Pāriet uz galveno saturu

7 atziņas no Briseles


Joprojām esmu "Media&Learning 2011"  ietekmē un domāju par "Occupy Education" kustību, kas tā būtu nepieciešama ne tikai Latvijas izglītības sistēmai vien. Vai varbūt to vajadzētu dēvēt par "Liberalize Education"? Lūk, te mazs atziņu kopsavilkums!
1.              Pēdējās divās desmitgadēs tehnoloģiju ietekmē strauji ir mainījušās skolēnu uztveres spējas, tādēļ skolotājiem ir jābūt gana radošiem, lai skolēniem uzdotu tādus uzdevumus, kas veicina viņu kognitīvo spēju attīstību, vienlaikus ļaujot izmantot skolēniem tuvos tehnoloģiskos risinājumus. Klasē esošais vai skolēniem mājās pieejamais tehnoloģiskais aprīkojums nesniedz nekādu ieguldījumu mācību procesā un skolēna intelektuālajā izaugsmē, ja uzdevumi ir standartveida.
2.              Mācību procesā svarīga ir personiskā iesaiste, tādēļ vēlams, lai problēmjautājumi tiktu skatīti caur “es” prizmu, turklāt šādā veidā var iesaistīties ikviena mācību priekšmeta apgūšanā. Daži piemēri: vēsturē veidot prezentāciju par kādu notikumu, to aplūkojot ar savas dzimtas pieredzi; sociālajās zinībās dokumentēt norises sabiedrībā; matemātikā veidot aptauju analīzi.
3.              Mūsdienās skolēniem dominē vizuālā uztvere, tāpēc uzsvars ir uz videoprezentācijām. Aicinājums ir skolotājiem un lektoriem ierakstīt savas stundas vai lekcijas un tās padarīt publiski pieejamas, lai izglītošanās iespējas būtu pieejamas pēc iespējas lielākam interesentu skaitam.
4.              Skolēni ir “digitālie pilsoņi”, bet skolotāji un vecāki – “digitālie imigranti” (tie ir Marka Prenska termini), tādēļ pieaugušajiem nevajag baidīties un lūgt padomu skolēniem jaunāko tehnoloģiju apguvē. Skolēni ir atsaucīgi un paši labprāt skolotājiem pateiks, kādus risinājumus labāk izmantot.
5.              Pretēji daudzus gadus dzirdētajam viedoklim, ka tehnoloģiju izmantošana mācību procesā pasliktina skolēnu lasītprasmi un rakstītprasmi, jaunākie pētījumi un novērojumi liecina, ka vēl nekad iepriekš savā attīstības posmā cilvēce nav tik daudz lasījusi un rakstījusi, kā tas notiek mūsdienās, taču ir mainījušies “rīki” un “teksti”.
6.              Pētījumi liecina, ka visā pasaulē skolotāji ir ļoti kūtri, lai pieņemtu pārmaiņas izglītības sistēmā un lielākoties neatbalsta ne sociālo tīklu, ne mikroblogu, ne mobilo telefonu un planšetdatoru izmantošanu mācību nolūkiem, taču tieši to vēlas skolēni.
7.              Iegūta akadēmiskā izglītība un grāds kādā zinātņu nozarē vai pabeigts izglītības posms nenozīmē, ka izglītojamais spēs iekļauties darba tirgū. Svarīgas ir ikviena indivīda spējas un prasmes, nemitīga pašizglītošanās un spēja ātri piemēroties apstākļiem.
Konferences kopsavilkumu precīzi raksturo Donalda Klārka (Donald Clark) teiktais, proti, ja neinvestē izglītības sistēmas pārmaiņās, tad visas citas investīcijas ir bezjēdzīgas. Pilnībā piekrītu!!!
(Ieraksta pilnā versija ir atrodama šeit: http://www.zvaigzne.lv/lv/izvaigzne/aktualitates/article.php?id=71448)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings .