Pāriet uz galveno saturu

Par pusaudžiem un valodu

Foto no BETT 2013
Šopēcpusdien, braucot no darba kopā ar saviem pusaudžiem, 16-gadīgā meita 12-gadīgajam brālim teica šādus vārdus: "Man vieglāk ir ar tevi sarunāties angļu valodā." Pasmaidīju un nodomāju par deja vu, jo tieši par to pirms pāris stundām runājām darbā sanāksmē, proti, mūsdienu pusaudži bieži vien savā starpā - gan ģimenē, gan draugu lokā - sazinās angļu valodā, jo šī valoda arvien vairāk sāk dominēt viņu vidē.


Vai par šo faktu būtu jāsatraucas? Jā un nē. Var, protams, runāt, ka latviešu valoda izmirst (un izmirst visas mazās valodas), jo cik tad nu mēs, latviski runājošie, esam, ja ne nieka miljons-un-cik-tur-cilvēciņu. Jā, globalizācija milzu soļiem iet pāri pasaulei, un ne tikai banāni ir pieejami visu cauru gadu arī sniegotos apgabalos, bet arī komunikācija ir iespējama neatkarīgi no dzimtās valodas. Tas ir process, kuru nav iespējams apturēt. (Un vai maz vajadzētu?)

Mūsu bērniem noteikti ir un būs vēl plašākas iespējas komunicēt, iegūt informāciju, iekarot pasauli ar saviem veiksmes stāstiem un ietekmēt globālos procesus pasaulē. Protams, ka tīņu iespējas ir lielā mērā atkarīgas no vecāku iespējām, proti, ja bērniem mājās ir pieejams internets, ja ģimene ceļo, ja pērk grāmatas svešvalodās, ja ir uz tu ar tehnoloģijām, tad ir daudz lielāka varbūtība, ka viņi būs pasaules pilsoņi un viņu lingua franca ir/būs angļu valoda. 

Vai reiz pienāks brīdis, kad latviešu valodu varēs atrast vien arhīvā? Vai drīz būs tāda situācija, ka latviešu valodā (drukāta) grāmata būs kas ekskluzīvs? Manuprāt, šobrīd atbildēt uz šiem jautājumiem ir gluži tāpat kā spriedelēt, kas tad bija pirmais: vista vai ola. Pārfrāzējot: cik cilvēku, tik viedokļu. Vai labāk būtu, ja valsts ieviestu kādus stingrus valodas glābšanas pasākumus? Ja ar vēsu prātu pavērojam, kas notiek ar angļu valodu, tad labi redzam, ka arī to ir skārušas globālo tendenču ietekmes, un tādu valodu kā Queen's English droši vien pārzina vien Elizabete pati. SMS, e-pasti un citi neformālāki saziņas veidi neapšaubāmi ir atstājuši iespaidu uz angļu valodu. Lūk, Oxford English Dictionary jūnijā informēja, ka vārds tweet (darbības vārds un lietvārds, ko latviski tulkojam kā "čivināt" un "čivinātava", atsaucoties uz Twitter) ir iekļauts vārdnīcā, negaidot oficiālos desmit gadus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu, cik dzīvotspējīgs ir kāds jaunvārds vai kāda vārda jauna nozīme. Arī e-lasītājs ir viens no nesen iekļautajiem vārdiem. Ikviena valoda ir dzīva, tā mainās, to neapšaubāmi ietekmē konkrētajā laikmetā vērojamās tendences. 

Un vēl kāda rīta agrumā trolejbusā novērota situācija pirms pāris nedēļām. Jauna dāma mazliet pāri 20 tekošā angļu valodā ar perfektu izrunu sarunājās pa telefonu, plānojot vakara burziņu un runājot par kādu draugu pāri. Saruna ilga vismaz minūtes desmit. Man kā angļu filologam bija prieks klausīties un domāt, kur gan šī jauniete ir mācījusies un pilnveidojusi savas angļu valodas zināšanas. Un tad sekoja šoks, jo sarunas beigās viņa pēkšņi pārgāja uz tikpat perfektu latviešu valodu. Mans secinājums: runātājs telefona otrā galā bija tāds pats Latvijas anglis kā šī jauniete, un saruna vien bija labs māneklis, lai, iespējams, svešām ausīm noslēptu to, kas saprotams vien diviem. Nez kāpēc es pasmaidu par šo situāciju, nodomājot, ka viss ir tieši tā, kā tam ir jānotiek.

Komentāri

  1. Latviski laikam tweet tagad tulkojams kā tvīvot; ja nemaldos, Terminoloģijas komisija ir to apstiprinājusi. :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Guna, lai nu mūsu valodnieki cīnās par "tvītot", "čivināt" un "rakstīt sīkziņu", jo TZA arī uzskata, ka "tweet" kā lietvārds ir "sīkziņa"! Manām ausīm jancīgi izklausās "tvītotava" vai "sīkziņu rakstītava", tāpēc atļaušos neformāli izmantot pierastāko "čivinātavu" :)

      Dzēst

Komentāra publicēšana

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai". Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos?
Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas"…