Pāriet uz galveno saturu

Pasakaini skaistais gliemezis jeb Villa Sraige

Pirms nedēļas es vaimanāju, ka nespēju sapakoties atpūtas braucienam uz Lietuvu. Nu es varu teikt, ka kaimiņzemē pavadītās trīs brīvdienas ir bijušas tikpat neaizmirstamas kā braucieni uz, piemēram, Londonu vai Helsinkiem. Turpmākajā nedēļā aprakstīšu vietas, kuras redzējām, taču ceļojuma piezīmju iesākums ir par viesu namu.
Gatavojoties ģimenes braucienam uz Lietuvas piejūras pilsētām Palangu un Klaipēdu, saucu palīgā Mr. Gūgli, lai atrastu piemērotu naktsmītni četrām gana kaprīzām personām - diviem pieaugušajiem, kuri ceļojuma laikā sagaidīja savu kopīgo Dzintara jubileju, un diviem pusaudžiem, kuriem vajadzīgas atrakcijas ūdens veidā. Pēc diezgan ilgas meklēšanas izvēlējāmies viesu māju ar nosaukumu Villa Sraige netālu no Palangas (mašīnas kilometru skaitītājs ziņoja, ka līdz Palangai ir 10 km, lai gan attālums nešķita tik liels). Uzraiz jāsaka, ka visi četri esam vairāk nekā apmierināti ar izvēli un noteikti gribētu šajā vietā atgriezties vēlreiz (tikai, lūdzu, atkal dodiet mums Apartment number 7!). Šāda, lūk, ir Villa Sraige!
Nogriežoties no šosejas, ir norāde uz Villa Sraige, tikai nevajag apjukt, bet gan droši braukt tikai uz priekšu pa galveno asfaltēto ceļu vismaz kādu pusotru kilometru (mēs paši gan pusceļā pie jaunbūvēm apstulbām, jo Sviesos Gatve 2D, kas ir mājas adrese, tiek skaitīta no jūras puses). Piebraucot pie mājas, tā izskatās šāda:

Kokosrieksts? Nē! Gliemezis! Tas labi saskatāms, nākot no jūras puses:
Viesu mājā ir pieejami 7 atsevišķi numuri, kuros var palikt pat 6 cilvēki. Skatoties numuru fotogrāfijas mājaslapā, izvēlējāmies Apartment number 7 ar divām atsevišķām istabām, kuru uzskatām par brīnišķīgu izvēli vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, lielākā istaba ir patiešām ļoti, ļoti romantiska (atkāpe - kā man patīk lielie logi!!!) un ieturēta viegli sārtos toņos:

Lielā gulta ir pasakaini mīksta, tajā pēc garajām dienas pastaigām bija patīkami iegrimt:
Lieki piebilst, ka spogulis bija tīrs, TV darbojās, ventilators griezās (sk. iepriekšējo foto):
Otrajā istabā, kas ir oranži brūnos toņos un tuvāk ieejai, ir izvelkams dīvāns, kurā nekaujoties varēja nakšņot abi tīņi:
Šī istaba ir apvienota ar virtuvīti. Šeit ir viss, kas tev var noderēt, gatavojot maltīti: krūzītes, šķīvji, galda piederumi, panna, katls. Plīti neizmantojām (bija gan doma par olu cepšanu, taču nevarējām vienoties par sastāvdaļām un pagatavošanas veidiem: omleti/ceptām olām/šampinjoniem/tomātiem, bet par mūsu izvēlīgajiem vēderiem šeit jau esmu rakstījusi ne reizi vien), bet ledusskapis un ūdens vārāmais aparāts darbojās. Viss ir kompakti un ērti pieejams:
Mūsu istabas atradās otrajā stāvā. Izejot uz balkona, pavērās šāds skats:
Skatoties no augšas, kreisajā pusē ir liela un zaļa atpūtas zona - divi šūpuļtīkli, šūpoles, zāle, kur bērniem paskraidīt un bumbu pamētāt, nojume, kur pieaugušajiem papļāpāt un iekost vēlīnas vakariņas svaigā gaisā. Ir iespēja uzcept kādu desiņu, vārdsakot, jauki atpūsties. Labajā pusē pie ieejas ir dzīvnieciņi: fazāni, pāvi, vistiņas, truši, visi tik bezgala mīlīgi un pūkaini. Gailis pastaigājās pa visu teritoriju, taču naktī un agrā rītā uzvedās kā labi audzināts džentelmenis. Mēs izmantojām iespēju vakarā našķoties uz balkona (ir galdiņš, krēsls, soliņš, turklāt numuri cits no cita ir atdalīti, tā ka kaimiņi nemaz tā brīvi bez uzaicinājuma pie mums netiktu). Gluži kā mazi bērni pa vienas istabas logu izkāpām un balkona, bet pa otras istabas logu kāpām iekšā:
Apkārtne ir ļoti, ļoti klusa. Trīs dienas, kamēr mēs dzīvojām šajā viesu namā, pagalmā bija 5 mašīnas, tā ka pieņēmām, ka no 7 viesiem pieejamajiem numuriem 5 ir aizņemti. Redzējām ģimenes ar maziem bērniem, tomēr vakarā ap 10iem bija tik rāms miers, lai vērotu saulrietu.
No viesu mājas līdz jūrai ir kādi 300 metri. Pludmale mani patīkami pārsteidza.  Tajā ir kafejnīca, tā ir ļoti patīkami klusa. Šajā pludmalē padomāts arī par invalīdiem, jo līdz jūrai var nokļūt arī cilvēki ratiņkrēslos. Redzējām, kā cilvēki var netraucēti lasīt grāmatas, atpūsties, vērot apkārtni, kas patīkami pārsteidza un deva vēl papildus punktus kaimiņvalsts tūrisma industrijai. Pirmajā vakarā te bija gana daudz vindsērfotāju.
Lai gan laiks šajās dienās bija ļoti silts, ūdens bija vēss, un vienīgie cilvēki, kas peldējās, bija bērni. Tomēr smiltis bija siltas, tāpēc kāpas ar aizvēja "līcīšiem" bija ideāli piemērotas, lai vakaros es sēdētu un laiski apcerētu jaukās brīvdienas.
Kopsavilkums? Noteikti iesaku apmesties šajā viesu mājā, ja vēlies izbaudīt patiesi burvīgas brīvdienas jaukā vietā! Vieta ir ideāla gan ģimenēm ar bērniem, gan divvientuļniekiem, gan jūras mīļiem, gan ceļotājiem, kuri apskata tuvējās vietas un vakarā ierodas pārlaist nakti. Klusums, jūras šalkas, saule, vējš - esiet sveicinātas, brīvdienas!
P.S. Villa Sraige ir sava mājaslapa, vari to sameklēt jebkurā meklētājā. Šī ir norāde pie vārtiņiem (ievēro trīs gliemežus!):
Cenas? Četri cilvēki šeit dzīvojām divas naktis (trīs dienas). Izdalot samaksāto ar 48 stundām, sanāk, ka stundā visi četri esam maksājuši Ls 1,81 jeb katrs noapaļojot 45 santīmus. Vēl lētāk sanāk, ja rēķinu izdala uz 72 stundām:) Rēķinot šādi, maksa man nešķiet nemaz tik liela, jo ieguvums ir neatsverams - jauka brīvdienu mītne. Iesaku ikvienam!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?

Kad 2016. gada izskaņā nolēmu reģistrēties Goodreads, lai kaut kā censtos sistematizēt un apkopot visus lasītos darbus (jo ne vienmēr ir laiks, vēlēšanās un iedvesma par katru izlasīto grāmatu veidot aprakstu blogā), iekritu azartā ar "reading challenge". Nespēju atcerēties pilnīgi visus 2016. gadā izlasītos darbus, taču tie 34, kurus atzīmēju, noteikti ir tie, kas kaut kādā veidā ir palikuši atmiņā visspilgtāk. Vidēji esmu rēķinājusi, ka gadā sanāk izlasīt vismaz 50 grāmatas latviešu un angļu valodās, un pārsvarā visi ir tādi darbi, kuri mani ir uzrunājuši sižetiski vai autora slavas dēļ. Taču 2017. gads darbu izvēles tradīcijā taisās ieviest kaut nelielas, tomēr pārmaiņas. Kādā veidā?

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.