Pāriet uz galveno saturu

Romantiskā fizika

Šodien, testējot jaunos interaktīvos materiālus iZvaigzne sērijā, sajūsmas pilna vairākas reizes noklausījos/noskatījos video par atoma kodolu. Iztālēm jau redzu, kā dažs labs neizpratnes pilns savelk uzacis patiesā izbrīnā un nodomā: pustraks sievišķis, ja fizikā var saskatīt kaut ko sajūsmas pilnu. Šodien es kārtējo reizi pārliecinājos, ka patiesībā nav sarežģītu lietu, jo viss ir atkarīgs no tā, kā attiecīgais temats tiek skaidrots. Un šodien man bija patiešām romantiska un ņammīga fizika!


Neliela atkāpe. Līdz pat pamatskolas beigšanai (ak mī un žē, pirms 21 gada!) biju vienlīdz labs eksakto un humanitāro zinātņu pārzinātājs. Toreiz maksimālo "5" saņēmu gan fizikā un ķīmijā, gan angļu valodā un latviešu valodā. Tikai vidusskolā, kad sākās jau "10" sistēma, sapratu, ka man tuvākas ir humanitārās zinātnes. Iespējams, tas notika skolotāju nomaiņas dēļ; iespējams, ka vienkārši kaut kam ir jāpatīk vairāk, jo vienlīdz labs visur var būt tikai ģēnijs. Tas gan nekad nav mazinājis manu apsēstību ar visāda veida nopietno zinātni (ne pseidopastāstiņiem), un tagad ikdienas darbā universitātē apgūtajai fonētikai redzu tikpat mazu (= nemaz) pielietojumu kā pamatskolā apgūtajam Oma likumam vai Pitagora teorēmai. 

Spektrālanalīze, Bjūstera leņķa noteikšana, stehiometriskais koeficients? Brrr, vai ne? Un tad šodien atoma kodols, bet ar patiešām negaidītu tekstu, kas momentā lika pazust nogurumam un atvērties acīm, jo materiālā viela par atoma kodolu tika izstāstīta kā "rozīņu pudiņa" stāsts. Jā, nepārklausījies/nepārskatījies! Vēlāk uzzināju, ka to atoma modeli saucot arī par "plūmju pudiņu". Lūk, tas man ir tik svarīgi - lai es spētu iztēloties, vizualizēt kaut ko abstraktu, neredzamu un netaustāmu, lai katrai parādībai būtu savs stāsts, kas liktu man to iegaumēt un atcerēties mūžīgi! Domāju, ja kaut katrs otrais skolotājs, mācot par atoma uzbūvi, pieminētu kaut ko tik romantisku un kulināri baudāmu kā "rozīņu vai plūmju pudiņu", tad klasē pamostos itin visi, bet skolotājam nebūtu jāplēš mati par to, kāpēc trešdaļa neatceras, kas ir kodols, elektrons vai protons. Tie nav tikai abstrakti jēdzieni, bet kaut kas tāds, kas veido rozīņu pudiņu, ja reiz anglim Tomsonam tā iegribējās teikt.

Mūsdienu skolēni noteikti ir ieguvēji mācību procesā, jo viņiem ir pieejami daudzveidīgāki informācijas  avoti nekā man pirms divām desmitgadēm. Viņiem atliek tikai iegūglēt atslēgvārdus, piemēram, "science experiments", lai aplūkotu kaut ko šādu. Arī skolotājam ir krieni vien vieglāka dzīve, ja vien ir gana liela aizrautība radīt interesi par savu mācāmo priekšmetu, jo tieši pedagogs kā personība ar savu dedzību rada patiku vai nepatiku pret apgūstamo priekšmetu. Tehnoloģijas ir tikai palīgmateriāls, jo galvenais ir cilvēciskais faktors, taču tehnoloģijas un cilvēks var radoši līdzāspastāvēt. Ai, kāds utopisks sapnis man ir: lai aiz katra mācību priekšmeta stāv aizrautīgs skolotājs, kas zina, kā ar karoti ieliet mutē rozīņu pudiņu=atoma modeli pat pēdējā solā sēdošajam par mūžīgo divnieku karali uzskatītajam X. Bet, ja tāda nav, lai skolēni zina, ka bez salad fingers ir vēl citas cool lietas, un fizika arī var būt viena no tām.

Komentāri

  1. Vai, dieniņ, es laikam atpazinu savu tulkojumu :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. :))) Bet vai tad nav jauki? Izglītojoši un zinātniski vienlaikus.

      Dzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?

Kad 2016. gada izskaņā nolēmu reģistrēties Goodreads, lai kaut kā censtos sistematizēt un apkopot visus lasītos darbus (jo ne vienmēr ir laiks, vēlēšanās un iedvesma par katru izlasīto grāmatu veidot aprakstu blogā), iekritu azartā ar "reading challenge". Nespēju atcerēties pilnīgi visus 2016. gadā izlasītos darbus, taču tie 34, kurus atzīmēju, noteikti ir tie, kas kaut kādā veidā ir palikuši atmiņā visspilgtāk. Vidēji esmu rēķinājusi, ka gadā sanāk izlasīt vismaz 50 grāmatas latviešu un angļu valodās, un pārsvarā visi ir tādi darbi, kuri mani ir uzrunājuši sižetiski vai autora slavas dēļ. Taču 2017. gads darbu izvēles tradīcijā taisās ieviest kaut nelielas, tomēr pārmaiņas. Kādā veidā?

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.