Pāriet uz galveno saturu

Idejas un ģēniji

Šīsnedēļas otrā puse ir pagājusi ar tādiem jautājumiem kā "Dzirdēji, ka Stīvs Džobs ir miris?" un "Kas tagad notiks ar Apple?". Ja trešdienas rītā runājām par to, ka ilgi gaidītais jaunais iPhone izrādījās vien iPhone 4S, tad ceturtdienas rītā viena no pirmajām domām bija par to, ka slimība pļauj visus - bagāts tu vai nabags. Visi plašsaziņas līdzekļi kā viens slavē Apple dibinātāja un vadītāja Džobsa (1955-2011) radošumu, ģenialitāti, spēju paredzēt sabiedrības (= pircēju) vēlmes. Nenoliegšu, ka arī es esmu kļuvusi atkarīga no iPhone 4 un tā sniegtajām iespējām (un man bija nepieciešami vien pāris vakari, lai pēc testiem izšķirtos par labu Apple, nevis Nokia, kurai biju uzticīga vairāk nekā desmit gadus). Piekrītu, ka Džobs savu mērķauditoriju ir izjutis līdz "matu galiem", jo vienīgais, par ku es esmu sūdzējusies - baterijas ne-ilgdarbība - esot novērsta problēma jaunajā iPhone 4S.
Taču šis vairāk ir stāsts nevis par Stīvu Džobsu, bet gan par cilvēkiem, kas ir gana tālredzīgi, lai dzīvotu brīžiem utopisku ideju varā, tomēr trīs soļus priekšā pārējiem. Pagājušajā nedēļā BBC vēstīja par projektu, kas nākotnē ļaušot vienotā tīklā saslēgt pilsētu satiksmes tīklu. To lasot, es gribēju iesaukties "Wow!". Viss šķita tik vienkārši un elementāri, bet tieši tāpēc ģeniāli: atkarībā no satiksmes intensitātes tiktu regulēti luksofori, bet satiksmes dalībniekiem tiešsaitē būtu iespējams iegūt informāciju par mazāk noslogotiem alternatīviem ceļiem. Iespējams, ka to varētu redzēt uz mašīnas priekšējā paneļa vai vējstikla. Automātiski varētu regulēt elektroenerģijas padevi. Vai zinātniskā fantastika? Manuprāt, tas ir tikai dažu gadu jautājums, un šī šķietami "kreizī" ideja piepildītos kā pašsaprotama. Tie, kuri regulāri dodas uz ārzemēm, ar apbrīnu runā par Luksemburgas, Somijas, Beļģijas un citu valstu transporta sistēmām, kur, piemēram, vilcieni šķiet noregulēti līdz milisekundei un vārdi "sastrēgums" vai "kavēšanās" drīz būs arhaismi, kas tiks ierakstīti skaidrojošajās un svešvārdu vārdnīcās. Kaut kā taču tas tiek panākts, vai ne?
Reizēm šķiet, ka pēdējo nedēļu zinātnes atklājumi teju sašūpos visu zinātņu pamatus, jo nepietieka ar superdaļiņām, kas kustas ātrāk nekā gaismas ātrums, tagad atklāts, ka Venerai 100 km augstumā ir ozona slānis un uz Hartley 2 (komēta) ir atklāts "okeānam līdzīgs ūdens", kas savukārt atkal pieļauj ideju par dzīvību ne tikai uz Zemes, protams, ņemot par pamatu mūsu pieredzi, ka ūdens ir obligāts priekšnoteikums dzīvības formām. Ja interesē, palasi par to šeit: http://www.bbc.co.uk/news/science-environment-15181123 Savukārt mani ļoti interesē, vai/kad tiks pateikts, vai Visumam kaut kur ir arī beigas.
Stīvs Džobs ir miris, viņa idejas paliek. Vienu atklājumu nomaina citi. Viena zinātnieka, izgudrotāja, ģēnija, utopista, nākotnes ideālista, ideju ģeneratora un cilvēku iedvesmotāja vietā nāk citi. Tā tam ir jābūt, un tas ir tikai loģiski, ka, runājot līdzībās, Kopernika idejas apšauba Einšteins, bet viņa - 21. gadsimta zinātne un tehnoloģijas.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?

Kad 2016. gada izskaņā nolēmu reģistrēties Goodreads, lai kaut kā censtos sistematizēt un apkopot visus lasītos darbus (jo ne vienmēr ir laiks, vēlēšanās un iedvesma par katru izlasīto grāmatu veidot aprakstu blogā), iekritu azartā ar "reading challenge". Nespēju atcerēties pilnīgi visus 2016. gadā izlasītos darbus, taču tie 34, kurus atzīmēju, noteikti ir tie, kas kaut kādā veidā ir palikuši atmiņā visspilgtāk. Vidēji esmu rēķinājusi, ka gadā sanāk izlasīt vismaz 50 grāmatas latviešu un angļu valodās, un pārsvarā visi ir tādi darbi, kuri mani ir uzrunājuši sižetiski vai autora slavas dēļ. Taču 2017. gads darbu izvēles tradīcijā taisās ieviest kaut nelielas, tomēr pārmaiņas. Kādā veidā?

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.