7 atziņas no Briseles

Joprojām esmu "Media&Learning 2011"  ietekmē un domāju par "Occupy Education" kustību, kas tā būtu nepieciešama ne tikai Latvijas izglītības sistēmai vien. Vai varbūt to vajadzētu dēvēt par "Liberalize Education"? Lūk, te mazs atziņu kopsavilkums!

1.              Pēdējās divās desmitgadēs tehnoloģiju ietekmē strauji ir mainījušās skolēnu uztveres spējas, tādēļ skolotājiem ir jābūt gana radošiem, lai skolēniem uzdotu tādus uzdevumus, kas veicina viņu kognitīvo spēju attīstību, vienlaikus ļaujot izmantot skolēniem tuvos tehnoloģiskos risinājumus. Klasē esošais vai skolēniem mājās pieejamais tehnoloģiskais aprīkojums nesniedz nekādu ieguldījumu mācību procesā un skolēna intelektuālajā izaugsmē, ja uzdevumi ir standartveida.

2.              Mācību procesā svarīga ir personiskā iesaiste, tādēļ vēlams, lai problēmjautājumi tiktu skatīti caur “es” prizmu, turklāt šādā veidā var iesaistīties ikviena mācību priekšmeta apgūšanā. Daži piemēri: vēsturē veidot prezentāciju par kādu notikumu, to aplūkojot ar savas dzimtas pieredzi; sociālajās zinībās dokumentēt norises sabiedrībā; matemātikā veidot aptauju analīzi.

3.              Mūsdienās skolēniem dominē vizuālā uztvere, tāpēc uzsvars ir uz videoprezentācijām. Aicinājums ir skolotājiem un lektoriem ierakstīt savas stundas vai lekcijas un tās padarīt publiski pieejamas, lai izglītošanās iespējas būtu pieejamas pēc iespējas lielākam interesentu skaitam.

4.              Skolēni ir “digitālie pilsoņi”, bet skolotāji un vecāki – “digitālie imigranti” (tie ir Marka Prenska termini), tādēļ pieaugušajiem nevajag baidīties un lūgt padomu skolēniem jaunāko tehnoloģiju apguvē. Skolēni ir atsaucīgi un paši labprāt skolotājiem pateiks, kādus risinājumus labāk izmantot.

5.              Pretēji daudzus gadus dzirdētajam viedoklim, ka tehnoloģiju izmantošana mācību procesā pasliktina skolēnu lasītprasmi un rakstītprasmi, jaunākie pētījumi un novērojumi liecina, ka vēl nekad iepriekš savā attīstības posmā cilvēce nav tik daudz lasījusi un rakstījusi, kā tas notiek mūsdienās, taču ir mainījušies “rīki” un “teksti”.

6.              Pētījumi liecina, ka visā pasaulē skolotāji ir ļoti kūtri, lai pieņemtu pārmaiņas izglītības sistēmā un lielākoties neatbalsta ne sociālo tīklu, ne mikroblogu, ne mobilo telefonu un planšetdatoru izmantošanu mācību nolūkiem, taču tieši to vēlas skolēni.

7.              Iegūta akadēmiskā izglītība un grāds kādā zinātņu nozarē vai pabeigts izglītības posms nenozīmē, ka izglītojamais spēs iekļauties darba tirgū. Svarīgas ir ikviena indivīda spējas un prasmes, nemitīga pašizglītošanās un spēja ātri piemēroties apstākļiem.

Konferences kopsavilkumu precīzi raksturo Donalda Klārka (Donald Clark) teiktais, proti, ja neinvestē izglītības sistēmas pārmaiņās, tad visas citas investīcijas ir bezjēdzīgas. Pilnībā piekrītu!!!
(Ieraksta pilnā versija ir atrodama šeit: http://www.zvaigzne.lv/lv/izvaigzne/aktualitates/article.php?id=71448)