Pāriet uz galveno saturu

Irbenes radioteleskops

Pagājušajā sestdienā devāmies zinātniskā "ekspotīcijā" pāri pusvalstij (un atpakaļceļā runājām, cik labi ir tas, ka dzīvojam tik tuvu galvaspilsētai un tādēļ visas debess puses un apskates objekti mums sanāk vienlīdz tālu) uz Irbenes radioteleskopu, kas atrodas 26 km no Ventspils uz Kolkas pusi.
Doma par šo objektu virmoja jau kādu brīdi, bet nu tā beidzot ir realizējusies. Tā kā visi četri esam pusķerti uz zinātkāri, tad Irbene mums ir vienkārši vēl viens apskates vērts neparastāks objekts. Iepriekš Andris noskaidroja, ka arī "ģimene" var būt "ekskursantu grupa", ja vien esam gatavi maksāt Ls 10 par gida stāstījumu. Lieki piebilst, ka uz benzīna fona šī summa šķita vairāk nekā pieņemama, un vēl jo vairāk tā ir pieņemama, ja atceramies, ka Londonā pat 40 mārciņas muzejā reizēm tāds nieks vien šķita. Kad nokļuvām galapunktā, izrādījās, ka ir vēl seši cilvēki, kas gatavi mums pievienoties, ūn tā nu sanāca, ka mēs maksājām mazāk, bet gide nopelnīja vairāk - biļete maksā Ls 2 pieaugušajiem un Ls 1 skolēniem, studentiem un pensionāriem.
Norādes par to, kā īsti nokļūt uz Irbenes radioteleskopu, ir niecīgas. Protams, ka kartē esam kārtīgi izpētījuši ceļu, tāpēc zinām, ka pirms Ventspils jāgriežas uz Kolkas pusi. Mašīnā pat notiek konkurss - tam, kurš pirmais ieraudzīs "lielo monstru", tiek solīts pārsteiguma našķis. Ceļvežos un Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra mājaslapā esam jau izlasījuši informāciju, ka Irbenes radioteleskops ir lielākais Ziemeļeiropā un astotais lielākais pasaulē, tāpēc loģisks šķiet pieņēmums, ka šim 32 m monstram ir jābūt labi pamanāmam jau iztālēm. Jā, krietno gabalu pa pakalniem braucot, pamanām zīmi, ka jāgriežas uz Irbenes radioteleskopu. Ceļš tāds dīvains, un drīz vien arī izrādās, ka esam nokļuvuši... spooky town!

Tas, ko mūsdienās pazīstam kā Irbenes radioteleskopu, līdz pat 20. gs. 90.gadu sākumam bija pazīstams kā PSRS slepenais objekts "Zvaigznīte", kurā ietilpstošie 3 radioteleskopi tika izmantoti spiegošanai. Kā vēlāk mums pastāstīja gide, tad pat elektrība šai tagadējai spooky town reiz tika ražota uz vietas ciematiņā - tik superslepeni viss te ir bijis! Tad nu tagad tikpat superslepena ir īstā nokļūšana līdz lielajam radioteleskopam, jo tālāk nav norādes, uz kuru pusi jāgriežas, turklāt pat aiz koku galotnēm lielais milzis nav īsti saskatāms, tāpēc asfaltēto plākšņu ceļu var izvēlēties tikai intuīcijas vadīti šoferīši (lūdzu, lūdzu, nu kaut kādas "pa labi" vai "uz priekšu" norādītes taču vārētu gan salikt, jo mēs nomaldījāmies, dodoties uz priekšu pa zemes ceļu, kas šķita tuvāks teleskopam). Kad nu visbeidzot nokļuvām galapunktā, ieraudzījām ko šādu:
WOW! Tas tiešām ir iespaidīgi! Un tikpat iespaidīgs ir kāpiens teleskopa iekšienē apmēram 36 metru augstumā, ja ņem vērā, ka pats radioteleskops ir 48 metrus augsts! Īsais gides stāstījuma atstāstījums: Latvijas Zinātņu akadēmija šo objektu ir pārņēmusi savā īpašumā 1994. gadā, kad bijušās PSRS armija atstāja superslepeno ciematiņu, sadedzinot un citādi iznīcinot ne tikai visu dookumentāciju, kas saistīta ar tagadējā Irbenes radioteleskopa "dzimšanu" (tieši tādēļ neesot iespējams precīzi pateikt, kad objekts ir uzcelts), gan citām dzīvesgājuma aktivitātēm. Turklāt armijai pēc vienošanās ir bijis pienākums atstāt tikai nekustamo īpašumu, bet kustamo tie varējuši ņemt līdzi. Tādēļ nav brīnums, ka mazākie radioteleskopi pašlaik ir bēdīgā stāvoklī un netiek "izkalpināti". Lielajam radioteleskopam ar nosaukumu RT-32 armijnieki esot sagriezuši vadus, bet motori un citi vārgie organismi esot bijuši sabojāti ar skābēm. Vārdsakot, viss tika darīts, lai objektu sabojātu un to tālāk nebūtu iespējams izmantot. Tomēr tas darbojas!
RT-32 pašlaik pēta Sauli un kosmiskos atkritumus. Kad drīzumā Latvija palaidīs mūsu pirmo satelītu Venta-1, tad arī tas tiks uzraudzīts no Irbenes. Reizi mēnesī tas tiek profilakses un pārbaudes nolūkos iedarbināts un šķīvis pagriezts par 360 grādiem. Aizraujošs un gandrīz vai neticams ir fakts, ka motori patērē ļoti maz elektrības, taču ļoti ātri apgriež šķīvi - nepilnās divās minūtēs. Tas tiešām šķiet pārsteidzoši, jo pats monstrs ir īstens Šreks un sver 650 tonnas. Tāds tas izskatās arī no iekšpuses - šaurs, šaurs, ar stāvām jo stāvām kāpnītēm, iespaidīgiem verķiem un vadiem tā vēderā.
Protams, ka ir mazliet žēl, ka ekskursijas laikā neredzam neko no praktiskās radioteleskopa darbības (nenokavē septembra Zinātnieku naktis, jo tieši tad ekskursantu grupas arī Irbenē varot vērot teleskopa grozīšanos kā madāmai pie spoguļa!!!), tomēr esam ļoti apmierināti, ka varējām kaut mazliet redzēt, kas "lācītim vēderā"! Katram mazliet ķertajam ieteicams tur aizbraukt un apskatīties!
Man gan ir kāds ieteikums, kas, protams, prasa entuziasmu, ieinteresētību un arī mazliet naudas. Pagājušajā nedēļā BBC ziņoja, ka kosmisko atkritumu daudzums ir sasniedzis kritisko masu, un būtu jāpieņem kāds risinājums, kā tos savākt. Un tad mēs nokļūstam pie viena no milžiem, kas "uzskaita" kosmiskos atkritumus - cik aizraujoši! Tad nu ieteikums ir pavisam vienkāršs - varbūt Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra darbinieki centra mājaslapā varētu publicēt arī ikvienam interesentam un astronomijas ķertajam saprotamu informāciju par teleskopa darbību, iegūtajiem datiem, kādus faktus vai pat radioviļņu bilžukus ar tautai saprotamiem aprakstiem? Tas piesaistītu vēl vairāk cilvēku šim neparastajam, taču interesantajam objektam. Jeb varbūt savā jomā iegrimušajiem zinātniekiem nav ne mazākās jausmas, ka ārpusē, nu tur, kur aiz kokiem sākas ceļš un cita pasaule, ir gana daudz tādu ļautiņu kā mēs, kas ilgojas, lai zinātne ir pieejama ikvienam?
To be continued... par spooky town un Ventspili. Kad Andris izmēģinās jauno Microsoft fīču, kā 2 D foto pārvērst un uztaisīs 3D foto ar Irbenes radioteleskopu, ielikšu arī to, lai tavas kājas aicinātu tevi doties ceļā:)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.