Pāriet uz galveno saturu

Džeimss Bonds maziem bērniem (un sievietēm ar vājiem nerviem)

Mūsu ģimenes augusta kultūras programmā bija ierakstīts multenes Vāģi 2 skatījums kādā no kinoteātriem. Kad es saku "ģimenes filma", tad domāju filmu, kas patīk vai varētu patikt man, un tai noteikti ir jābūt miermīlīgai, jautrai, romantiskai, bet nekādā gadījumā ne vardarbīgai vai šausmenei (atkāpe - Harija Potera pēdējo sēriju skatījās tikai bērni, tādēļ ir vēl tādu filmu grupas, kuras vienkārši nevēlos skatīties). Kad parādījās ziņa, ka Vāģiem augustā būs redzams turpinājums, nopriecājos un uzreiz teicu, ka tā mums ir jāredz. Vāģi ir tā filmiņa, ko var skatīties un skatīties vēlreiz - gan asprātīgi un kolorīti varoņi, gan romantika "dzelžu" starpā, gan morāle.
Vāģus 2 devāmies skatīties uz Siguldas tirdzniecības centra "Šokolāde" kinoteātri Lora, kurā bijām pirmo reizi. Jāsaka, ka redzētais mūs pārsteidza - turklāt labā nozīmē. Vispirms gan sākumā nedaudz izbrīnījāmies, kad, pērkot biļetes, ieraudzījām, cik maza ir zālīte. Un tā nu nācās nopirkt biļetes 2. rindā, ko es nekad, nekad savā mūžā vēl nebiju darījusi, jo atzīstu sēdēšanu tikai labi tālu augšā tālāk no acīs skrienošā ekrāna. Paši vainīgi - uz filmu atskrējām desmit minūtes pirms seansa. Biļešu kontroliere jauki apvaicājās, vai kaut ko nevēlamies no kafejnīcas - par iespēju filmas laikā ēst pasūtītos suši jau biju dzirdējusi, taču atteicāmies, jo mums jau bija barība, kuru tā ienīstu filmu laikā - popkorns. Un tad jau tikām novadīti uz zāli. Surprise, surprise! Zāle tiešām ir neliela, vienā rindā ir tikai 9 sēdvietas, un, manuprāt, rindu skaits nebija lielāks par 8-10, bet kas par komfortu! Lieli, plati, ērti, bezgala mīksti klubkrēsli, kuros tāds augumā neliels cilvēciņš kā es var iegrimt un baudīt filmu  gluži kā mājās! (Nākamreiz vilkšu nost botas un saritināšos kā savā dīvānā!) Un sava teriorija nav jādala ne ar vienu pašu! Nav mūžīgā elkoņu saskaršanās ar pilnīgiem svešiniekiem un viņu elpas sajušana savā pakausī. Paldies par to!

Taču vēl lielāks pārsteigums bija, kad starp krēsliem pamanīju inčīgas atkritumu kastes, kas ir tik noderīgas, kad cilvēki pieraduši filmu laikā gremot uz nebēdu un drupačas bārstīt uz visām pusēm.

Patīkami, tiešām patīkami, ka par skatītāju ir padomāts pat tādā sadzīvisku sīkumu kā atkritumi līmenī.
Nu tad beidzot par animācija filmu Vāģi 2! Sākums mani izbiedēja ne pa jokam, jo darbība notiek jūras/okeāna vidū, kur kaut kāds supervāģis-spiegs-aģents nokļūst uz naftas platformas, tiek runāts par kaut kādu kameru, viņu pamana, sāk vajāt, bet visa darbība ir 1:1 kā Džeimsa Bonda filmās (superāķi, liesmu metēji, pat no nogremdēšanas un nāves jūras dzelmē šis supervāģis izvairās kā Bonda dzelzs dubultnieks). Sāku jau satraukties, jo tas nu nemaz nebija tas, ko nācu skatīties un ko vēlējos redzēt (Džeimsu Bondu es neskatos, par specefektiem zinu tikai tikdaudz, cik redzēts garāmejot TV kastei). Paspēju vēl nodomāt, vai tiešām Vāģi 2 radītāji būtu krituši tik zemu, ka jauko scenāriju, varoņus un jokus "norakuši", lai radītu bērnu spriedzes filmu pieaugušo stilā, kad tiku iepriecināta, jo uz ekrāna parādījās vecais, labais Metriņš ar visiem pārējiem Radiatorspringsas vāģiem, kas sagaida Zibeni Makvīnu pēc ceturtā Hadsona Horneta vārdā nosauktā Virzuļu kausa iegūšanas. Juhūuu! Es biju glābta! Šī tātad ir pareizā zāle un filma!
Filma ir interesanta un to vērts noskatīties ikvienam lielam un mazam, tāpēc tālāk notikumus neatstāstīšu, vien teikšu, ka šī tiešām ir jauka spriedzes filma, kur galvenajā lomā iejuties rūsas vāģis Metriņš, kas pašam negribot tiek uzskatīts par aģentu un kuram uzticēta gana svarīga misija. Kā tas iederas lielisku spiegu dzīvē, beigās viņš pat tiek pie izcila Lielbritānijas karaļnama apbalvojuma, bet misijas laikā viņš iemācās, ka vārds "randevū" ir tas pats, kas "randiņš". Filmā ir gan vecie, labie draugi, gan atziņa, ka mēs cilvēkus (un vāģus) mīlam tāpēc, ka viņi ir viņi paši (nevis mūsu "imaginary friends", kurus vēlamies pēc mistiskiem parametriem/vērtībām), asprātības, mīlestība (laikam būtu jāsaka, ka teiciens "mīlestība nerūs" ir bezgala patiess arī vāģu starpā). Filmas stunda un piecdesmit piecas minūtes paiet ļoti ātri un tā vien gribas teikt, ka kaut kas vēl jāatkārto. Varētu jau, protams, teikt, ka filmas Vāģi 2 veidotāji ir pārāk iedvesmojušies no Džeimsa Bonda un filmas laikā var vilkt vairākas paralēles starp šīm filmām (un pat ar manas jaunības seriāla Knight Rider supervāģi Kitu), tomēr lai ideju trūkums paliek uz scenāristu sirdsapziņas. Kā ģimenes izklaides filma lietainā augusta svētdienā, kad jaunais skolas gads ir teju pie durvīm, šī ir lieliska iespēja visiem kopā izsmieties un fanot par savu mīluli.
Man domāt, ka pēc gadiem sagaidīsim arī Vāģi 3, kurā galvenā zvaigzne varētu būt smukulīte un gudriniece Sallija. Taču pagaidām ir Metriņa slavas stunda. Un neskati vāģi no rūsas!:)))

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings .

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas