Pāriet uz galveno saturu

Megaprieki pludmales burziņā


Redz', ja cilvēks ļaujas darbu, ideju un notikumu straumei, tad var gadīties tā, kā gadījās man, proti, iepeldēju tehnoloģiju vīru un dažu sievu burziņā, ko organizēja mobilo sakaru citādā kompānija Bite (paldies par ielūgumu Bites Ilzei). Vai es zināju, par ko būs tikšanās? Nē. Vai es nojautu, par ko būs tikšanās? Itin nemaz. Vai es vismaz pieņēmu, par ko varētu būt tikšanās, ja jau tiku sameklēta? Vienīgā man ticamā aizdoma varēja būt par to, ka ir radīts kaut kas ar izglītību un tehnoloģijām saistīts, jo tieši tas ir mans lauciņš. Nope, toties tagad esmu varen gudra par HD Voice un Bites megaprieku kontroles rīku. Bez ironijas!


Man šķiet, ka par tehnoloģijām ikvienā situācijā ir jāstāsta tautai saprotami. Neesam mēs tā paaudze, kas lasīs garus tehniskos palagus, un specifiskas lietas pētīt ir gatavi tikai kārtīgi urķi. Lūk, tāpēc man šķiet, ka visi tehnoloģiju jaunumi arī ir jāpasniedz easy-peasy veidā, lai saprastu ikviens. Ir jāiedot tikai lāpsta, lai tad katrs pats rokas, cik dziļi vēlas, vai ne? Tieši tāpēc man pašai bija tik jauks pārsteigums, ka HD Voice risinājums ir vienkāršāks par vienkāršu. Neesmu Bite kliente, tāpēc apraksts ir no risinājuma testēšanas mirkļiem, ne ilgstošas izmantošanas.

Viss ir vienkārši: ir pagājuši tie laiki, kad pludmales burziņā starp bīčvolejbolistu saucieniem, meiteņu smiekliem, kaiju ķērcieniem un pludmales patruļas saucieniem "visiem uzmanīties un nelīst aiz tur tās bojas" ir teju vai neiespējami sazvanīties, lai pateiktu mammai, ka kaķis jāpabaro plkst. 18.00. Tie Bite klienti, kuriem ir mobilie telefoni ar HD Voice funkciju (tāda ir lielākajai daļai viedtālruņu), turpmāk savā starpā var sarunāties bez liekiem trokšņiem, bet ar augstas izšķirtspējas skaņu. Tiesa, šis risinājums darbojas tikai starp lietotājiem Bite tīklā, atrodoties vienā valstī (runātājs Rīgā nevar šo funkciju izmantot ar runātāju Viļņā, taču, ja abi ir Lietuvā, tad gan viss ir iespējams). Jā, testējot patiešām bija iespējams sadzirdēt atšķirību sarunā ar HD Voice funkciju un bez tās. Domāju, ka ļoti daudzi piekritīs, ka šis ir noderīgs risinājums, jo arī es nereti esmu telefonā brēkusi, cerībā, ka tādējādi sarunbiedrs mani sadzirdēs labāk, taču velti. Protams, ka būtu ļoti jauki, ja šāds risinājums būtu iespējams starp dažādiem operatoriem piesaistītiem telefoniem, jo diez vai dzidra saruna mūsdienās būs izķirošais, izvēloties sakaru operatoru. Te nu ir gana plašs lauciņš tehnoloģiju pilnveidei.

Uz pasākumu aicinātajām mammām tika mērķēts otrais jautājums, proti, Bite izstrādātās aplikācijas Megaprieku kontroles rīks prezentācija. Tiesa, aplikācija ir paredzēta (pagaidām) Android OS (tātad jādodas uz Google Play). Arī šis ir lietotājiem viegli saprotams risinājums, proti, ikviens var sekot līdzi patērētajiem megabaitiem reālā laikā, un tas noteikti ir ļoti izdevīgs risinājums, atrodoties ārzemēs. Galvenā aplikācijas mērķauditorija tomēr esam mēs, vecāki, kurus varētu interesēt bērnu mūžīgā sēdēšana internetā un mūsu mūžīgie jautājumi par to, kur aizripo naudiņa. Piekrītu, ka vecākiem varētu būt noderīgi tikai ar vienu klikšķi sekot līdzi un kontrolēt bērnu telefonu rēķinus, nepieciešamības gadījumā pasakot stingru veto īdēšanai "nu vēl mazliet". Skeptiski izturos pret pieņēmumu, ka šādā veidā mēs varētu kontrolēt savu vecāku interneta lietošanas apjomu, jo vecākā paaudze tomēr ir gana noraidoši pret lietām, ar kurām ir uz "jūs", un internets telefonā ir viena no tām.

Te gan laikam vietā būtu sniegt mūsdienu tīņa portretējumu. Jā, mani tīņi labi pārzina savus telefonus, to iespējas un kur ko internetā atrast un kas kurā brīdī skaitās cool, tātad viņi ir teju vai nepārtraukti tiešsaistē, taču frikadeļu zupas pagatavošana gan varētu radīt grūtības. Digitālās paaudzes sadzīves prasmes tiek pakārtotas tehnoloģiju prasmēm. Un šī ir paaudze, kas ļoti labi zina - ja reiz ātrais internets ir iztērēts, vienmēr ap stūri ir atrodams wi-fi. 

Gara acīm es jau redzu pludmalē satupušu tīņu bariņu, dedzīgi apspriežot viņiem vien saprotamu YouTube klipiņu un tonnām liekot bildes visos instagramos un tmblr'os, un viņu vecākus, kuriem nu ir vēl viens kontroles rīks. Ir pāris nedēļas līdz skolas sākumam, lai patestētu, kā iespējams ietekmēt megapriekus pludmales burziņā (un ģimenes budžetu). Un ja vēl aplikācija iepīkstētos, kad bērni aizklīst interneta neatļautajos džungļos... Vai sapnis? Kas zina, varbūt versijā 2.1 :)

Un te vēl video par to, kas lācītim jeb Megaprieku skaitītājam ir vēderā (lasi: kas tas ir).

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai". Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos?
Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas"…