Pāriet uz galveno saturu

Grāmatnīca vai picērija?

Uz šo ierakstu mani pamudināja The Bookseller 18. decembrī ievietotais raksts par bērniem un grāmatnīcām, proti, katrs septītais mazais anglis ne reizi neesot bijis grāmatnīcā. Nav man dati par to, vai katrs septītais mazais anglis nav bijis arī kādā makdonaldā, tomēr pārdomas šis raksts ir raisījis.


Vispirms nedaudz sausās statistikas no paša pētījuma.
Pētījumā "Family Matters: The Importance of Family Support for Young People's Reading" kopā aptaujāti 21 tūkstotis 8-16 gadus veci bērni no 128 Lielbritānijas skolām. Tajā teikts, ka 14 % bērnu nekad nav bijuši grāmatnīcā, bet 7 % nav varējuši atbildēt, vai viņi ir vai nav bijuši grāmatnīcā. Katrs trešais tēvs nekad nav redzēts lasām (pētījumā pirms diviem gadiem rādītāji bijuši labāki - katrs ceturtais tēvs neesot lasījis). Bērnus uz lasīšanu pārsvarā mudinot mammas (82,6 %) un tikai 66,3 % tēvu. Pētījumā uzsvērts, ka bērni vēro vecākus un pārņem viņu uzvedību, tāpēc vairāk lasa tie bērni, kuru ģimenēs lasa vecāki. Interesanti, ka apgalvojumam "jo vairāk es lasu, jo labāks kļūstu" piekrituši 81,2 % bērnu, kuru mammas lasa, kā arī 82,6 % bērnu, kuru ģimenēs daudz lasa abi vecāki. Tomēr lielākā daļa bērnu nepārrunā lasīto ar vecākiem. 
Pavisam sausa statistika: 12 % 8-11 gadīgo bērnu apgalvojuši, ka nav saņēmuši grāmatu kā dāvanu, bet 14-16 gadīgo tīņu vidū šis skaitlis esot bijis gandrīz divtik liels.
Un te ilustratīvs piemērs no kādas grāmatnīcas Berlīnē šī gada novembra beigās. Redzama gan tikai daļa no bērnu literatūras stūrīša.

Un nu manas pārdomas. Arī ar sausu statistiku. Mazliet.
Latvijā 20 % bērnu ir ar vāju lasītprasmi. Skolotāji apgalvo, ka bērni bieži vien nespējot saprast mācību vielu tieši vājās lasītprasmes dēļ. Bibliotēkām trūkst finansējuma bērnu grāmatu iegādei. Valsts nav mērķtiecīgi izstrādātas un atbalstītas bērnu lasīšanas veicināšanas programmas. Par laimi, ir vēl "Bērnu žūrija", taču tajā pārsvarā iesaistās jau lasošie bērni. Par nelaimi, latviešu valodas un literatūras stundas ir nepietiekamā skaitā. Manam 6klasniekam ir 4 latviešu valodas un 2 literatūras stundas nedēļā, bet 9klasniecei - attiecīgi 3 un 2 stundas nedēļā (salīdzinājumam - angļu valoda arī ir 5 stundas nedēļā!). Nu jau tālajā 2010. gada novembrī pirmajā konferencē "Media&Learning" Briselē klausījos lektora no Īrijas prezentāciju un video, kurā runāja 2. klases skolniece, kas  pirmo reizi mūžā bija izlasījusi grāmatu. Tiesa, tā bija bilžu grāmata. Taču lektors sajūsmināti teica: "Ja viņa ir paņēmusi rokās pirmo grāmatu, tas nozīmē, ka viņa lasīs vēl."

Pārdomas bez sausās statistikas.
Es lasu un man patīk to darīt. Mani bērni lasa tikai to, kas viņus saista. Lasa arī angliski, turklāt reizēm pat speciāli saka, lai nopērku grāmatu angliski, lai gan zinu, ka attiecīgais darbs ir tulkots arī latviski (dēlam tā bija ar Grega sērijas grāmatām, kuras visas viņš jau bija lasījis angliski un latviskajā variantā pārbaudīja tulkojumu, meitai nupat tā bija ar Murakami "Dance, Dance, Dance", kas ir arī latviski). Viņiem patīk ieiet grāmatnīcā, tomēr labāk viņiem patīk ieiet gadžetu veikalā. Tiesa, viņus nedēvēšu par grāmattārpiem kā pati sevi. 

Domājot par gadžetmīļu paaudzi, Amazon šogad sākšot lielo pēcsvētku izpārdošanu jau Ziemassvētku dienā, tas ir, 25. decembrī, jo tieši šajā dienā cilvēki, saņēmuši savas jaunās iekārtas, vēlas tās piepildīt ar saturu, taču pirktas tiek ne tikai grāmatas. Mēs esam patērētāju kultūras sastāvdaļa, atzīstam to mēs vai nē. Mazo angļu vecākiem gan es ieteiktu ieskatīties šajā The Guardian veidotajā 2012. gada jaukāko bērnu grāmatu izlasē

Taču noteikti arī Latvijā ir bērni, kuri nekad mūžā nav bijuši grāmatnīcā, lai paši izvēlētos lasāmvielu, vai viņiem nav uzdāvināta kāda grāmata. Iespējams, ka viņus neviens nav arī aizvedis uz bibliotēku. Tūlīt ir klāt Ziemassvētki. Varbūt šī ir tā reize, kad šokolādes konču kalnu vietā labāk kopā ar bērnu ieiet kādā grāmatnīcā un ļaut viņam izvēlēties pašam savu dāvanu, kaut tā būtu vien komiksu vai krāsojamā grāmata? 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?

Kad 2016. gada izskaņā nolēmu reģistrēties Goodreads, lai kaut kā censtos sistematizēt un apkopot visus lasītos darbus (jo ne vienmēr ir laiks, vēlēšanās un iedvesma par katru izlasīto grāmatu veidot aprakstu blogā), iekritu azartā ar "reading challenge". Nespēju atcerēties pilnīgi visus 2016. gadā izlasītos darbus, taču tie 34, kurus atzīmēju, noteikti ir tie, kas kaut kādā veidā ir palikuši atmiņā visspilgtāk. Vidēji esmu rēķinājusi, ka gadā sanāk izlasīt vismaz 50 grāmatas latviešu un angļu valodās, un pārsvarā visi ir tādi darbi, kuri mani ir uzrunājuši sižetiski vai autora slavas dēļ. Taču 2017. gads darbu izvēles tradīcijā taisās ieviest kaut nelielas, tomēr pārmaiņas. Kādā veidā?

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.