Pāriet uz galveno saturu

Mazajiem lasītājiem

Lai pirmsskolas vecuma bērnu ieinteresētu paņemt rokās grāmatu, īstenībā nemaz tik daudz nevajag - tikai košu grāmatu (vēlams) biezām lapām (vēlams) bērnam piemērotā lielumā (vēlams). Un mazliet brīva laika pieaugušajam, lai palīdzētu bērnam un padarbotos kopā. Šoreiz par četrām šādām jaunām grāmatām.



No šoreiz aplūkotajām grāmatām tieši tāda ir Saskaiti un atņem!, kurā ir 30 rotaļīgi uzdevumi. Atļaušos vienu no šiem rotaļīgajiem uzdevumiem citēt:
Kaijai nomas punktā bija 8 ledus kluči.
Viņa tos piedāvāja jūras lauvām.
Jūras lauvas noīrēja tikai 4 klučus.
Cik ledus kluču palika nomas punktā?
Manuprāt, šī ir ļoti veiksmīga grāmatiņa vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, grāmata ir parocīgajā "bērna izmērā", tā ir tieši tik liela, lai bērns to pats varētu turēt klēpī vai uz galda, lai pāršķirtu lapas un darbotos (atceros pati no savu bērnu bērnības grāmatām, ka reizēm bija tracinoši darboties ar tādām lielām grāmatām, kuras jāliek uz grīdas gribi to vai nē). Otrkārt, grāmatā ir spirālveida cipari un darbību zīmes - bērns pats vai kopā ar pieaugušo var mācīties saskaitīt, atņemt, meklēt pareizo risinājuma atbildi, turklāt kartītes nekad nepazudīs. Treškārt, grāmatā ir jaukas krāsainas ilustrācijas, kas mazo lasītāju aizved uz dažādām vietām un, iespējams, kādu pat iepazīstina ar nezināmiem vārdiem (piemēram, pantiņā jau minētasi "nomas punkts" vai citviet atrodamais "tukans"). Ja es tagad būtu maza bērna mamma, es mēģinātu pati sacerēt savus "pantiņus", lai bērnam piedāvātu vēl vairāk "teksta uzdevumu" par dotajiem attēliem. Varbūt "manā stāstā" pingvīni ne tikai spēlētu bumbu, bet arī dotos pie kaijas iznomāt slidas. Ar šo piemēru es gribētu iedrošināt vecākus pašiem arī likt lietā fantāziju, lai papildinātu grāmatas "uzdevumus". 

Otrā grāmata ir Jautri mācos, ātri augu!. Uz tās vāka izlasāms, ka tajā ir "70 aizraujošas nodarbības par burtiem, skaitļiem, krāsām, figūrām, mūziku un zinātni". Manu uzmanību, protams, visvairāk piesaistīja vārds "zinātne". Šī ir paliela A4 formāta grāmata, kas, manuprāt, ir gan paredzēta mazliet vecākiem bērniem, nekā uz grāmatas vāka redzamais bērnelis. Protams, ka šādas grāmatas nav jāpilda no pirmās lapas līdz pēdējai. Tas ir katra vecāka ziņā, ko un kā bērnam paskaidrot, tomēr dažas lietas mani mulsināja. Sadaļā pie burtiem, piemēram, ir doti rakstītie burti, nevis drukātie. Man patika "punktiņdukšu" zīmēšana - tas ir sunītis, kura zīmējums jāpabeidz, savienojot ciparus. Sadaļa par jautrajām krāsām gan šķita piemērota arī četrgadniekiem, tāpēc, iespējams, būtu bijis jauki, ja grāmata būtu sadalīta vairākās mazākās (plānākās) grāmatās. Šī noteikti ir viena no tām grāmatām, kur pieaugušajam nemitīgi jābūt blakus bērnam, lai palīdzētu, paskaidrotu vai vienkārši darbotos kopā. Un kas tad slēpjas zinātnes lappusēs? Tie ir kopā veicami eksperimenti - planiera un vēja dzirnaviņu gatavošana, gaisa svārstību un magnēta īpašību pētīšana un citas nodarbes.

Uz pikto putnu viļņa esošajiem arī ir divas jaunas grāmatas. Angry Birds. Labirintu mānija ir tā grāmata, kuru droši var dot bērnam (ja vien viņš pats jau prot izboksterēt uzdevumu nosacījumus) un doties uz virtuvi pieskatīt rausi - bērns lieliski izies labirintus, izkrāsos attēlus, savienos attēlus vai atradīs pārus. Man patīk, ka uzdevumi ir atzīmēti kā "viegli", "vidēji grūti" un "grūti"(ideāli būtu, ja šie uzdevumi būtu atzīmēti ar zvaigznītēm), kā arī tiem ir dotas atbildes grāmatas beigās. Vārdsakot, šī ir kārtīga pikto putnu mīļu grāmata!

Visbeidzot arī Angry Birds. Lielā grāmata cietajos vākos un krāsainām ilustrācijām. Šī ir gluži vai enciklopēdija pikto putnu pasaulē, kurā varam uzzināt, kāds (un kāpēc!) ir katrs no putniem (piemēram, Sarkanajam putnam, kas ir īpaši nikns, patīk iedvesmot baru, bet nepatīk "vadoņa smagā nasta", un viņa draugs un uzticības persona Čaks jeb Dzeltenais putns ir hiperaktīvs). Grāmatā ir visdažādākie uzdevumi - olu, vārdu, attēlu meklēšana, slepenu ziņojumu šifrēšana, viktorīnas, cūku ķirbja gatavošana un vēl, un vēl. Teksta gan šeit ir diezgan daudz, tādēļ vai nu jālūdz talkā pieaugušie, vai cītīgi jāmācās burtiņi.
Šīs abas pēdējās grāmatiņas lasot un pētot man nevilšus uzmācās šāds jautājums - cik tad vecs ir īstens pikto putnu fans? Šķiet, tos spēlē visi no bērnudārzniekiem līdz viņu omītēm, taču pikto putnu pasaule ir balstīta uz noteiktiem fizikas likumiem (viens rakstsotrs raksts un vēl trešais raksts - ar to būs gana, lai pārliecinātu skeptiķus, kāpēc Angry Birds var izmantot fizikas stundās).
Ar vai bez piktajiem putniem telefonā, taču mazajiem lasītājiem ir daudz jaunu darbošanos grāmatu. Tad nu uz priekšu!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.