Pāriet uz galveno saturu

7 atziņas no Briseles


Joprojām esmu "Media&Learning 2011"  ietekmē un domāju par "Occupy Education" kustību, kas tā būtu nepieciešama ne tikai Latvijas izglītības sistēmai vien. Vai varbūt to vajadzētu dēvēt par "Liberalize Education"? Lūk, te mazs atziņu kopsavilkums!
1.              Pēdējās divās desmitgadēs tehnoloģiju ietekmē strauji ir mainījušās skolēnu uztveres spējas, tādēļ skolotājiem ir jābūt gana radošiem, lai skolēniem uzdotu tādus uzdevumus, kas veicina viņu kognitīvo spēju attīstību, vienlaikus ļaujot izmantot skolēniem tuvos tehnoloģiskos risinājumus. Klasē esošais vai skolēniem mājās pieejamais tehnoloģiskais aprīkojums nesniedz nekādu ieguldījumu mācību procesā un skolēna intelektuālajā izaugsmē, ja uzdevumi ir standartveida.
2.              Mācību procesā svarīga ir personiskā iesaiste, tādēļ vēlams, lai problēmjautājumi tiktu skatīti caur “es” prizmu, turklāt šādā veidā var iesaistīties ikviena mācību priekšmeta apgūšanā. Daži piemēri: vēsturē veidot prezentāciju par kādu notikumu, to aplūkojot ar savas dzimtas pieredzi; sociālajās zinībās dokumentēt norises sabiedrībā; matemātikā veidot aptauju analīzi.
3.              Mūsdienās skolēniem dominē vizuālā uztvere, tāpēc uzsvars ir uz videoprezentācijām. Aicinājums ir skolotājiem un lektoriem ierakstīt savas stundas vai lekcijas un tās padarīt publiski pieejamas, lai izglītošanās iespējas būtu pieejamas pēc iespējas lielākam interesentu skaitam.
4.              Skolēni ir “digitālie pilsoņi”, bet skolotāji un vecāki – “digitālie imigranti” (tie ir Marka Prenska termini), tādēļ pieaugušajiem nevajag baidīties un lūgt padomu skolēniem jaunāko tehnoloģiju apguvē. Skolēni ir atsaucīgi un paši labprāt skolotājiem pateiks, kādus risinājumus labāk izmantot.
5.              Pretēji daudzus gadus dzirdētajam viedoklim, ka tehnoloģiju izmantošana mācību procesā pasliktina skolēnu lasītprasmi un rakstītprasmi, jaunākie pētījumi un novērojumi liecina, ka vēl nekad iepriekš savā attīstības posmā cilvēce nav tik daudz lasījusi un rakstījusi, kā tas notiek mūsdienās, taču ir mainījušies “rīki” un “teksti”.
6.              Pētījumi liecina, ka visā pasaulē skolotāji ir ļoti kūtri, lai pieņemtu pārmaiņas izglītības sistēmā un lielākoties neatbalsta ne sociālo tīklu, ne mikroblogu, ne mobilo telefonu un planšetdatoru izmantošanu mācību nolūkiem, taču tieši to vēlas skolēni.
7.              Iegūta akadēmiskā izglītība un grāds kādā zinātņu nozarē vai pabeigts izglītības posms nenozīmē, ka izglītojamais spēs iekļauties darba tirgū. Svarīgas ir ikviena indivīda spējas un prasmes, nemitīga pašizglītošanās un spēja ātri piemēroties apstākļiem.
Konferences kopsavilkumu precīzi raksturo Donalda Klārka (Donald Clark) teiktais, proti, ja neinvestē izglītības sistēmas pārmaiņās, tad visas citas investīcijas ir bezjēdzīgas. Pilnībā piekrītu!!!
(Ieraksta pilnā versija ir atrodama šeit: http://www.zvaigzne.lv/lv/izvaigzne/aktualitates/article.php?id=71448)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?

Kad 2016. gada izskaņā nolēmu reģistrēties Goodreads, lai kaut kā censtos sistematizēt un apkopot visus lasītos darbus (jo ne vienmēr ir laiks, vēlēšanās un iedvesma par katru izlasīto grāmatu veidot aprakstu blogā), iekritu azartā ar "reading challenge". Nespēju atcerēties pilnīgi visus 2016. gadā izlasītos darbus, taču tie 34, kurus atzīmēju, noteikti ir tie, kas kaut kādā veidā ir palikuši atmiņā visspilgtāk. Vidēji esmu rēķinājusi, ka gadā sanāk izlasīt vismaz 50 grāmatas latviešu un angļu valodās, un pārsvarā visi ir tādi darbi, kuri mani ir uzrunājuši sižetiski vai autora slavas dēļ. Taču 2017. gads darbu izvēles tradīcijā taisās ieviest kaut nelielas, tomēr pārmaiņas. Kādā veidā?

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.