Pāriet uz galveno saturu

Pārskrienot Latviju: Rēzekne-Rīga-Ventspils

Šī nedēļa mani ar kolēģiem ir izvizinājusi no Latvijas austrumiem līdz rietumiem - pirmdien vadījām seminārus skolotājiem Rēzeknē, bet ceturtdien un piektdien darbojāmies Ventspilī LatSTE'2011 pasākumos (LatSTEi ir arī sava mājaslapa ar šādu pašu nosaukumu). Secinājumi?
1. Visā Latvijā kokiem vēl itin ņipri turās lapas.
2. Ja tava mājvieta ir Rīga, tad visas vietas ir vienlīdz tālu/tuvu un izbraukājamas dienas laikā.
3. Būt par šoferi ir diezgan nogurdinoši, tāpēc vienmēr jāizvēlas jautri un jauki ceļabiedri, kas uzmundrina (paldies, Linda, Kristīne un Gint!).
4. Ceļojot rodas folklora. Mūsējā ir šāda: "Daudz baltu gotiņu..." (pēc analoģijas ar "Daudz baltu dieniņu", kad ieraudzījām ceļmalā daudz baltas govis) un "Kur Kūkas, tur vīrieši" (pārfrāzējot ceļu stabiņu ar uzrakstu "Kūkas" un "Vireši").
5. "Liepkalnu" maize un kūciņas joprojām ir kārdinoši gardas, bet "Apšukroga" virtuve - nepārspējami laba. Ja esi Ventspilī, tad vakariņo "Skroderkrogā", kas ir pelnījis atsevišķu rakstu.
6. Ceļu remontdarbi un bedres vairs pat nepārsteidz. Ierēķināt lieku pusstundu ir obligāta prasība jebkurā maršrutā.
7. Cilvēki pēc būtības ir jauki un atsaucīgi, tikai dažos ir dusmas un aizvainojums, kuru tad ir mēģinājums "izgāzt" pat uz pilnīgiem svešiniekiem. Tad ir tāda liela neērtības sajūta un neziņa, kā iziet no situācijas.
8. Izglītības sistēmā ir nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi informācijpratības uzlabošanā, pilnveidošanā un pat primitīvā apgūšanā. Mūsdienu situācijā ir ārkārtīgi liela plaisa starp "digitālajiem pilsoņiem" (skolēniem, studentiem) un "digitālajiem imigrantiem" (skolotājiem un jebkuru citu indivīdu virs 25 gadiem). NB! Šie ir Marka Prenska termini, ne manējie (jo LatSTē pēs savas prezentācijas pazīstama skolotāja teica "kā man patika tas tavs salīdzinājums par šīm abām grupām", un tad man nācās teikt visu garo stāstu par Prenska domām manā dzīvē)!
9. Arī starp "digitālajiem imigrantiem" ir liela plaisa. No tehnoloģijām nevajag bīties kā no mēra, ar tām ir jāsadraudzējas un jāpadara par sev labvēlīgi noskaņotiem sabiedrotajiem, kas palīdz "iekarot" citu pasauli.
10. Par zvaigzni vari kļūt ar vienu video, ja tu vēl esi skolas solā. Parādi kaut ko tehnoloģiski wow! līmenī, un tavs zinātniski pētnieciskais darbs tev var pavērt cilvēku sirdis un nākamo darba devēju naudas maciņus.
11. Jebkura auditorija mēdz uzvesties kā skolēni stundu laikā, tāpēc "kušssss!" vietā labāk izdomāt neparastus prezentāciju veidus, kā likt auditorijai pievērsties tam, ko vēlies teikt. Juhūuuu, man tas esot izdevies! Jā, mēs visi pārsakāmies un reizēm stostāmies un meklējam vārdus, pat lielu uzņēmumu vadītāji un pārstāvji (hmmm, to arī redzēju).
12. Prezentāciju laikā nekad nestaigā pa telpu kā sludinātājs vai pārstāvis no kādas Krietno bikšu lenšu ordeņu biedrības!!! Labāk pārteikties vai vienreiz kabatā pameklēt vārdus, nevis tēlotā bezrūpībā klaiņot pa telpu un tā it kā pa vidu kaut ko stāstīt.
13. Note to myself!!! Vienmēr atcerēties divas lietas, ko nekad nedarīt prezentāciju sākumā! Pirmkārt, nekad nedrīkst teikt kaut ko šādā stilā: "Man jau vispār nepatīk uzstāties publikas priekšā. Visu ceļu braucu un domāju, ko jums teikšu. Tas, ko teikšu tagad, ir teikts no sirds." Otrais "nekad nesaki" padoms: "Paceliet rokas tie, kas dzirdēja manu pagājušā gada runu! Tagad kurš man pateiks, par ko es runāju pagājušajā gadā?" Aleluja, cik tas drausmīgi izklausās no malas! Sagatavo prezentāciju un pārdomā runu soli pa solim! Labāk ieskatīties lapiņā, nevis caur puķēm pateikt, ka es ar jums nemaz negribu runāt, jo man īsti nemaz nav ko teikt.
14. Vienmēr pārprasīt, pārliecināties, pārbaudīt, testēt, testēt, testēt. Ir jāuzticas, bet arī jāpārbauda viss: tehnika, izdales materiāli, prezentāciju raksti utt. u.t.j.p.r. Vēl viena note to myself: vienmēr būt klāt savai "otrai ģimenei", lai kā viņi pretotos.
15. Pēc labi padarīta darba ir nepieciešama atpūta.
16. Un man ir visforšākie kolēģi!
Nespēju atturēties, nepadaloties ar dažiem jaukiem foto.
Burvīgs skats pavēlā 24. oktobra pēcpusdienā pie "Liepkalniem", braucot atceļā no Rēzeknes.
Gardumgards upeņu parfē ar vaniļas mērci Ventspils "Skroderkrogā". Parfē ir mājās gatavots saldējums:)))

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...

Es skrienu, tātad esmu

"Es domāju, tātad esmu" (bieži vien teikta arī latīņu valodā "Cogito, ergo sum") ir slavenā franču filozofa Renē Dekarta prātula, kuru dzirdam itin bieži pielietotu dažādās ikdienas situācijās. Iespējams, ka tā ir viena no pasaulē biežāk lietotajām atsaucēm citā kontekstā, piemēram, "Strādāju, tātad esmu", "Guļu, tātad esmu", "Ēdu, tātad esmu", "Dziedu, tātad esmu", tāpēc pārsteigums nebūs, ka arī ievērojamais japāņu rakstnieks Haruki Murakami darbā "Par ko es runāju, runādams par skriešanu"  (lasīju e-grāmatu) ir ierakstījis teikumu: "Es skrienu, tātad esmu". Šis lakoniskais teikums izsaka arī visu grāmatas būtību, tomēr pēc izlasīšanas vēl gribas pakavēties Murakami vēstījuma varā. Uzdrošināšos apgalvot, ka Haruki Murakami lasītāji ir sadalījušies divās daļās: tie, kuri kāri tver katru jaunu šī rakstnieka darbu vai pat pārlasa reiz jau lasīto, un tie, kuri reiz ir kādu darbu lasījuši, bet nav "ielasī...