Pāriet uz galveno saturu

Megaprieki pludmales burziņā


Redz', ja cilvēks ļaujas darbu, ideju un notikumu straumei, tad var gadīties tā, kā gadījās man, proti, iepeldēju tehnoloģiju vīru un dažu sievu burziņā, ko organizēja mobilo sakaru citādā kompānija Bite (paldies par ielūgumu Bites Ilzei). Vai es zināju, par ko būs tikšanās? Nē. Vai es nojautu, par ko būs tikšanās? Itin nemaz. Vai es vismaz pieņēmu, par ko varētu būt tikšanās, ja jau tiku sameklēta? Vienīgā man ticamā aizdoma varēja būt par to, ka ir radīts kaut kas ar izglītību un tehnoloģijām saistīts, jo tieši tas ir mans lauciņš. Nope, toties tagad esmu varen gudra par HD Voice un Bites megaprieku kontroles rīku. Bez ironijas!


Man šķiet, ka par tehnoloģijām ikvienā situācijā ir jāstāsta tautai saprotami. Neesam mēs tā paaudze, kas lasīs garus tehniskos palagus, un specifiskas lietas pētīt ir gatavi tikai kārtīgi urķi. Lūk, tāpēc man šķiet, ka visi tehnoloģiju jaunumi arī ir jāpasniedz easy-peasy veidā, lai saprastu ikviens. Ir jāiedot tikai lāpsta, lai tad katrs pats rokas, cik dziļi vēlas, vai ne? Tieši tāpēc man pašai bija tik jauks pārsteigums, ka HD Voice risinājums ir vienkāršāks par vienkāršu. Neesmu Bite kliente, tāpēc apraksts ir no risinājuma testēšanas mirkļiem, ne ilgstošas izmantošanas.

Viss ir vienkārši: ir pagājuši tie laiki, kad pludmales burziņā starp bīčvolejbolistu saucieniem, meiteņu smiekliem, kaiju ķērcieniem un pludmales patruļas saucieniem "visiem uzmanīties un nelīst aiz tur tās bojas" ir teju vai neiespējami sazvanīties, lai pateiktu mammai, ka kaķis jāpabaro plkst. 18.00. Tie Bite klienti, kuriem ir mobilie telefoni ar HD Voice funkciju (tāda ir lielākajai daļai viedtālruņu), turpmāk savā starpā var sarunāties bez liekiem trokšņiem, bet ar augstas izšķirtspējas skaņu. Tiesa, šis risinājums darbojas tikai starp lietotājiem Bite tīklā, atrodoties vienā valstī (runātājs Rīgā nevar šo funkciju izmantot ar runātāju Viļņā, taču, ja abi ir Lietuvā, tad gan viss ir iespējams). Jā, testējot patiešām bija iespējams sadzirdēt atšķirību sarunā ar HD Voice funkciju un bez tās. Domāju, ka ļoti daudzi piekritīs, ka šis ir noderīgs risinājums, jo arī es nereti esmu telefonā brēkusi, cerībā, ka tādējādi sarunbiedrs mani sadzirdēs labāk, taču velti. Protams, ka būtu ļoti jauki, ja šāds risinājums būtu iespējams starp dažādiem operatoriem piesaistītiem telefoniem, jo diez vai dzidra saruna mūsdienās būs izķirošais, izvēloties sakaru operatoru. Te nu ir gana plašs lauciņš tehnoloģiju pilnveidei.

Uz pasākumu aicinātajām mammām tika mērķēts otrais jautājums, proti, Bite izstrādātās aplikācijas Megaprieku kontroles rīks prezentācija. Tiesa, aplikācija ir paredzēta (pagaidām) Android OS (tātad jādodas uz Google Play). Arī šis ir lietotājiem viegli saprotams risinājums, proti, ikviens var sekot līdzi patērētajiem megabaitiem reālā laikā, un tas noteikti ir ļoti izdevīgs risinājums, atrodoties ārzemēs. Galvenā aplikācijas mērķauditorija tomēr esam mēs, vecāki, kurus varētu interesēt bērnu mūžīgā sēdēšana internetā un mūsu mūžīgie jautājumi par to, kur aizripo naudiņa. Piekrītu, ka vecākiem varētu būt noderīgi tikai ar vienu klikšķi sekot līdzi un kontrolēt bērnu telefonu rēķinus, nepieciešamības gadījumā pasakot stingru veto īdēšanai "nu vēl mazliet". Skeptiski izturos pret pieņēmumu, ka šādā veidā mēs varētu kontrolēt savu vecāku interneta lietošanas apjomu, jo vecākā paaudze tomēr ir gana noraidoši pret lietām, ar kurām ir uz "jūs", un internets telefonā ir viena no tām.

Te gan laikam vietā būtu sniegt mūsdienu tīņa portretējumu. Jā, mani tīņi labi pārzina savus telefonus, to iespējas un kur ko internetā atrast un kas kurā brīdī skaitās cool, tātad viņi ir teju vai nepārtraukti tiešsaistē, taču frikadeļu zupas pagatavošana gan varētu radīt grūtības. Digitālās paaudzes sadzīves prasmes tiek pakārtotas tehnoloģiju prasmēm. Un šī ir paaudze, kas ļoti labi zina - ja reiz ātrais internets ir iztērēts, vienmēr ap stūri ir atrodams wi-fi. 

Gara acīm es jau redzu pludmalē satupušu tīņu bariņu, dedzīgi apspriežot viņiem vien saprotamu YouTube klipiņu un tonnām liekot bildes visos instagramos un tmblr'os, un viņu vecākus, kuriem nu ir vēl viens kontroles rīks. Ir pāris nedēļas līdz skolas sākumam, lai patestētu, kā iespējams ietekmēt megapriekus pludmales burziņā (un ģimenes budžetu). Un ja vēl aplikācija iepīkstētos, kad bērni aizklīst interneta neatļautajos džungļos... Vai sapnis? Kas zina, varbūt versijā 2.1 :)

Un te vēl video par to, kas lācītim jeb Megaprieku skaitītājam ir vēderā (lasi: kas tas ir).

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...

Es skrienu, tātad esmu

"Es domāju, tātad esmu" (bieži vien teikta arī latīņu valodā "Cogito, ergo sum") ir slavenā franču filozofa Renē Dekarta prātula, kuru dzirdam itin bieži pielietotu dažādās ikdienas situācijās. Iespējams, ka tā ir viena no pasaulē biežāk lietotajām atsaucēm citā kontekstā, piemēram, "Strādāju, tātad esmu", "Guļu, tātad esmu", "Ēdu, tātad esmu", "Dziedu, tātad esmu", tāpēc pārsteigums nebūs, ka arī ievērojamais japāņu rakstnieks Haruki Murakami darbā "Par ko es runāju, runādams par skriešanu"  (lasīju e-grāmatu) ir ierakstījis teikumu: "Es skrienu, tātad esmu". Šis lakoniskais teikums izsaka arī visu grāmatas būtību, tomēr pēc izlasīšanas vēl gribas pakavēties Murakami vēstījuma varā. Uzdrošināšos apgalvot, ka Haruki Murakami lasītāji ir sadalījušies divās daļās: tie, kuri kāri tver katru jaunu šī rakstnieka darbu vai pat pārlasa reiz jau lasīto, un tie, kuri reiz ir kādu darbu lasījuši, bet nav "ielasī...