Facebook efekts jeb ieskats Cukerberga smilšu kastē

Šķiet, ka teju katrs, kas "dzīvojas internetā", ir kādā no sociālajiem tīkliem. Vai šis tīkls būtu draugiem.lv, LinkedIn, Facebook vai kāds cits vairs pat nav svarīgi. Deivida Kērkpatrika sarakstītajai grāmatai Facebook efekts uz pirmā vāka lasāms, ka tā ir "Stāsts par uzņēmumu, kas apvieno visu pasauli". Melots nav, jo Facebook taustekņi tiešām sniedzas no Kalifornijas saulainajām pludmalēm līdz  Riodežaneiro krāšņo karnevālu norises vietām, no Austrālijas meža ugunsgrēku plosītiem nostūriem līdz Sīrijas karojošajiem, no pazudušiem suņiem līdz palīgā saucošiem bērniem. Visi ir TUR. Un tur ir arī VIŅŠ - šīs impērijas radītājs Marks Cukerbergs.

Par ko īsti ir Deivida Kērkpatrika grāmata "Facebook efekts"?

Grāmata ir par Marku Cukerbergu - Hārvarda Universitātē reiz studējošu jaunekli, kurš kopā ar pāris draugiem radīja vienu no 21. gadsimta sākuma ietekmīgākajiem, varenākajiem, lielākajiem un pelnošākajiem uzņēmumiem. Tā veiksmes stāsts iesniedzas 2004. gada 4. februārī, kad TheFacebook radās pirmie draudzēties gribētāji (te der atcerēties, ka ir ļoti maldīgi uzskatīt Facebook par pirmo sociālo tīklu, jo tādi jau pastāvēja, arī, piemēram, vairāk lietišķai saziņai domātais LinkedIn pastāv kopš 2003. gada maija). No tikai Hārvarda Universitātei paredzēta saziņas tīkla tas strauji auga, tajā iesaistījās arī citu universitāšu studenti, palielinājās uzņēmuma darbinieku skaits un vērtība. Kad 2006. gadā lielākā daļa Cukerberga kursabiedru ieguva Hārvardas Universitātes diplomus, viņam "diploma vietā bija vairāk nekā 500 miljonus dolāru vērts uzņēmums ar gandrīz simts darbiniekiem" (194. lpp.). Te gan jāatceras, ka Cukerbergs savu smadzenes ir licis lietā jau skolas gados, jo līdzās eksaktajām zinātnēm viņš pārvaldījis arī latīņu, senebreju un sengrieķu valodas (29. lpp.). Vārdsakot, par pēdējo puisi ciemā Cukerbergu nedēvēsi vis!

Soli pa solim Kērkpatriks ved pa Facebook ("The" tika atmests 2005. gada 20. septembrī) attīstības līkni. Pa dienām atzīmēts lietotāju pieaugums, teju pa stundām izsekots, kā un kas ir runājis ar Cukerbergu, kādi pārpirkšanas vai naudas ieguldījumu piedāvājumi izteikti. Ha, nu nav tā, ka par miljonāru kļūst vienā dienā ar vienu vienīgu ideju! Turklāt biznesa sākumā viņu vairākkārt finansiāli glāba un atbalstīja vecāku dotie līdzekļi. Ārēji šķiet, ka šis ir bijis kārtējais American dream, bet...

Vai zināji, ka Facebook darbiniekiem pašiem bija jāiegādājas portatīvie datori (un pat darba galdi, ja vien nevēlējies sēdēt uz grīdas)? Facebook komanda rūpējās, lai lietotāju virtuālās dzīves noritētu bez būtiskiem sarežģījumiem, operatīvi reaģējot uz tehniskām problēmām, taču viņu pašu ikdiena pagāja starp tukšām skārdenēm  mājoklī, kurā bija iemitinājušās skudras (108. lpp.). Saziņa starp pretimsēdētājiem bija virtuāla, nevis tieša. Var arī pasmaidīt par savdabīgo balvu, ko ik pa laikam saņēma Facebook labākais programmētājs, proti, paša Cukerberga novalkātās Adidas gumijas čības (179. lpp.). Noslēpums nav arī tas, ka Cukerbergam patika strādāt ar sava vecuma cilvēkiem, tādēļ pat tie darbinieki, kuri vecuma ziņā tuvojās 30 gadiem, tika uzskatīti par "pieredzējušiem". Der atcerēties, ka šim miljardierim arī tagad vēl nav 30.

Šķiet, ka viens no trāpīgākajiem ir 177. lpp. minētais salīdzinājums ar Facebook kā Marka Cukerberga smilšu kasti, kurā viņš var rotaļāties, kā vien pats grib (un pat tad, ja nezina, kā grib, tad vienkārši rotaļāties). Un mēs katrs tajā lieliski iederāmies, daloties ar atvaļinājumu bildēm, domu graudiem, mājdzīvnieku foto, palīgā saucieniem, laikojot un šērojot (like & share) uz nebēdu. 

Kam patiks lasīt grāmatu "Facebook efekts"?

Viennozīmīgi - pusaudžiem! Pirmkārt, viņiem daļa dzīves paiet iekš tā paša Facebook. Lūk, tad nu te ir iespēja uzzināt, kas lācītim vēderā jeb kā Cukerbergs nonāca pie šī sociālā medija idejas, kādas grūtības pārvarēja, kā virzījās pretī saviem mērķiem.

Šī grāmata patiks tiem, kuri vēlas uzsākt savas idejas, lai cik tā arī nešķistu kreizī, īstenošanu. Trakajiem, kuri vēlas riskēt, negulēt naktis, nemazgāties, cīnīties ar naudas piesaistīšanu. Jo Cukerberga stāsts pierāda, ka kādam arī sanāk iekļūt miljonāru sarakstos. 

"Facebook efekts" būtu jāizlasa arī tiem, kuriem uz dzīvi un lietām vajadzētu paskatīties savādāk, lai ierastā biznesa vidē, iespējams, iepūstu kādu spirgtāku dvašu.

Tikai jāatceras, ka neba visi, kas guļ līdz pusdienlaikam, bet naktīs strādā, pārtiek no skārdenēs pildītiem dzērieniem vai staigā hudijos (no angļo "hoodie" - jaka ar kapuci) ir biznesa ģēniji.

Pavisam subjektīvas pārdomas par grāmatu "Facebook efekts"

Pirmkārt, Kērkpatrika grāmatu "Facebook efekts" var izlasīt ļoti ātri, tā, neskatoties uz ievērojamo 400. lpp. apjomu, ir viegli uztverama. Vārdi, uzvārdi, uzņēmumu nosaukumi, skaitļi, vietas seko cita citai, taču, ja nezini, kas ir "Efeju līga", nebēdā - tas netraucēs uztvert tekstu. 

Taču...

Laikam biju pārāk sajūsmināta par citam tehnoloģiju guru - Stīvam Džobsam - veltīto grāmatu, kurā tiešām autors ir pamatīgi pētījis savu upuri. Kērkpatrika grāmata ir vājāka autora rakstības/izteiksmes ziņā, tā ir daudz vienmuļāka un neizteiksmīgāka, lai gan pieļauju, ka Cukerbergs ir tikpat neordināra personība kā savulaik Džobss.

Jā, man pietrūka tādas analītiskās žurnālistikas iezīmes, kādas var saklausīt šajā BBC raidījumu sērijā par sociālajiem tīkliem. 

Un pavisam nedaudz par Facebook nākotni jeb ieskats pēdējās nedēļas ziņās

Deivida Kērkpatrika grāmata "Facebook efekts" oriģinālā tika izdota 2010. gadā, latviešu valodā tulkojums pie lasītājiem nonāca 2012. gada nogalē. Nenoliedzami, ka pēdējo gadu laikā, kas nav aprakstīti grāmatā, Facebook nav gulējis uz iegūtajiem lauriem. Ir audzis lietotāju skaits, ir bijušas runas par privātuma politiku, ir rekordlieli ieņēmumi no reklāmām. Un tomēr šķiet, ka mēs - lietotāji visā pasaulē - esam gana pārsātinājušies un vēlamies tādu kā pīppauzi.

Šonedēļ vairākos rakstos (The New York Times 5. februārī un TechNewsWorld 6. februārī) min, ka 61 % Facebook reģistrēto lietotāju vēlas atpūsties no šī medija. Arī jaunieši tajā pavada arvien mazāk laika. Tātad - vai ir pamats bažām, ka Facebook vairs nav pievilcīgs medijs? Vai esam noguruši no virtuālās draudzības un gribam vairāk veltīt laiku sev un draugiem klātienē? Iespējams, tieši tādēļ Facebook tik ļoti vēlas zināt, ko es, tu un mēs visi kopā darām tad, kad neesam Facebook, un par to vairāk var izlasīt šajā Forbes rakstā. 

Izlasi Kērkpatrika grāmatu "Facebook efekts", bet tālāk jau domā pats, vai Facebook reiz būs vispasaules valdība, kas izstrādā kodētas vadlīnijas cilvēku kontrolēšanai!