Pāriet uz galveno saturu

7 atziņas no Briseles


Joprojām esmu "Media&Learning 2011"  ietekmē un domāju par "Occupy Education" kustību, kas tā būtu nepieciešama ne tikai Latvijas izglītības sistēmai vien. Vai varbūt to vajadzētu dēvēt par "Liberalize Education"? Lūk, te mazs atziņu kopsavilkums!
1.              Pēdējās divās desmitgadēs tehnoloģiju ietekmē strauji ir mainījušās skolēnu uztveres spējas, tādēļ skolotājiem ir jābūt gana radošiem, lai skolēniem uzdotu tādus uzdevumus, kas veicina viņu kognitīvo spēju attīstību, vienlaikus ļaujot izmantot skolēniem tuvos tehnoloģiskos risinājumus. Klasē esošais vai skolēniem mājās pieejamais tehnoloģiskais aprīkojums nesniedz nekādu ieguldījumu mācību procesā un skolēna intelektuālajā izaugsmē, ja uzdevumi ir standartveida.
2.              Mācību procesā svarīga ir personiskā iesaiste, tādēļ vēlams, lai problēmjautājumi tiktu skatīti caur “es” prizmu, turklāt šādā veidā var iesaistīties ikviena mācību priekšmeta apgūšanā. Daži piemēri: vēsturē veidot prezentāciju par kādu notikumu, to aplūkojot ar savas dzimtas pieredzi; sociālajās zinībās dokumentēt norises sabiedrībā; matemātikā veidot aptauju analīzi.
3.              Mūsdienās skolēniem dominē vizuālā uztvere, tāpēc uzsvars ir uz videoprezentācijām. Aicinājums ir skolotājiem un lektoriem ierakstīt savas stundas vai lekcijas un tās padarīt publiski pieejamas, lai izglītošanās iespējas būtu pieejamas pēc iespējas lielākam interesentu skaitam.
4.              Skolēni ir “digitālie pilsoņi”, bet skolotāji un vecāki – “digitālie imigranti” (tie ir Marka Prenska termini), tādēļ pieaugušajiem nevajag baidīties un lūgt padomu skolēniem jaunāko tehnoloģiju apguvē. Skolēni ir atsaucīgi un paši labprāt skolotājiem pateiks, kādus risinājumus labāk izmantot.
5.              Pretēji daudzus gadus dzirdētajam viedoklim, ka tehnoloģiju izmantošana mācību procesā pasliktina skolēnu lasītprasmi un rakstītprasmi, jaunākie pētījumi un novērojumi liecina, ka vēl nekad iepriekš savā attīstības posmā cilvēce nav tik daudz lasījusi un rakstījusi, kā tas notiek mūsdienās, taču ir mainījušies “rīki” un “teksti”.
6.              Pētījumi liecina, ka visā pasaulē skolotāji ir ļoti kūtri, lai pieņemtu pārmaiņas izglītības sistēmā un lielākoties neatbalsta ne sociālo tīklu, ne mikroblogu, ne mobilo telefonu un planšetdatoru izmantošanu mācību nolūkiem, taču tieši to vēlas skolēni.
7.              Iegūta akadēmiskā izglītība un grāds kādā zinātņu nozarē vai pabeigts izglītības posms nenozīmē, ka izglītojamais spēs iekļauties darba tirgū. Svarīgas ir ikviena indivīda spējas un prasmes, nemitīga pašizglītošanās un spēja ātri piemēroties apstākļiem.
Konferences kopsavilkumu precīzi raksturo Donalda Klārka (Donald Clark) teiktais, proti, ja neinvestē izglītības sistēmas pārmaiņās, tad visas citas investīcijas ir bezjēdzīgas. Pilnībā piekrītu!!!
(Ieraksta pilnā versija ir atrodama šeit: http://www.zvaigzne.lv/lv/izvaigzne/aktualitates/article.php?id=71448)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav

Par pasauli bez sākuma un beigām (muļķa cilvēkam)

Kādā pavisam normālā jūlija naktī pamodos no šāda sapņa: es atrados pie bankomāta, kurš uzrunāja mani vārdā, pirms vēl biju nospiedusi kaut vienu pogu vai iedevusi bankomātam savu bankas karti kā iespējamās identitātes norādi. Vīmandieniņ! Pamodos gluži kā kaut ko jaunu un pravietisku patentējusi, lai gan skaidri zināms, ka šādas "kastes" darbības nav nekas mūsdienu pasaulē unikāls. Jāatzīmē gan, ka šis sapnis "atnāca" laikā, kad sāku lasīt nesen latviski publicēto Alesandro Bariko darbu "The Game. Spēle" (lieliskā Daces Meieres tulkojumā), tāpēc smadzeņu vēlme nakts laikā turpināt pārstrādāt tehnoloģiju tēmu bija visnotaļ saprotama. Taču lai nonāktu līdz manai interpretācijai par Bariko Spēli, mazliet laika jāvelta pagātnes atmiņām.