Pāriet uz galveno saturu

Par modi un grāmatām

Angļu valodā labi zināms ir saīsinājums LBD, kas nozīmē "Little Black Dress" jeb kokteiļkleitiņa. Melnā, protams, visklasiskākā. Bet vai zināji, ka interneta vidē arvien stabilāk sevi apliecina atslēgvārdu virknējums #booksarethenewblack ("books are the new black"), ko cilvēku valodā var tulkot kā "grāmatas ir stilīgas!". Tad kā rokrokā iet mode un grāmatas?

Grāmattārpi nebūt nav kaut kādi sausiņi, kas to vien tik dara, kā buras pa burtiem, nepaceļot acis un neredzot, kas notiek apkārt. Un arī otrādāk - grāmatu nosaukumi, varoņi, sižeti nereti ir ietekmējuši modes pasauli. Pagājušā gada nogalē viens no slavenākajiem un dārgākajiem modes zīmoliem Louis Vuitton atvēra literāro salonu, kas apvienoja māklu un modi. Tiesa, tas bija īslaicīgs projekts, taču skaidri demonstrēja, ka augstā mode arī gana labprāt draudzējas ar spalvas brāļiem.

Fiction to Fashion piedāvā savu versiju par literatūras iedvesmotu modi. Šī bloga autore ir Random House Children's Books digitālā mārketinga nodaļas darbiniece Džūlija. Šķiet, ka šajā vietnē katrs var atrast savam tēlam atbilstošo grāmatu vai redzēt, kā Džūlija uztvēruši to vai citu izdevumu vai tēlu. Jā, piekritīšu, ka šajā blogā varētu vēlēties labāk atdalītus ierakstus, lai lapa nebūtu jāritina līdz apakšai, ja nu gadījumā nepamanīji mazās sadaļas sākumlapas augšmalā (YA, Classics, Children's). Tātad mazliet pacietības, lai visu aplūkotu, bet tas tomēr ir tā vērts. Jauki redzēt, ka pieaugušie var iedvesmoties no bērnu grāmatām, piemēram, Ēdelīgais kāpuriņš (angļu valodā darba nosaukums ir "The Very Hungry Caterpillar") uzbūris burvīgu zaļu vasaras kleitiņu (wow, man patīk!), arī Lācēns Padingtons ir iedvesmojis angļu cēlajā staltumā nēsājamu kleitu, bet Dienas atlikusī daļa (angliski - The Remains of the Day) - aristokrātiskas un pašpārliecinātas jaunas kundzes tēlu (uh, tie svārciņi!). Manas simpātijas gan pieder Mārgaretas Atvudas The Handmaid's Tale inspirētajām sarkanajām kurpēm. 

Visbeidzot - ja esi līdz ausīm grāmatās (vai zini kādu, kura tāda ir), tad sapratīsi, cik tēlaina ir šī oriģinālā dāvana. Vai kāds vēl šaubās, ka "books are the new black"? Un tieši tāpēc man superīga ideja šķiet blogs Books Are the New Black, kuru vērts šad un tad palasīt arī tad, ja nefano par modi (vai otrādāk, lai gan grūti pieņemt domu, ka kādam var nepatik lasīt). Vērts arī aplūkot Penguin Books Pinterest vākumu, jo, starp citu, mārketinga guru tieši Pinterest cildina kā īsto vietu, kur izpausties grāmatu māksliniekiem, kas vēlas popularizēt savus darbus. 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.