Pāriet uz galveno saturu

Par kaķiem*

Ir aukstas ziemas rīts, kad Kaķis atkal negribīgi ceļas augšā, izlienot no gultas, kurā gulējis blakus Cilvēkam.
"Murrr... Nu lūdzu, lūdzu, necel mani augšā! Murrr... Es esmu tik samiegojies, man ir tik auksti, nu paklausi mani, lūdzu!" 
Tā viņš lēnām izvelkas no siltās gultas, integrāļa formā izlokot savus stīvos (bet siltos) kaulus.

"Cilvēk, vai tad tu neredzi, ka man ir auksti?!" Un pārmetošais skatiens liek sastingt tavai sirdij. Tev pašam ir auksti, bet tam mazajam "sliņķim" taču arī ir auksti. Tu steidz sev vārīt karstu rīta tēju un grauzdēt tostermaizes, bet Kaķa pārmetošais skatiens ir tepat. Cēlā pozā Kaķis aiziet un pie durvju stenderes asina nagus, ik pa laikam pagriežot galvu uz virtuves pusi, lai redzētu, vai Cilvēks uz viņu skatās. "Jā, skatās gan! Tātad viss ir kārtībā, es joprojām esmu topā!"
Cilvēks, paņēmis savu silto tēju un karsto maizi, piesēžas pie brokastgalda. "Murrr, kā tad tā, vai tad brokastosi bez manis?" Kaķis ar pārmetošo skatienu ir uzlecis uz brīvā krēsla blakus Cilvēkam un jūtas varen labi - viņš ir pamanīts, jo tu nupat esi noteicis: "Paskat, Kaķis atkal ar mums brokasto!"

Tava sirdsapziņa arvien vairāk tevi urda, līdz tu neizturi un ar pusaizkosto maizes kumosu mutē dodies pie Kaķa ēdamvietas, lai mazgātu viņa brokastu šķīvīti uz uzliktu jauno ēdienu. "Ā, tātad tomēr es esmu tik ļoti mīļš! Murrr, būs man arī tūlīt brokastis, Cilvēks mani saprata!" Tu steidz paēst savu maizi, uzdzert malku tējas un uzlikt Kaķim jauno Gourmant barības picku. Kaķis, protams, cēli to visu noskatās un tad tikpat lēni un graciozi aizdodas brokastot. Ideālas brokastis! Neviens šovs to nepārspēs!
Cilvēkam jāmazgā mati un jātīra zobi, jāatceras paņemt līdzi pusdienu trauks, bet Kaķis ir tepat vien. Tas sēž pie spoguļa, kad tu ķemmē matus, palīdz tev aizsiet zābakus tieši tad, kad tu steidzies un tā jau kavē, mēģina izmukt pa atvērtajām durvīm, kad dodies uz darbu. Reizēm Kaķis šādos brīžos ir paspējis saēsties palmas lapas un tieši tagad izdomā iztīrīt sava kuņģa saturu. Vai no klavierēm nogāzt Afrodītes statuju, kas tā jau ir bez galvas, vai Sokratu, kuram galva vēl ir. "Hei, es, Kaķis, esmu TE! Vai tad es tevi traucēju, kad tu strādā? Vai tev tiešām tagad ir jāstrādā? Bet tev taču esmu ES!"

Cilvēks atbrauc mājās no darba, un pirmais, ko viņš satiek, ir Kaķis, kas metas viņam pretī pie durvīm. Jā, jā, tieši tā, Kaķis ir noilgojies, viņš visbeidzot var izrādīt, cik ļoti garlaicīgi viņam ir bijis un cik daudz viņš ir paveicis. "Oi, nedusmo, piedod, bet man zem gultas paslīdēja tā zaļā gumijas aproce. Nu tu jau zini, Cilvēk, tā, kuru man tik ļoti patīk grauzt. Cilvēk, vai tiešām es dzirdēju, ka tu uz mani dusmojies? Tiešām? Vispār, ja man būtu kāda teikšana, tad tev būtu jābūt pateicīgam, ka es to lielo putekļu kaudzi, kas bija zem tavas gultas, izvilku ārā! Nu nedusmo, lūdzu!"

Un piemīlīgais skatiens jau glaužas gar tavām kājām. Un tad jau zibenātrumā Kaķis ir virtuvē un ņaud, jo ir vakariņu laiks, un Cilvēks steidz vispirms uzbērt barību Kaķim, lai pēc tam domātu, ko dot saviem bērniem, jo tiem taču ir īkšķi un paši var uztaisīt ēst.
Pēc brīža tu nogurumā iekrīti gultā un vēlies tikai mieru un klusumu, bet Kaķis ar savu "Murrr, vai tu mani mīli? Papaijā mani!" ir atkal ielecis tev klēpī. Tu sajūsmā iesmejies, cik skaļas gan ir Kaķa dzirnaviņas un kārtējo reizi sāc diskusiju, no kurienes gan Kaķim šīs skaņas rodas un vai tiešām viņš noņem tavu dienas gaitā uzkrāto stresu, bet Kaķis tik murrā un murrā, staipīdams kājas un mēģinot iekārtoties tavā klēpī uz palikšanu. Vai arī tēlot apkakli.

"Ko, tu mani vairs necieni?" Taču Cilvēkam atkal ir darāmie darbi un Kaķis tiek nolikts malā. Aizvainotais Kaķis pat neatskatīdamies dodas prom, ignorējot tevi. "Ir taču vēl arī radiatori, kur man gulēt. Tas nekas, ka tā jau visu dienu tur esmu nogulējies. Īpaši ērti tur nav, bet ko lai dara? Ja jau Cilvēkam neesmu vajadzīgs, tad gulēšu vien tur! Lai iztiek bez mana siltuma, ja jau aizdzina mani prom!" Vai arī grāmatplauktā. ("Hei, mums taču visiem ir radniecība ar to Djū, kas dzīvoja bibliotēkā!")

Tu esi saklājis gultu un domā par ātru iemigšanu. "Murrr, vai tad mani zem segas nepalaidīsi?" Tavs miegs atkal ir iztraucēts, bet tu ļauj savam Kaķim iekārtoties zem segas. Vai uz sava vēdera. Vai pie spilvena. Un mājās iestājas miers. Līdz nākamajam rītam. 

*Varbūt ne visiem, bet tikai manu? Tomēr domāju, ka šādi uzvedas lielākā daļa mājas Kaķu. Un šādi domā lielākā daļa Kaķu Saimnieki. 


Komentāri

  1. Ļoti labi uzrakstīts! It tu tiešām dzirdētu, ko kaķis domā un saka!
    Tik labi neiju izsmējies ļoti sen. Kopš pēdējā izlasītā smieklīgā joka :)

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?

Kad 2016. gada izskaņā nolēmu reģistrēties Goodreads, lai kaut kā censtos sistematizēt un apkopot visus lasītos darbus (jo ne vienmēr ir laiks, vēlēšanās un iedvesma par katru izlasīto grāmatu veidot aprakstu blogā), iekritu azartā ar "reading challenge". Nespēju atcerēties pilnīgi visus 2016. gadā izlasītos darbus, taču tie 34, kurus atzīmēju, noteikti ir tie, kas kaut kādā veidā ir palikuši atmiņā visspilgtāk. Vidēji esmu rēķinājusi, ka gadā sanāk izlasīt vismaz 50 grāmatas latviešu un angļu valodās, un pārsvarā visi ir tādi darbi, kuri mani ir uzrunājuši sižetiski vai autora slavas dēļ. Taču 2017. gads darbu izvēles tradīcijā taisās ieviest kaut nelielas, tomēr pārmaiņas. Kādā veidā?

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.