Pāriet uz galveno saturu

Brīvdienas Igaunijā IV. Otrā diena. Bedre jeb Ilumetsas meteorīta krāteris


Plānojot otrajā dienā apskatāmos tūrisma objektus Igaunijas dienvidaustrumos, nācās pārliecināties, ka igauņiem tiešām rūp savas zemes tūrisma industrijas attīstība kaut par kapeiku, bet tomēr vairāk nekā mums (par šīs prātulas patiesumu visspilgtāk pārliecinājāmies, atgriežoties Latvijā). Jau minēju, ka visu ceļojumu plānoju, izmantojot grāmatu "Top 10 ceļojumu maršruti pa Igauniju", kas pieejama arī kā e-grāmata, ja ir vēlēšanās, lai grāmata ir līdzi ik uz soļa, kā arī virkni interneta vietņu. Noteikti iesaku apskatīties šo oficiālo Tartu un reģiona vietni, lai gūtu iedvesmu kāda mazzināmāka objekta apskatei. Mums šāds neparastāks apskates objekts bija Ilumetsas meteorīta krāteris.


Kāpēc gan doties uz kaut kādu neapdzīvotu meža nostūri, lai redzētu bedri, ko sauc par Ilumetsas meteorīta krāteri? Jā, tas var šķist patiešām pustraki. Galu galā arī Latvijā ir bedres, un neko citu taču šī vieta nesola, kā tikai bedri, kurai visapkārt ir tūristu rūpīgi iestaigāta taciņa.

Lai meteorītu atrastu, vislabāk tomēr ir iepriekš izpētīt karti vai telefonā iestatīt kādu zinošu automātisko balsi, kas kliedz ne tikai "Caution!" ikreiz, kad pretī brauc kāda mašīna vai ir kāds ceļa līkums, bet arī brīdina, kad jāmaina braukšanas virziens. Ilumetsu atrast nav nemaz tik vienkārši. Braucot "pareizajā virzienā", redzama vien šāda norāde:
Nav jābrīnās, ka šai vietai pavisam mierīgi var pabraukt garām, ja vien acis nav sānos vai vadītājam blakus nesēž pasažieris, kas tēlo vēja rādītāju un nemitīgi groza galvu, jo norāde uz krāteri ir zemes ceļa labajā pusē atpakaļskatā:
Taču pat neskatoties uz šiem dīvainībām, kas, iespējams, igauņiem ir saprotamas un ar kādu loģisku izskaidrojumu, gribu veltīt patiešām atzinīgus vārdus Igaunijas tūrisma nozares darboņiem, kas no "tā jau ir tikai bedre" objekta ir varējuši uztaisīt "eu, apiesim vēl riņķīti te" objektu.
Ilumetsas meteorīta krāteris atrodas purvainā vietā. Kad veiksmīgi atrasts punkts A, proti, norāde, ka te nu ir tas brīnums, dēļ kura esi kratījies pa zemes ceļu, patiesībā viss tikai sākas.
Latvietis vācējs un krājējs vulgaris pie šīs ieejas noteikti vispirms pamanīs melleņu pārbagātību un nočortosies, kāpēc gan līdzi nav paņēmis iztukšīti Dimdiņkāpostu pusspainīti, lai salasītu ogas, kas no takas malas brēktin brēc - paņem un apēd mani! Jap, jap, arī es nogaršoju šeit augošās mellenes un jo šobaltdien esmu dzīva (labi, labi, vēl pat mēnesis nav pagājis kopš šo pāris  ogu apēšanas).

Igauņi šo bezmaksas apskates objektu un dabas brīnumu ir izrotājuši ar... folkloras tēliem! Iedomājies, ar kādu sajūsmu tūkstošiem latvju ik gadu nesas uz Tērveti, lai lieli un mazi pētītu Brigaderes pasaku varoņus! Tad nu igauņi vairāk nekā 500 m garo ceļu līdz krāterim ir padarījuši daudz aizraujošāku tieši ar dažādu monstru, dīvaiņu, viepļu un gluži sakarīgu un atpazīstamu kokā grebtu tēlu palīdzību. Visu cieņu! Ir nošauti tik daudzi zaķi vienlaikus: gan tūristam ceļš līdz krāterim ir interesantāks, gan lielāka mistikas aura valda pār šo absolūtā klusuma pārņemto zemes nostūri, gan kaut kā tā tautas kultūra tiek iebarota svešzemju tūristam. Staigā un brīnies ik pa pārdesmit soļiem, kādi tik ragaiņi no zemes nav izlīduši!
         
Viens tāds jefiņšOtrs arī tāds dīvainis

       
Kaut kas pazīstamāksVai arī igauņi pasakās šo bučo?
Tomēr jāatceras, ka Ilumetsas meteorītu krāteris nav vis pasaku valstība, bet tiešām dabas spēku veidojums, un par šo no augšas nākušo un te kritušo debess akmeni ikviens interesents var izlasīt koka namiņā izvietotajā ekspozīcijā. Tiesa gan, pat namiņš ir uztaisīts varen interesanti. Lūgtum pievērst uzmanību nelielām, bet gana būtiskām detaļām, proti, durvīm, kas iekšā laiž, bet ārā - ne:) Asprātīgi veidots durvju rokturis:

Ja jau esi tik tālu, tad atliek vien soļot uz priekšu. Pat pēdējie metri līdz krāterim ir igauņu humora stilā - pakāpieniem apkārt apkrāsota spilgti oranža brīdinājuma krāsa, sak', tūlīt ieiesi bīstamajā (radiācijas? citplanētiešu?) zonā. Jau stāvot pie krātera augstākās malas, atļāvos atkal apēst pa mellenei.

Pats meteorīts šeit esot nogāzies pirms 6000-7000 gadiem. Viens no daudzajiem, kas nokritis Igaunijā. Šī krātera diametrs esot 60-70 m. Pagaidām vienīgais, ko esmu redzējusi. Jā, apgājām pa taciņu apkārt bedrei, redzējām vēl ogas un arīdzen gailenes. Andris mēģināja tikt krātera centrā, bet tas bija pārāk slapjš un riskants pasākums. Ar vēsu prātu uz to skatoties, protams, jāsecina, ka tā tiešām ir tikai un vienīgi palielāka bedre. Ja pirms tiem tūkstošiem gadu būtu bijuši mobilie sakari, tad, iespējams, to būtu izracis kāds zemnieks Jaani kāda Cuuka 1 uzdevumā (atsauce, protams, uz neseno Tele 2 reklāmas meteorīta bedri). Taču igauņi pat bedri ir pratuši apdarināt un atvilināt uz to gana azartiskus un neparastus apskates objektus mīlošos tūristus. Tādus kā mēs:) Par to vien es Igaunijas tūrisma industrijai lieku no 10-10.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav