Pāriet uz galveno saturu

Atskats uz izglītības tehnoloģiju izstādi BETT Show 2017

BETT Show sienas uzraksts
Kopš 2011. gada katra gada sākums man paiet izglītības tehnoloģiju izstādes BETT Show gaidās, un arī šis gads nebija izņēmums. Trīs dienas kopā ar kolēģiem tikāmies gan ar esošajiem sadarbības partneriem, gan smēlāmies jaunas idejas, gan klausījāmies dažādas lekcijas. BETT Show aizsākumi meklējami 1985. gadā, un tā pamatideja gadu gaitā nav mainījusies, proti, parādīt, kā tehnoloģijas var dažādot mācību procesu un, iespējams, atvieglot skolotāju darbu. Taču ikvienam ir skaidrs, ka tehnoloģijas pašas par sevi ir teju vai nulle, tāpēc liels uzsvars izstādē tiek likts uz tradicionālo un jauno rīku un metožu mijiedarbību. Lūk, te neliels un subjektīvs ieskats šīgada izstādes dienās vērotajā. 


Pirmā atziņa. Saukļi nemirst!
Tehnoloģiju uzņēmumos strādājošie gana labi zina (vai arī PR uzņēmumu konsultanti to viņiem ir iestāstījuši), ka šobrīd nevienu nepārliecināsi par sava produkta vai pakalpojuma unikalitāti un būtisko lomu konkrētajā skolā, konkrētajā klasē, ja visādos veidos netiks locīts vārds "pedagoģija". Tiek uzsvērts, ka tehnoloģijas ir daudz un dažādas, taču pirmkārt ir nepieciešams lietotājs, kurš pratīs tās jēgpilni izmantot. "Education comes before technology", "Pedagogy is the driver; technology is the accelerator" - šādus un līdzīgus saukļus varēja manīt gan stendos, gan arī lekcijās. Google stendā, parādot pedagoga būtisko lomu visā izglītības procesā, sienas bija izraibinātas ar mirkļbirku #ItTakesATeacher. Ja dažus gadus atpakaļ dominēja viedoklis, ka tehnoloģiju uzņēmumi spēj piedāvāt to, ko paši izglītības sistēmas darbinieki nav apjautuši, ka tas ir nepieciešams, tad šobrīd ziņa ir skaidra: mēs piedāvājam tieši to, ko jūs vēlaties. Jebkurā gadījumā saukļi ir skaļi, pamanāmi un pielāgoti aktuālajām vēsmām visas izglītības nozares politikā.

Otrā atziņa. Nav viena universāla un pareiza izglītības sistēma!
Atkāpei kurioza situācija. Latvijā izglītības sistēmā strādājošie itin bieži piesauc Somiju kā piemēru, kuras virzienā lūkoties. Digitālo risinājumu nodaļas vadītāja no Zviedrijas izdevniecības mums savukārt pavēstīja, ka viņi mācās no Latvijas. Esam neizpratnē par šādu paziņojumu, līdz noskaidrojam, ka arī zviedri īsteno pārmaiņas savā izglītības politikā, kas ir visnotaļ līdzīgas tam, ko esam dzirdējuši par mūsu valstī notiekošo, un zviedri, būdami neizpratnē par savā valstī notiekošo, vēro, kurš pirmais no skrējējiem atdursies kā miets.

Taču par to, ka pasaulē ir bezgala daudz un dažādas izglītības sistēmas un patiešām nav iespējams pateikt, kura pieeja ir pareizā un atbalstāmā, varēja pārliecināties vairākās no BETT Show 2017 diskusijām un lekcijām. Manuprāt, visinteresantākā veidojās starp trīs skolotājiem, kuri pārstāvēja Lielbritāniju, Somiju un Japānu. Šeit varēja dzirdēt, cik brīvi savā darbībā ir Somijas pedagogi, cik papīrdarbos iegrimuši ir Lielbritānijā, cik savā rīcības brīvībā ierobežoti ir Japānā, taču ikviens no viņiem apgalvoja, ka atrod metodes, kā skolēnus ieinteresēt savā priekšmetā, kā sasaistīt mācību vielu ar ikdienā nepieciešamajām prasmēm, kā integrēt arī tehnoloģijas mācību procesā, kad tās izmantojamas jēgpilni. Labus rezultātus uzrāda katras valsts skolēni, taču līdzekļi, kā zināšanas tiek iegūtas, atšķiras. 

Trešā atziņa. Produktu pakas ir kļuvušas piepildītākas.
Ja ne tik senajā 2011.-2013. gadā varēja apgalvot, ka 2/3 no izstādes aizņem dažādi lielāki un mazāki interaktīvo tāfeļu, datoru un monitoru piedāvātāji, tad šogad uzdrošinos apgalvot, ka tikai 1/3 no visas izstādes aizņēma "tāfeļnieki". Izglītības tehnoloģiju pircējs nevēlas "tukšu kasti", kas varbūt ir liela, taču bieži vien tikai dekoratīva manta. Pedagogs vēlas "kasti", kas ir multifunkcionāla, un ar to tiek domāts piepildīts risinājums un pakalpojumu cikls, bieži vien ietverot arī mācību materiālus, pārbaudes darbus, testu sagataves vai vismaz rīkus, kas palīdz šādus materiālus viegli sagatavot. Viens no tā dēvētās jaunās pedagoģijas buramvārdiem ir kopsadarbība, tāpēc ikvienam tehnoloģiju piedāvātājam jāspēj parādīt ierīces vai rīki, kas to ļauj īstenot (piemēram, skolotājs savā planšetdatorā var pieslēgties grupās strādājošajiem skolēniem, tādējādi vērojot arī skolēnus, kas citkārt skaļi neizteiktos). Ja pirms dažiem gadiem izstādē topā bija servisi, kas, piemēram, uzskaita skolēnu apmeklējumu vai nodrošina ērtus norēķinus par pusdienām, tad 2017. gada tendence ir šādos risinājumos iekļaut ļoti apjomīgas skolvadības sistēmas, kurās šīs ir tikai atsevišķas no komponentēm. 

Ceturtā atziņa. 2017. gada modes kliedziens - virtuālā un paplašinātā realitāte.
Ja jūsu skolas budžetā tā vienkārši pāri paliek vismaz pāris tūkstošu mārciņu, tad esiet laipni aicināti ielūkoties virtuālajā pasaulē! 2017. gada BETT Show piedāvāja ne tikai jau tradicionālo robotu un programmēšanas modi, bet arī VR pasauli. Pastaigas pa Mēness virsmu? Lūdzu! Iejusties Visuma dzīļu pētnieka lomā un teju vai ar roku aizsniegt kādu zvaigzni? Kāpēc gan ne! Iespējams ir pilnīgi viss, tikai šis "viss" arī attiecīgi maksā. Ja vidēji, piemēram, Latvijā pamatskolas klasē ir 20-25 skolēni, tad diez vai Žagara jaunskungs gribēs mierīgi gaidīt, kamēr pa Mēnesi beigs staigāt Adatas jaunskundze. Protams, šie risinājumi ir bezgala interesanti, tie spēj skolēnam parādīt vietas un procesus, kas citkārt ir grūti izprotami, un pēc būtības "rotaļas" ar VR uzpariktēm ir tāda pati skolēnu motivācija kā 30 gadus atpakaļ bioloģijas stundā izsniegtie mikroskopi. Vai un kā VR ienāks izglītības sistēmā rādīs tuvākie gadi un cenas attiecība pret piedāvātā produkta iespējām un sagatavotajiem materiāliem, taču jādomā, ka uzņēmumi arī šīs nišas durvīs savu kāju jau ir ielikuši un padoties netaisās.

Piektā atziņa. Arī Latvijas uzņēmumu kāja ir globālās durvīs!
Kopš 2015. gada BETT Show viena no izstādes daļām saucas BETT Futures. Šajā daļā stendi paredzēti labākajiem no jaunuzņēmumiem (stārtapiem). 2017. gada izstādē starp šiem uzņēmumiem bija arī Latvijā dzimušais Edurio, kas pēdējos mēnešos sper plašus soļus ne tikai Latvijā un citās Eiropas valstīs, bet arī Dienvidāfrikā. Uzņēmums tiešām mērķtiecīgi virzās uz priekšu ar savu ideju un lūkojas arvien jaunu starptautisko klientu virzienā, tāpēc bija patīkami vērot uzņēmuma vadītāja Ernesta Jenava uzstāšanos, kurā ļoti lakoniski klausītāji tika iepazīstināti ar Edurio misiju un piedāvāto risinājumu. 

Kopsavilkums. Kas izdzīvos?
Roboti, programmēšana, spīdīgas un jaunas iekārtas, izbrīnu raisoši risinājumi ir bezgala jauki, ja nākas starp tiem riņķot trīs dienas. Vienā no lekcijām klātesošajiem lektors teica apmēram šādus vārdus: "Šodien jūs te staigājiet un jums no visām malām gluži kā tirgū skan piedāvājumi izvēlēties konkrēto lietu, tikai tagad par īpašo cenu, tikai tagad kā bezmaksas izmēģinājumu. Jūs aicina piedalīties loterijās un laimēt visbrīnišķīgākos risinājumus. Taču padomājiet, vai jums tas viss tiešām ir nepieciešams. Vai jūs ar šo rīku spēsiet skolēnus ieinteresēt arī pēc pieciem gadiem? Vai jūs to patiešām izmantosiet rītdien?" Līdzīgi tika teikts vēl vairākās lekcijās.

Man šī doma ļoti patika. Atlika vien vēlreiz pastaigāt pa daudzajām ejām, lai pārliecinātos, ka patiesībā ir viens nemainīgs formāts, kas ir līdzās visiem digitālajiem risinājumiem, un tie ir drukātie materiāli. No BETT Futures un jaunuzņēmumu ambiciozajām idejām līdz Raspberry Pi stendam halles otrā galā bija skaidrs, ka drukātā veidā pieejami žurnāli, papildmateriāli, grāmatas joprojām ir topā. Jā, tieši izstādes pirmajā dienā 25. janvārī Raspberry Pi paziņoja par jauna projekta sākumu - žurnālu "Hello World", kas paredzēts skolotājiem. "Holding something physical in your hands is very important" - ar šādiem vārdiem klausītāji tika aicināti doties uz avenītes stendu saņemt žurnāla drukāto eksemplāru. Starp citu, ar milzu aplausiem tika saņemta ziņa, ka visā pasaulē pie lietotājiem jau esot 12 miljoni dažādo Raspberry Pi modeļu (ak vai, arī uz manām mājām atceļoja jaunākais modelis).

Lecīgie bumbuļvīri, kurus
nobiedējām :)
Neviens šobrīd pat netaisās apstrīdēt to, ka izglītības sistēmā notiek straujas pārmaiņas un lielā mērā tās ir tehnoloģiju dēļ. Tāpat arī neviens neapstrīd, ka tehnoloģijas ir ienākušas mācību vidē, tās tiek izmantotas teju vai katrā mācību priekšmetā, taču, protams, atbilstoši pedagoga zināšanām un vēlmei tās iekļaut savās stundās. Tāpat neviens šobrīd ar 100 % garantiju nevar apgalvot, ka pateicoties tieši izglītības tehnoloģijām 21. gadsimta skolēnu zināšanas būs noturīgākas un dziļākas. Pārmaiņas notiek gluži kā lavīna kaut kur Alpu kalnos - tiek sagrauts arī esošais pamats, kas daudzējādā ziņā nebija jāiznīcina. Iespējams, ka to varēsim secināt tikai nākamās paaudzes laikā, vai sporta stundā lēkāšana pāri virtuālu bumbuļvīru turētai lecamauklai ir devusi ko vairāk nekā fiziska lecamauklas turēšana savās rokās. 
Tikmēr ir skaidri zināms tikai tas, ka arī 2018. gada janvārī BETT Show būs. 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?

Kad 2016. gada izskaņā nolēmu reģistrēties Goodreads, lai kaut kā censtos sistematizēt un apkopot visus lasītos darbus (jo ne vienmēr ir laiks, vēlēšanās un iedvesma par katru izlasīto grāmatu veidot aprakstu blogā), iekritu azartā ar "reading challenge". Nespēju atcerēties pilnīgi visus 2016. gadā izlasītos darbus, taču tie 34, kurus atzīmēju, noteikti ir tie, kas kaut kādā veidā ir palikuši atmiņā visspilgtāk. Vidēji esmu rēķinājusi, ka gadā sanāk izlasīt vismaz 50 grāmatas latviešu un angļu valodās, un pārsvarā visi ir tādi darbi, kuri mani ir uzrunājuši sižetiski vai autora slavas dēļ. Taču 2017. gads darbu izvēles tradīcijā taisās ieviest kaut nelielas, tomēr pārmaiņas. Kādā veidā?

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.