Pāriet uz galveno saturu

Are U ready to go? jeb transam līdzīgā zvārguļu žvadzēšana

Šis būs atskats uz neparastu koncertu. Kā vēsta viens no mūsdienu biežāk izmantotajiem atsauču avotiem Wikipedia, tad "transs" esot "īslaicīga funkcionāla apziņas aptumšošanās". Mīlīši, vakarvakarā biju pie pilnas apziņas, taču tieši tādā sirreāli-psihodēliski-transīgā stāvoklī šķitu esam, klausoties Denisa Paškeviča džeza trio koncertu ar nosaukumu "Room" Spīķeru koncertzālē (kūrētājs - Latvijas Koncerti). 


Spīķeru koncertzāles skatuve pirms koncerta
Biļetes uz šo koncertu bija iegādātas jau krietnu mēnesi pirms koncerta, sastādot šīpavasara kultūras pasākumu plānus. Spīķeru koncertzālē gan vēl nebijām bijuši, tāpēc taujājām tuvu un tālu, kā tad tur ir ar sēdvietām, jo uz biļetēm tādas nav atzīmētas. Tad nu, lasītāj, ja vēl neesi bijis Spīķeros, tad tagad zini, ka viss notiek pēc principa "kas pirmais brauc, tas pirmais maļ" jeb "skrien pirmais ieņemt labāko beņķi". Ieradāmies nepilnu pusstundu pirms koncerta sākuma. Gluži pirmajā zāles rindā sēdēt negribējām, tādēļ izvēlējāmies balkona kreiso malu, lai krēslu varētu ērtāk pagrozīt un dīdīties gluži kā mājās, jo paredzējām, ka 2,5 stundu garajā pasākumā būs jautri. Uzreiz teikšu - ja būtu iespējams sēdēt uz dīvāna, tad es vispār par šo pasākumu labsajūtā murrātu kā dižciltīgs kaķis. 

Neliela atkāpe
Mana muzikālā gaume ir raksturojama ar vārdiem "kišmišs ar rozīnēm". Es fanoju par Elvisa Preslija, The Beatles, Bee Gees un REM dziesmām. Es klausos iTunes regeja, country, golden oldiesambient un blues radiostacijas. Piedodiet, bet Instrumenti, Adele un Lana del Ray nav manā topā.
Back to jazz.

Koncerta otrā daļa
Vakarvakarā Deniss Paškevičs, Edijs Ozols un Artis Orubs paņēma manu sirdi jau ar pirmo skaņdarbu. Kad viņiem pirmās daļas beigās pievienojās Džordžs Stīls, tika paņemts arī mans prāts. Jā, tas nebija "golden oldies" džezs, tas bija neaprakstāms koncerts, kurā tika iesaistītas visas klausītāju maņas. Artis Orubs stoiciskā mierā pie sitaminstrumentiem, Edija Ozola mīmika un kustības, ņemoties ar/pa savu basu, pats virtuozais Deniss Paškevičs, Džordža Stīla balss - tas ir ķīselis, kas iet kopā ar maniem skābajiem kāpostiem!!! Jau viens no pirmajiem (nervus kutinošajiem) skaņdarbiem (tobrīd vēl nezinot tā nosaukumu) man šķita kā manu domu mudžeklis un - vola! - tas tā arī apmēram izrādījās ("Supersonic"). Un tad jau nāca Džordžs Stīls sarkanajā sporta džemperī ar uzrakstu "Howard", lai deklamētu "Are you ready to go? / I'm ready to go. / I'm ready to flow. / Don't be slow. Tā bija kā transam līdzīga zvārguļu žvadzēšana. Tu, cilvēk, iegrimsti mūzikas un vārdu mikslī, joņo līdzi skaņām un atskaņām, domā par šodienu un dzīvi vispār... Tad tevi no pasaulīgām apcerēm iztraucē kontrabasa "bam, bam" kā skaļi rūcošs vēders... Bet nē, tu atkal atgriezies pie Džordža monologiem, kuros klausies kā šausmeņu teicēja agonijā... Don't turn back. / Dreams never die. / We just forget about them...

Uzmācīga doma
Vai Denisam Paškevičam tiešām bija sarkanas zeķes, vai tikai melnas ar sarkaniem papēžiem?
Back to jazz.

Piedodiet, visvarenie AKKA/LAA, bet es tomēr šeit ielikšu kolektīvās plaukšķināšanas un mmmmmmāāāāāmmmm dungošanas dziesmiņu koncerta beigās, jo tā patiešām parāda, ka visi bijām uz vienas stīgas.

Deniss Paškevičs ar savu džeza trio ir pelnījis būt uz pasaules džeza improvizatoru goda pjedestāla, bet kopā ar Džordžu Stīlu viņiem jāpiešķir "Latvijas eksportprece" uzlīme. Lai kādas šajā urbānajā džezā būtu Paškeviča jaunības dienu psihodēliskās mūzikas iezīmes, man viņi šķita fantastiski. Jā, es viņus gribu klausīties vēl! Esmu saņēmusi kārtējo pozitīvās uzlādēšanās un iedvesmas devu:)




Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatavošanos un pirmo dienu ceļā.