Pāriet uz galveno saturu

Pasaule pēc 28. maija

Vēl nav pagājušas pat 24 stundas kopš Latvijas Republikas (pašreizējā) prezidenta Valda Zatlera (emocionālā) paziņojuma par Saeimas 100 "gudro" atlaišanu, ja vien tauta tā lems referendumā, kuram nav pat nepieciešams minimālais kvorums. Skaidrs, ka Latvija 28. maijā plkst. 21 sadalījās tajos, kas sekoja līdzi politikai, un tajos, kas sekoja līdzi Eiropas lielajam futbolam starp Mančesteras un Barselonas (viņi tad arī uzvarēja) komandām. Lielākā daļa tomēr centās paspēt uz abiem notikumiem.
Pirms stundas man radās vēlēšanās paskatīties, vai kādi no pasaules lielajiem un varenajiem plašsaziņas līdzekļiem nemin arī Latvijas jaunākos notikumus (diezgan pabriesmīgi vakardienas vēlajā LNT pārraidē izskanēja runas par "pulksten 9 kā politiskās krīzes" sākuma laiku - liekas, ka šie politikas guru tādā siltumnīcas gaisotnē dzīvojušies). Nē, nevienu nevaru iepriecināt: ne BBC, ne CNN un New York Times Latvijai nevelta pārredzamu teksta vietu uz ekrāna. Taču izrādās, ka pasaulē ir notikuši ne mazāk interesanti notikumi, kuriem atvēlēti analītiski vai informatīvi raksti.
Lūk, kas tad ir noticis, kamēr mēs runājam, vai prezidentam vajadzēja teikt šo vai to un vaimanājam par to, kas nu tagad būs. Tātad...
Vispirms the New York Times. Tiek vēstīts, ka Krievijā "plaukst" cietumi, kuros mitinās policisti, nodokļu inspektori, tiesneši (lasīt šeit http://tinyurl.com/3lzaaox), lai gan tam nevajadzētu būt pārsteigumam šaipusē dzīvojošajiem ļaudīm (varbūt varēsim braukt pieredzes apmaiņas braucienos gluži kā pirms dažiem gadiem uz Rietumeiropu ceļus lūkot). Daudz interesantāka ir ziņa, ka Facebook tēvs Marks Cukerbergs "ēd tikai tādu gaļu, ko pats ir nogalējis" (skatīt sadaļā "Technologies"). Sadaļā "Science" tiek rakstīts, ka 20-25 % no pasaules zivju sugām tiek sauktas nepareizi, piemēram, veikalos lētas zivis tiek uzdotas par dārgām filejām (tilapija tiek nodēvēta par Merilu Strīpu, kas var nospēlēt jebkuru lomu, kas vien vajadzīga = to var uzdot par jebkuru zivi). Vēl šeit var izlasīt diezgan apjomīgu rakstu par suņu dzeršanu (raksts ir šeit, bet lūdzu apskatīt arī četru sekunžu video kreisajā malā http://tinyurl.com/3o2oemt), bet sadaļā "Health" ir raksts par to, ka Obamas administrācija uztura piramīdu aizstās ar "uztura šķīvi". Ai, ai, ai... Ja valstī nav problēmu, tās vienmēr var radīt. Ja uztura šķīvis nelīdzēs, tad vēl jau veselīgu barību un ēdienu proporcijas var norādīt karotīšu vai kumosu veidā. Bet tas lai paliek nākamajām desmitgadēm tām dienām, kad nebūs jābraukā pa tornado skartajām vietām. Nedaudz zemāk ir arī rakstiņš, kurā minēts, ka patiesībā pie amerikāņu aptaukošanās vainojamas darbavietas - redziet, amerikāņiem darbā nav vairs tik daudz fiziski jākustas un jānopūlas kā, teiksim, četras desmitgades iepriekš.
Te nu es nopūšos un ar domu "būtu mums viņu problēmas" dodos uz sev mīļāko sadaļu - "Books". Viss šķiet normāli un jauki - indiāņu dzeja, finanšu krīzes analīze kārtējā traktātā, DNS testi, princešu grāmatas, grāmatas par Zimbabves un Lībijas līderiem, grāmatas par skaistumkonkursu dalībniecēm un garš, garš raksts par Otrā pasaules kara sacerējumiem (http://tinyurl.com/3g3ubbc). Vismaz šeit tiešām viss ir kārtībā!
Šo pasaules notikumu apskatu es gribētu noslēgt ar kādu ļoti svarīgu ziņu. CNN ziņo, ka dzimšanas dienas ballītes laikā Atlantā pa viesnīcas 10. stāva logu plkst. 3.15 ir izkritušas divas sievietes, kuras "pa jokam cīkstējušās". Viena ir mirusi, otra ir kritiskā stāvoklī slimnīcā (raksts šeit http://tinyurl.com/42qxphc). Pieklājīgā audzināšana man liek izteikt līdzjūtību mirušās tuviniekiem un cerības par otras sievietes ātru atveseļošanos, taču es nevaru atturēties no smiešanās, jo rakstā minēts, ka "It was unclear Saturday where they landed". Heijā, kaut kas tāds iespējams tikai pie amīšiem!!! Līķi, visticamākais, taču savāca turpat, kur tas nokrita, vai ne? Un kā tad šādā gadījumā var nezināt, kur dāmas nokrita/piezemējās pēc kritiena? Vai tad kritiski ievainotā sieviete līķi vēl vilka pa kvartālu uz citu avēniju? Tikpat neizskaidrojams ir tas, kā policijas izmeklētāji var zināt, ka abas apmeklēja dzimšanas dienas ballīti, taču izdzīvojušās sievietes vārds vēl nav noskaidrots. Vai tad pārējie viesi ir "aizlaidušies" pa citu stāvu logiem vai zaudējuši atmiņu, ka neviens nevar atcerēties, vai tā ir Mollija vai Mērija? Padomi: nesviniet jubilejas Amerikas viesnīcās. Skaļi un skaidri visiem nosauciet savu vārdu. Un nespēlējiet "kariņus".
Kopsavilkums: pasaulē viss ir čikiniekā! Varam mierīgu sirdi turpināt vārīties savā sulā. Vēl neviens mūs nav pamanījis:)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatavošanos un pirmo dienu ceļā.