Pāriet uz galveno saturu

Brīvdienas Lietuvā III. Otrā diena. Gardēža bauda Klaipēdā.

Kā tu izvēlies, kur paēst ceļojuma laikā? Kas tevi pamudina iegriezties vienā vai otrā vietā? Man ir divi stāsti šajā jautājumā. Pirmkārt, ir droši doties uz tādām vietām, kur ir tādas pašas ēstuves kā dzimtenē. Nu ar ko tad atšķiras  Čili Pica Klaipēdā vai Viļņā no tāda paša iestādījuma Rīgā vai Ogrē? Vai Saldus Hesburgers no Helsinku Hesburgera? Ne ar ko ārkārtīgi būtisku, vai ne? Pārbaudītas vērtības, tie paši tauki, aptuveni tādas pašas cenas un apkalpošanas laiks. Otra iespēja ir doties uz a)pilnīgi nezināmiem iestādījumiem, kas "uzrunā" tikai pēc pašam ēdājam zināmiem apsvērumiem, vai b) iet tur, kur jau ir gana daudz izsalkušo, kas var liecināt par iestādījuma labo reputāciju.
Atgriežoties Klaipēdā no Jūras muzeja, esam tik badīgi, ka labprāt dotos uz pirmo brīvo ēstuvi, taču mazliet saņemamies, jo gribam atrast ko cienījamāku. Klaiņojot pa Vecpilsētu, pamanām vairākas vietas, kas šķiet mums piemērotas, taču kaut kā kājas mūs aiznes uz restorānu un džeza klubu "Kurpiai" (skati to šeit http://www.jazzkurpiai.lt/), kas ir kādā no mazajām šķērsielām.
Ir iespējams sēdēt gan ārā, gan arī iekšā, bet mēs izvēlamies iekštelpas, par ko nebeidzam sevi vien slavēt dēļ jaukajām džeza mūzikas skaņām, kuras mūs priecēja vairāk nekā stundu, kamēr uzkavējāmies mājīgajā vietā.
Restorāna darbinieces bija ļoti ātras, laipnas, saprotošas. Ēdienkarte ir arī angļu valodā, tiesa gan, dienas piedāvājums ar tradicionālajiem cepelīniem ne-lietuviešu valodas pratējam sagādāja grūtības. Gaidot pasūtītos ēdienus, priecājāmies par restorāna interjeru:
Un vēl masīvie ozolkoka galdi un krēsli ar metāla apkalumiem:
Pirmā sjūsma bija par latte kafiju, kas bija tikpat debešķīgi garšīga kā Ozo golfa kluba "Bloom" kafejnīcā. Katrs pasūtījām savādāku ēdienu, lai garšas kārpiņas kņudētu, ieraugot citu porcijas.
Anetei pasta ar vistas filejas gabaliņiem un pesto (ņammmmīgi gan):
Artūram bezgala garšīgi gaļas gabaliņi vīna mērcē ar siera cepuri:
Andrim bija firmas ēdiens džeza skaņās:
Bet es baudīju tradicionālos lietuviešu cepelīnus (baudāmi bija, taču ne ar tik lielu sajūsmu kā pārējie ēdieni):
Un saldajā, protams, visu mīļais vasaras našķis saldējuma kokteilis - atkal katram savādāks. Lieki piebilst, ka arī tie bija ļoti gardi. Pēc visas šīs izēšanās varētu domāt, ka rēķinam būtu jābūt iespaidīgam, taču tā tas nebija, jo pārrēķinot Latvijas naudiņās sanāca kādi 25 lati. Ņemot vērā garšas baudījumu un vietas jauko atmosfēru, domāju, ka tas ir ļoti demokrātiski. Iesaku ikvienam, kas vēlas veldzēties un baudīt ēdienu džeza skaņās!
Taču ar to vēl ceļojums nav beidzies!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatavošanos un pirmo dienu ceļā.