Pāriet uz galveno saturu

Pārskrienot Latviju: Rēzekne-Rīga-Ventspils

Šī nedēļa mani ar kolēģiem ir izvizinājusi no Latvijas austrumiem līdz rietumiem - pirmdien vadījām seminārus skolotājiem Rēzeknē, bet ceturtdien un piektdien darbojāmies Ventspilī LatSTE'2011 pasākumos (LatSTEi ir arī sava mājaslapa ar šādu pašu nosaukumu). Secinājumi?
1. Visā Latvijā kokiem vēl itin ņipri turās lapas.
2. Ja tava mājvieta ir Rīga, tad visas vietas ir vienlīdz tālu/tuvu un izbraukājamas dienas laikā.
3. Būt par šoferi ir diezgan nogurdinoši, tāpēc vienmēr jāizvēlas jautri un jauki ceļabiedri, kas uzmundrina (paldies, Linda, Kristīne un Gint!).
4. Ceļojot rodas folklora. Mūsējā ir šāda: "Daudz baltu gotiņu..." (pēc analoģijas ar "Daudz baltu dieniņu", kad ieraudzījām ceļmalā daudz baltas govis) un "Kur Kūkas, tur vīrieši" (pārfrāzējot ceļu stabiņu ar uzrakstu "Kūkas" un "Vireši").
5. "Liepkalnu" maize un kūciņas joprojām ir kārdinoši gardas, bet "Apšukroga" virtuve - nepārspējami laba. Ja esi Ventspilī, tad vakariņo "Skroderkrogā", kas ir pelnījis atsevišķu rakstu.
6. Ceļu remontdarbi un bedres vairs pat nepārsteidz. Ierēķināt lieku pusstundu ir obligāta prasība jebkurā maršrutā.
7. Cilvēki pēc būtības ir jauki un atsaucīgi, tikai dažos ir dusmas un aizvainojums, kuru tad ir mēģinājums "izgāzt" pat uz pilnīgiem svešiniekiem. Tad ir tāda liela neērtības sajūta un neziņa, kā iziet no situācijas.
8. Izglītības sistēmā ir nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi informācijpratības uzlabošanā, pilnveidošanā un pat primitīvā apgūšanā. Mūsdienu situācijā ir ārkārtīgi liela plaisa starp "digitālajiem pilsoņiem" (skolēniem, studentiem) un "digitālajiem imigrantiem" (skolotājiem un jebkuru citu indivīdu virs 25 gadiem). NB! Šie ir Marka Prenska termini, ne manējie (jo LatSTē pēs savas prezentācijas pazīstama skolotāja teica "kā man patika tas tavs salīdzinājums par šīm abām grupām", un tad man nācās teikt visu garo stāstu par Prenska domām manā dzīvē)!
9. Arī starp "digitālajiem imigrantiem" ir liela plaisa. No tehnoloģijām nevajag bīties kā no mēra, ar tām ir jāsadraudzējas un jāpadara par sev labvēlīgi noskaņotiem sabiedrotajiem, kas palīdz "iekarot" citu pasauli.
10. Par zvaigzni vari kļūt ar vienu video, ja tu vēl esi skolas solā. Parādi kaut ko tehnoloģiski wow! līmenī, un tavs zinātniski pētnieciskais darbs tev var pavērt cilvēku sirdis un nākamo darba devēju naudas maciņus.
11. Jebkura auditorija mēdz uzvesties kā skolēni stundu laikā, tāpēc "kušssss!" vietā labāk izdomāt neparastus prezentāciju veidus, kā likt auditorijai pievērsties tam, ko vēlies teikt. Juhūuuu, man tas esot izdevies! Jā, mēs visi pārsakāmies un reizēm stostāmies un meklējam vārdus, pat lielu uzņēmumu vadītāji un pārstāvji (hmmm, to arī redzēju).
12. Prezentāciju laikā nekad nestaigā pa telpu kā sludinātājs vai pārstāvis no kādas Krietno bikšu lenšu ordeņu biedrības!!! Labāk pārteikties vai vienreiz kabatā pameklēt vārdus, nevis tēlotā bezrūpībā klaiņot pa telpu un tā it kā pa vidu kaut ko stāstīt.
13. Note to myself!!! Vienmēr atcerēties divas lietas, ko nekad nedarīt prezentāciju sākumā! Pirmkārt, nekad nedrīkst teikt kaut ko šādā stilā: "Man jau vispār nepatīk uzstāties publikas priekšā. Visu ceļu braucu un domāju, ko jums teikšu. Tas, ko teikšu tagad, ir teikts no sirds." Otrais "nekad nesaki" padoms: "Paceliet rokas tie, kas dzirdēja manu pagājušā gada runu! Tagad kurš man pateiks, par ko es runāju pagājušajā gadā?" Aleluja, cik tas drausmīgi izklausās no malas! Sagatavo prezentāciju un pārdomā runu soli pa solim! Labāk ieskatīties lapiņā, nevis caur puķēm pateikt, ka es ar jums nemaz negribu runāt, jo man īsti nemaz nav ko teikt.
14. Vienmēr pārprasīt, pārliecināties, pārbaudīt, testēt, testēt, testēt. Ir jāuzticas, bet arī jāpārbauda viss: tehnika, izdales materiāli, prezentāciju raksti utt. u.t.j.p.r. Vēl viena note to myself: vienmēr būt klāt savai "otrai ģimenei", lai kā viņi pretotos.
15. Pēc labi padarīta darba ir nepieciešama atpūta.
16. Un man ir visforšākie kolēģi!
Nespēju atturēties, nepadaloties ar dažiem jaukiem foto.
Burvīgs skats pavēlā 24. oktobra pēcpusdienā pie "Liepkalniem", braucot atceļā no Rēzeknes.
Gardumgards upeņu parfē ar vaniļas mērci Ventspils "Skroderkrogā". Parfē ir mājās gatavots saldējums:)))

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai". Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos?
Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas"…