Pāriet uz galveno saturu

Pārdomas par izstādi "Skola 2013"

Četras dienas no 28. februāra līdz 3. martam Ķīpsalas izstāžu hallēs norisinājās divas paralēlas izstādes - visu grāmatmīļu tikšanās jeb Grāmatu svētki un zinības alkstošo pulcēšanās izstādē "Skola 2013". Šoreiz nedaudz pārdomas par pēdējo minēto kā vecākam, nevis profesionālam "urķim".


Ir, protams, labi, ka Latvijā ir uzņēmīgi ļaudis, uzņēmumi un brīvprātīgie, kuri organizē tādu gana specifisku pasākumu kā izglītībai veltītu izstādi "Skola", kurā vienkopus var pulcēties abas puses - tie, kuri mācās (vēlas mācīties), un tie, kuri nodrošina (var nodrošināt) šo procesu. Atceros, ka vēl pirms pāris gadiem skolēni no lauku skolām ieradās uz izstādi kā vienas dienas piedzīvojumu galvaspilsētā, jo braucienā tika iekļauts ne tikai izstādes apmeklējums, bet neiztrūkstošā "kultūras piedeva" jeb došanās uz Lido atpūtas kompleksu Krasta ielā (visbiežāk) vai kāda muzeja apskate (retāk). To zinu no personiskām sarunām.
Taču šogad man ir vairāki vērojumi kā 9. klases skolnieces mammai, kura svētdienu pavadīja izstādē, lai kopīgi apskatītos, uz kuru pusi vēji pūš. Pavisam noteikti ir skaidrs, ka mācības tiks turpinātas vidusskolā tepat Latvijā, taču ko darīt pēc tam? Protams, ir skaidrs, ka vēl priekšā vairāki pārdomu gadi, taču vienmēr labi ir sākt interesēties par dažādām iespējām.
Apstaigājām vairākas Latvijas augstskolas, kā arī dažas no izstādē redzamajām ārzemju augstskolām. Pirmais vērojums - uzmācīgi tiek grūstas reklāmas lapiņas, taču dziļākus un nopietnākus paskaidrojumus saņemt nav iespējams. Viena no jomām, kas meitu interesē, ir žurnālistika. Ļoti jauki, pieejam pie Salfordas Universitātes pārstāvjiem, jo šīs universitātes reklāmplakātā uzskaitītas visas piedāvātās mācību programmas, un meita vēlas zināt ko vairāk par Media programmu. Jauki. Gados jaunā konsultante šīs universitātes stendā uz manu jautājumu "ko jūs varat pastāstīt par šo universitāti un konkrēti šo programmu?" atbild ar "ko jūs vēlaties zināt?". Kad vēlreiz jautāju tieši par media programmu, tiekam pievestas pie datora un šīs universitātes mājaslapas. Mums paskaidro, ka šeit visu varam atrast un izlasīt, ka studijas maksā 9 tūkstošus mārciņu gadā, bet esot "ļoti lielas iespējas dabūt stipendiju", ka vidējai atzīmei jābūt 7,0 un IELTS rezultātiem 6,0, lai iestātos Salfordā. Tas arī viss, jo katalogi ir izbeigušies, vien tiek nogriezta maza lapiņa ar mājaslapas adresi un e-pastu, uz kuru varam rakstīt, ja kaut ko neatrodam. Ne vārda par to, kāpēc vajadzētu izvēlēties tieši šo universitāti, nevis LU, RSU vai ziemeļbrāļus igauņus.
Tieši tādi paši secinājumi ir arī par citām izglītības iestādēm, kuras mūs interesē. Samaksājot Ls 2,50, skolēns iegūst ieejas biļeti, lai izdzirdētu standartfrāzi "to varat sameklēt mūsu mājaslapā". Manuprāt, daudz lietderīgāk ir apmeklēt skolu, universitāšu, koledžu, profesionālo skolu piedāvātās atvērto durvju dienas, kuru laikā ir iespēja gan tikties ar mācībspēkiem, gan redzēt telpas, materiāltehnisko nodrošinājumu, iespējams, pat piedalīties kādā paraugstundā vai lekcijā. Informāciju tehnoloģiju laikmetā šādā formātā izstādei noteikti būtu jāpārdomā piedāvātais saturs, lai "to jūs varat sameklēt mūsu mājaslapā" nekļūtu par standartfrāzi, ko nākas izdzirdēt teju vai katrā stendā. Savukārt jauniešiem, kuri ir izglītības iestādes meklējumos, es ieteiktu aktīvi izmantot ne tikai mācību iestāžu mājaslapas vai personiskus sakarus un draugu draugu atsauksmes, kas konkrētajā iestādē jau mācās, bet arī uzdrošināties aprunāties ar pasniedzējiem un pieteikties īsās vizītēs, lai noskaidrotu interesējošos jautājumus klātienē.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Starp trīs identitātēm un vienu ex-identitāti

Nekad neesmu slēpusi, ka mana ikdiena aizrit starp vairākām identitātēm. Šis ieraksts ir trīs "es" un viena "ex-es" - mammas, autores, interaktīvu mācību materiālu veidotājas un ex-skolotājas - pārdomas par pēdējo dienu "karsto kartupeli", proti, vēstures skolotājs Pāvels Jurs savā mājaslapā bija ievietojis vēstures skolotāja un mācību grāmatu autora Valda Klišāna sarakstītās vidusskolas mācību grāmas. Par to rakstīts daudzviet, tastarp arī  šeit . Es nevēlos attaisnot un sodīt, bet rakstīt no iepriekš minēto "es" pozīcijām. Un šis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, kas saskaņots ar manu pārliecību un sirdsapziņu.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav