Pāriet uz galveno saturu

"Es, Stīvs Džobss" - iedvesmai, jaunu gadu sākot

Kad pagājušā gada novembrī uzzināju, ka tiks izdota Apple dibinātāja Stīva Džobsa atziņu grāmata, es to ierakstīju savā Ziemassvētku wishlist. Tā nonāca manās rokās gluži "karsta" no tulkotājas rokām un tika izlasīta pāris stundās, tiklīdz nokļuvu mājās. Šo grāmatu saņēmu arī kā vienu no Ziemassvētku dāvanām.

Es tiešām iesaku Stīva Džobsa atziņas, kuras ir apkopojis Džordžs Bīms, izlasīt ikvienam, arī tiem, kas nav saistīti ar biznesiem, projektiem, vadīšanu vai lēmumu pieņemšanu. Lai arī es tiešām esmu Apple produktu fans, šīs grāmatas izlasīšana man vēlreiz pārliecināja, kāpēc šis par despotisko dēvētais vadītājs ir panācis to, ka ābolu kults ir visā pasaulē.
Džobss neapšaubāmi ir bijis līderis, kas spēj iedvesmot savus padotos. Cik daudz cilvēku mēs pazīstam sev apkārt, kas no nekā spēj radīt kaut ko, kas liek aizrauties elpai? Vīzija, spēja ieklausīties produktu lietotājos, īstenot viņu vēlmes, mērķtiecība, neatlaidība ir tie atslēgas vārdi, kas raksturo Apple dibinātāju.
Man simpatizē tas, ka Džobss nav uzskatījis tehnoloģijas par atbildi visiem risinājumiem, ka viņam galvenais ir bijis cilvēks. Vai tā būtu viņa vēlme atdot "visas savas tehnoloģijas par vienu pēcpusdienu kopā ar Sokratu" (31. lpp.) vai atziņa, ka "esmu pārliecināts, ka datori nekādā gadījumā nav pats svarīgākais Pats svarīgākais ir cilvēks. Cilvēks izraisa un provocē zinātkāri, mašīnas to nespēj izdarīt" (33. lpp.), es apbrīnoju šo Cilvēku, kas ir cēlis un pats arī cēlies par spīti visām grūtībām. 
Es gribētu aizņemties Džobsa spēju izprast cilvēkus un viņu vēlmes, spēju iedvesmot apkārtējos un nepazaudēt savu būtību darbu gūzmā. Tieši tāpēc "Es, Stīvs Džobss" tagad stāv uz mana galda ik dienas. Šī ir ļoti vērtīga grāmata ikvienam, kas Jauno gadu grib sākt ar stingru apņemšanos kaut ko mainīt ierastajā dzīves ritējumā.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.