Pāriet uz galveno saturu

Mīla un mode

Vai esmu jau teikusi, ka nemīlu vieglu literatūru un pavisam noteikti nemīlu viegli lasāmus (= read and forget) darbus? Man nepieciešams kaut nedaudz izkustināt smadzenes. Tāpēc fakts, ka labprātīgi paņēmu rokās un lasīju Zuzannas Kubelkas "vieglas uzvedības darbu" "Korsete pušu" vien ir aplausu un apbrīnas vērts notikums. Un paņēmu to rokās tikai tādēļ, ka negribēju domāt. Ko atklāju, lasot Kubelkas darbu?
Pirmkārt, ja darba gūzma tevi taisās nosmacēt, ja šķiet, ka atvaļinājumu sagaida visi citi, izņemot tevi, tad šis ir darbs, kas kaut uz pāris stundām ļaus aizmirsties un izmisumu atvairīt dibenplānā. Es arī neticēju, ka tas ir iespējams, taču tā tas bija - grāmatu sāku lasīt vēlā vakarā un noliku nost plkst. vienos naktī, aizverot pēdējo lappusi. Nē, nē, grāmatā nav jāmeklē pilnīgi nekādu vērtību, jo to tur gluži vienkārši nav! Lubene viscaur!
Sižetiskā līnija ir šāda. Austroungārija 19. gadsimta beigās, jaunas meitenes Minkas Smukas neticamā dzīve stalto virsnieku pilsētiņā Ensā laikā, kad skaistuma etalons ir 42 cm viduklis, iežņaugts ciešā korsetē. Un kas gan tas ir paklausīt krustmātes lūgumam un ievilkt vidukli par 7 cm, ja tērps izrādās par mazu! Tas taču nekas, ka nākas ģībt, neēst, neelpot, kustēties lēnāk par Galapagu bruņurupuci. Lūk, Minka Smuka, kas izrādās karaļnama ģimenes ārlaulības bērns (jo vai nu kura katra 15gadīga meiča nokļūtu Ensā), tiek gatavota izdevīgām laulībām. Taču ir viens "bet" - Minkai tā sasodītā korsete nemaz nepatīk, viņa ir brīvdomātāja, māksliniece, viņu nevilina laulības un iespēja dalīt kādu puskraķi (lai arī bagātu)  ar vēl kādu sievieti, kas turklāt izrādītos mīļākā. Ai, ai, Minkai paslepus nākas pa teikumam izvilināt patiesību par TO, bērnu rašanos un laulības dzīves patieso idilli no konditores Līcijas, un notēlot briesmīgu slimību, lai pēdējā brīdī ar godu atteiktos no nevēlamām laulībām. Neticams pelrušķītes stāsts - meitene ir tik apdāvināta, nu tik ļoti izcila, ka pati var pelnīt naudu un romāna beigās teikt "es atzīstu brīvo mīlestību", ko bauda kopā ar Atilu Naģi, (protams, virsnieku). Happy end.
Romānā tiešām nevajag meklēt nekādus zemtekstus, vērtības, padomu, dzīvesgudrību - to tur vienkārši nav. Šī ir tikai viena vakara izklaide, kad gribas aizmirsties baltos dūnu spilvenos, satīna palagos un puķainos rītasvārkos. Izbaudi TO, ātri šķirstot lappuses, labsajūtā smaidot par naivo stāstu, neticamo pagātnes auru, greznību un centību, ar kādu mīlas mokās gūstītas meitenes reiz ir sekojušas modes tendencēm, lai priecētu kavalierus un pārspētu cita citu. Jauki, bērnišķīgi, naivi un neticami, bet tam jau vieglie darbi ir domāti. Must read, ja reklāmas sauklis "paņem saulainās brīvdienas uz trīs mēnešiem" šovasar neattiecas uz tevi!
P.S. Konditores Līcijas padoms - medū samērcēts sūklītis TĀ laikā neļaujot ieņemt bērnu. Kāds nez būtu audējas Līzas padoms?

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatavošanos un pirmo dienu ceļā.