Pāriet uz galveno saturu

Mūmamma, kas liek smieties


Kad cilvēks ir noslimojies un prāts ir pavisam bēdīgs, tad roka pati sniedzas pēc kādas vieglākas literatūras, un tā nu es biju nosolījusies, ka veselības uzlabošanas nolūkiem brīvdienās izlasīšu bērnu grāmatu "Mūmamma un Vārna", kuras autori ir Juja un Tūmass Vīslanderi. Starp citu, Mūmammas sērijā ir iznākuši jau vairāki darbiņi, taču šī ir pirmā, kas pieejama arī kā e-grāmata, un tieši šajā formātā to arī lasīju. Lasīju un skaļi smējos, un tas vien liecina par to, ka grāmata sniedza visu, ko no tās gaidīju.

Vīslanderu grāmatu sērija par Mūmammu noteikti ir iedrindojama to darbu kategorijā, kurus apzīmē kā lasāmvielu ikvienam no 0 līdz 99 gadiem. Piekritīšu. Šo grāmatu var lasīt pirmsskolēni kā vienkāršu asprātīgu vēstījumu par dzīvi lauku sētā, kuras centrālais personāžs ir bezgala labsirdīga un mazliet neparasta govs. Taču tā ir arī grāmata, kas iepriecinās ikdienas dzīvē skrienošos pieaugušos, kuriem patīk ironija un ekscentriskums.

"Mūmamma un Vārna" Zviedrijā jau pazīstama 25 gadus, tāpēc vēl jo jaukāk šķiet tas, ka ir trāpīgas bērnu grāmatas, kas valodas un attēloto notikumu ziņā ir kā vien 25 dienas vecas. Šajā grāmatā apkopoti 12 stāstiņi, kuros Mūmamma mācās gan braukt ar velosipēdu, gan nirt, gan arī dodas makšķerēt, gan piereģistrējas pilsētas bibliotēkā kā lasītāja. Sirsnīgi, mīļi, jauki, bez moralizēšanas un bezgalgariem pārspriedumiem.

Interesantākais vai smieklīgākais stāstiņš? Katrā ir kāda pērle, ko varētu citēt! Zivis, kas tiek barotas ar bulciņām, dejošana skaņuplašu veikalā, Mūmamma, kas dejo baletkurpītēs kūtī, govju koris un sekojošais jampadracis Svētās Lūcijas dienā, Vārnas stāsti par džungļiem un kartupeļu frī un abu draudzeņu pārdomas par to, ka "pelēkā ir vispelēkākā no krāsām" ir tikai daži no spilgtākajiem grāmatas fragmentiem.

Intrigai pavisam mazs fragments no "Mūmamma un Vārna", protams, par lasīšanu.
- Govs bibliotēkā! - iesaucās Vārna. - Man spārni vēzējas paši no sevis.
- Bet, paklau, - Mūmamma teica, - šodien bibliotēkā ienāca zemnieks ar soliņu, ko viņš bija uztaisījis, - ar caurumu astei. Vai tas nav laipni?
- Viņš taču nav īsti gudrs!? Laikam jau ir tādi zemnieki, kam nav vairāk prāta kā viņu govīm!
- Viņš uzskata, ka tad, kad esmu bijusi bibliotēkā, es dodu daudz vairāk piena, - Mūmamma stāstīja. - Tieši tāpēc. (49. lpp.)

Tad nu lasīsim, lai būtu daudz vairāk prieka!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatavošanos un pirmo dienu ceļā.