vai tiešām šiem ļaudīm ir viena apģērba kārta mugurā un arhaisks mobilais telefons?), tad tu esi lūzeris. YSL somiņas ne-esamība var būt pietiekams iemesls, lai 40-gadīgo statusa sieviešu loks tevi nepieņemtu. Tas nekas, ka, iespējams, tev ir zināšanas, pieredze, panākumi un viedoklis, kas nav materiālā veidā izmērāmi, bet pēc būtības ir vērtīgāki. Vismaz manā vērtību skalā skolotāja bez YSL rokassomiņas kontroldarbu pārnēsāšanai nav mazvērtīgāka kā tā, kurai tāda ir, jo es ticu, ka savu arodu labi darīt var gan pirmā, gan otrā, jo neba tā somiņa nosaka intelektu un darbaspējas.

Un tā kaut kādi mistiskie/iedomātie sabiedrības priekšstati mums paģēr noteiktu uzvedības modeli, lai tikai mēs katrs būtu piederīgs "savai" grupai. Ja nemalko vīnu, ja pavasarī nedzer bērzu sulas, ja neskriesi Nordea maratonā, ja ziemā nebrauc slēpot uz Alpiem un septembrī uz Krētu, ja nedari šo vai to... Un tā no agrajiem bērnības gadiem, kad Hello Kitty rokassprādzīte liek piecirst kāju trīsgadīgai dāmītei, līdz mītiem apvītajiem CC (Koko Šanele, protams!) produktiem. Patērētāju sabiedrības tīkli ir visur, un tikai retajam izdodas neiepīties šīs sezonas krāsās, pavasara smaržās, jaunākajā restorānā, ko par must see dēvē teju visi, un tā tālāk un tā bez gala. 

Komentāri

  1. Labs ieraksts, paldies tev. Atļaušos publicēt citātu no tava raksta miomilo.lv rakstā par to alfas plakātu (publiskota ziņa varētu parādīties kkad nākošnedēļ). Ceru, ka nav pretenziju pret to, ka citēšu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Lūdzu! Tiesa gan, Alfas plakāts tagad ir "prom", tā vietā ir "lidojošie velosipēdi". Bet par "garlaicības" plakātu piekrita visi paziņas, ar kuriem runāju - reklāmu nebija uztvēris neviens.

      Dzēst

Komentāra publicēšana

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai". Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos?
Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas"…