Pāriet uz galveno saturu

Brīvdienas Igaunijā III. Nakts Kambjā

Viesnīca pie rapšu lauka

Gatavojoties braucienam uz Igauniju, bija mūžīgais jautājums - cik tad dienas ceļosim. Sākotnējie grandiozie plāni bija apbraukt apkārt Igaunijai. Tomēr dažādi ne no mums atkarīgi apstākļi šo ceļojumu sašaurināja līdz divdienu braucienam tikai pa dienvidaustrumu Igauniju. Tā kā pirmo dienu veltījām Tartu, tad gluži loģiski šķita atrast naktsmītnes arī Tartu. Pētot "Labo domu pilsētas" Tartu mājaslapu, atklājās, ka pat vairāk nekā mēnesi pirms brauciena četru cilvēku ģimenei rezervēt viesnīcu ir gluži vai mission impossible, ja vien negribam gulēt atsevišķās viesnīcās, ne tikvien atsevišķos numuros. Tad nu iedomājos pasērfot pa Tartu apkārtnes nakstsmītnēm, un, tavu brīnumu,...


... ātri vien atradu Kambja Hotell 17 km no Tartu D virzienā! Jā, mani patiešām uzrunāja šīs viesnīcas ģimenei draudzīgā cena - ģimenes numurs vienai naktij maksāja Ls 40. Ko vajag ceļotājam? Gultu, kurā izgulēties, vannas istabu+wc, brokastis - tas arī viss. Šī viesnīca to solīja, turklāt, palasot citu ceļotāju atsauksmes, par vienīgo mīnusu tika uzskatīts tas, ka viesnīcai nav norādes un tai varot pabraukt garām. 

Kambja Hotell atrodas patiešām mazā igauņu miestā tieši lielceļa malā, tādēļ, manuprāt, tai pabraukt garām var vien ļoti lielā ātrumā joņojošs autovadītājs. No ārpuses tā izskatās tieši tāda, kāda viesnīcas mājaslapā. Tās ir divas brūnganas ēkas. Nē, šī nav iežogota teriotrija ar piknika vietu, šūpolēm, smilškasti, zvēriņiem, strūklakām un citiem jaukumiem, kurus tu varētu vēlēties baudīt šaipusē. Te mazi bērni ir jāpieskata, nevis jāpalaiž izskrieties savā vaļā. Šī tiešām ir viesnīca, kurā mierīgi pārlaist nakti pirms nākamā brauciena. Ja tas ir tas, ko meklē, tad lasi tālāk.

Tātad recepcija te ir gluži tāda pati kā citviet. Droši var maksāt ar karti (Visa, Mastercard jau nu noteikti). Te saprot gan angļu valodu, gan krievu valodu. Iečekojoties vēl pajautās, cikos vēlies brokastot. Un tad jau vedīs uz numuriņu, kas mūsu gadījumā bija ēkas 3.stāvā ar numuru 12.

Esmu daudz braukājusi apkārt un mitinājusies dažāda līmeņa viesnīcās, tādēļ zinu, ka zvaigznītēm var ticēt mazāk nekā ceļotāju dotajam novērtējumam. Taču, ja tas tev ir svarīgi, tad dodu savu godavārdu, ka Kambja Hotell, lai gan atrodas lielceļa rapšu lauka malā, ir normāls 3 zvaigznīšu vērts iestādījums! Mūsu istabas bija vienkāršas, taču lielas un tīras. Labi, ja gribam piekasīties, tad tiešām atzīstu, ka viesnīcas mājaslapā pie gultām redzamie ziedu pušķi mūsu istabā nebija. Bet vai tādēļ nepārnakšņosi? Katram sava gulta (nu labi, viena lielā un divas atsevišķās, ja gribam būt pavisam precīzi), daudz dvieļu, liela vannas istaba ar dušu ar visu dušas želeju un WC. Patiešām, ko vairāk var vēlēties? Es, starp citu, biju patiesi priecīga, ka TV kaste šeit nav. Kāpēc gan tai būtu jābūt, ja cilvēks vēlas izbaudīt brīvdienas? Ja nu galīgi bez TV kastes iztikt nevari, tad dodies lejā uz 1. stāva ēdamtelpu/atpūtas istabu, kurā tad vari ietīties pledā un skatīties, ko tik sirds kāro. Mūsu numurs izskatījās šādi:
       
Jauki krāsaini!Vēl viena gulta foto neietilpa

Kā redzi šajā foto, tad ar labierīcību telpu viss tiešām ir kārtībā. (Pirms četriem gadiem Helsinkos, iečekojoties patiešām jaukā un glaunā 4* viesnīcā Holiday Inn ķēdē, WC papīru un spilvenus pietiekamā skaitā gan nācās iet meklēt uz recepciju. Tā ka mēdz būt visādi.) Bija silts un auksts ūdens, nekas nepilēja, nebija sarūsējis vai kā citādi liktu vilties un teikt: nebrauciet!

Šeit pierādījums, ka "veldzē acis" skats te ir tikai uz vienu pusi:
     
Skats uz rapšu laukuSkats uz iekšpagalmu
Naktī šeit viss bija klusu, vien paretam garām aizbrauca kāda mašīna (tā kā bija patiešām siltas dienas, tad logus naktī atstājām atvērtus). 

Manas brokastis
Brokastot devāmies rezervētajā laikā 7.45. Bijām patīkami pārsteigti, ka šajā laikā bijām vienīgie karošu un dakšu cilātāji, lai gan viesnīcā nebūt nebijām vienīgie un uz citiem galdiņiem saskaitīju 11 lietotas krūzītes.  Arī ar brokastīm viss bija kārtībā - ej un ņem, cik un ko gribi, tantuks virtuvē saceps vēl olas, ja paspēsi visu apēst. Manas brokastis neatšķīrās no citām viesnīcās ēstajām brokastīm - putra, kādas siera šķēles, tomāti, kafija ar pienu. Bērniem bija gan kellogi, gan šis un tas no augļiem (tiesāja arbūzus). Paēst var noteikti!

Vārdsakot, Kambja Hotell 17 km no Tartu noteikti iesaku paturēt prātā, ja jāizvēlas naktsmītnes ar ērtībām par saprātīgu cenu.

Taču ar šo vēl ceļojuma piezīmes nav galā. Stāsts par DA Igaunijas apskates objektu iekarošanu turpināsies ar samērā reti pieminēto, bet ļoti iespaidīgo Ilumtesas meteorīta krāteri, Piusas smilšu alām, Vastselīnas pilsdrupām, Lielo Munameģi, dīvaino Plāni ciemu, Rogosi muižu, kā arī padomu, ko darīt, kad gribas ēst, bet vienīgajā ēstuvē (kas turklāt strādā tikai no 11.00 līdz 16.00) nesaprot ne angļu valodu, ne krievu valodu, savukārt mēs nerunājam igauniski.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav...

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas...