Pāriet uz galveno saturu

Drudzis

Tas laikam bija Džons Travolta, kurš bija zvaigžņu zvaigzne filmā "Saturday Night Fever". Nu es jūtos kā "Sunday Night Fever" zvaigzne, jo drudžaini mēģinu saprast, kas jāņem līdzi, ar ģimeni dodoties trīs dienu atpūtas braucienā līdz kaimiņzemes leišmales jūrmalai. Nupat ģimenes sapulcē paziņoju, ka tik haotiska esmu pirmo reizi, jo darba komandējumiem vienmēr protu sakrāmēties ļoti raiti.
Laikam vaina tajā apstāklī, ka šis ir izklaides brauciens, un apmešanās mums paredzēta viesu mājā netālu no Palangas. Mājaslapā ir ievietotas tik burvīgas fotogrāfijas, ka pašlaik neuzdrošinos šo vietu atklāt, jo varbūt izrādīsies liela vilšanās, un divistabu apartamenti (tik cēli tas skan!) ar franču logiem uz 200 metrus netālo jūru būs vien čiks.
Lai gan jau visu jūniju esmu pavadījusi, domājot par šo (un arī augustā gaidāmo Stokholmas ceļojumu) braucienu, meklējot informāciju, pētot ceļus, cenas un apskates objektus, tomēr tieši pēdējās pāris stundās esmu nonākusi krustcelēs, jo līdz Palangai gaidāmi vēl daži apskates objekti, taču tie neatrodas uz vienas taisnes. Ir tādas vietas kā Akmeņu muzejs un Haosa muzejs, kur nav būts, bet gribētos nokļūt, taču pēc dabas kā romantiskai būtnei man būtu vairāk laika jāvelta Pluņģei un tās pilij. Tad vēl ir šaubas par to, kādā secībā "iekarot" Dzintara muzeju un Jūras muzeju. Labā ziņa no organizatoriskā viedokļa - prāmju kursēšanas un Kalifornijas jūras lauvu šova laiki ir kabatā!
Es zinu, ka ceļojumā gaidāms labs laiks, un tas arī ir viss, kas mums ir nepieciešams, jo esam "dzimuši ceļotāji", kas var nostaigāt garus gabalus un nečīkstēt par sadzīvi. Tūlīt arī es saņemšos, lai pārvarētu drudzi, un sametīšu lielajā somā šo un to, kas varētu noderēt braucienā. Kartes ir sameklētas. Brīvdienas, mēs jau braucam!!! Juhūuu:)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...

Es skrienu, tātad esmu

"Es domāju, tātad esmu" (bieži vien teikta arī latīņu valodā "Cogito, ergo sum") ir slavenā franču filozofa Renē Dekarta prātula, kuru dzirdam itin bieži pielietotu dažādās ikdienas situācijās. Iespējams, ka tā ir viena no pasaulē biežāk lietotajām atsaucēm citā kontekstā, piemēram, "Strādāju, tātad esmu", "Guļu, tātad esmu", "Ēdu, tātad esmu", "Dziedu, tātad esmu", tāpēc pārsteigums nebūs, ka arī ievērojamais japāņu rakstnieks Haruki Murakami darbā "Par ko es runāju, runādams par skriešanu"  (lasīju e-grāmatu) ir ierakstījis teikumu: "Es skrienu, tātad esmu". Šis lakoniskais teikums izsaka arī visu grāmatas būtību, tomēr pēc izlasīšanas vēl gribas pakavēties Murakami vēstījuma varā. Uzdrošināšos apgalvot, ka Haruki Murakami lasītāji ir sadalījušies divās daļās: tie, kuri kāri tver katru jaunu šī rakstnieka darbu vai pat pārlasa reiz jau lasīto, un tie, kuri reiz ir kādu darbu lasījuši, bet nav "ielasī...