Pāriet uz galveno saturu

Par stiprām sievietēm

Man ļoti patīk lasīt memuārliteratūru. Autobiogrāfijas, biogrāfijas, dienasgrāmatas, pirmās vai trešās personas vēstījums - tas pat nav svarīgi, ja varu izlasīt kādu domu graudiem bagātu aizkustinoša dzīvesstāsta grāmatu. Lai saspringtajā ikdienā rastu iedvesmu, enerģiju un ideju grūdienu, lielas cerības liku uz 2013. gada martā iznākušo Šerilas Sandbergas (Sheryl Sandberg) grāmatu Lean in: Women, Work, and the Will to Lead. Vai Sandbergas vēstījums guva manu atzinību, kā to paveica Madlēnas Olbraitas Madam Secretary un Hilarijas Klinotnes Living History?


Šerila Sandberga ir tā pati Sandberga, kas ir Facebook sejas Marka Cukerberga labā roka. Deivida Kērkpatrika grāmatā Facebook efekts minēts, ka tieši Šerila Sandberga ir ieviesusi struktūru strauji augošajā sociālā tīkla uzņēmumā, kura vadībā bija vien gados jauni vīrieši bez biznesa vides rūdījuma. Sieviete ar viedokli, stingru nostāju, aktīvu rīcību, asu prātu, spēju reaģēt strauji mainīgajā vidē - tā ir Šerila Sandberga, kādu pazīstam pēc nostāstiem/rakstiem. Vai tā tiešām ir, un ko raksta pati Sandberga grāmatā?

Grāmata "Lean in" sākas ar visai skaļu pieteikumu un personisku stāstu, proti, strādājot Google, pirmā bērna gaidībās esošā Sandberga steidzās uz svarīgu tikšanos, taču autostāvietā esot bijis grūti atrast vietu mašīnas novietošanai. Pietūkušām, sāpošām kājām un aizelsusies, Sandberga ieradusies uz tikšanos, taču vakarā sūdzējusies vīram, kurš strādājis Yahoo. Viņš esot teicis, kas Yahoo esot speciālas mašīnu novietošanas vietas tieši ēku priekšā gaidībās esošajām sievietēm. Nākamajā dienā Sandberga šo ideju izteikusi Google vadītājiem. Un šeit seko Sandbergas jautājums: kāpēc šāds risinājums nav ienācis prātā iepriekš? Vai tāpēc, ka vadītāji ir vīrieši? Vai tāpēc, ka sievietes neizsaka savu viedokli, baidās traucēt ar savām idejām, ierosinājumiem, problēmām? Jau grāmatas 5. lappusē Sandberga noskalda: "Skarbā patiesība ir tāda, ka joprojām pasaulē valda vīrieši."

Pati Šerila Sandberga savu grāmatu dēvē par daļēju feminisma manifestu. Nē, šeit nav baisu atziņu, ka sievietēm būtu jāpārņem vara par katru cenu un jābūt vadītājām līdz pēdējam elpas vilcienam. Viņa tikai aicina uzņemties atbildību, apzināties savas spējas, nebaidīties no zaudējumiem, riskēt un arī uzvarēt. Sandberga raksta gan par studiju iespējām, karjeru, pienākumu dalīšanu ģimenē starp abiem laulātajiem. Jā, viņa raksta par garajām darba stundām (no 7 rītā līdz 9 vakarā - eh, nu nav tā bijusi tikai Sandbergas dzīves realitāte!), par ģimenes dzīves menedžēšanu un citiem pavisam normāliem (ikviena, ne tikai vadītāja) ikdienas dzīves aspektiem. Es pilnībā piekrītu, ka uz vadītājiem gulstas pavisam savādāka atbildība un no viņiem tiek arī prasīts savādāks redzējums, taču šeit nu gan es vīlos Sandbergas grāmatā, jo gaužām maz bija pašas autores - atceramies, ka viņa ir viena no pasaules ietekmīgākajām sievietēm!!! - jaunu atziņu, jo pārsvarā visi domu graudi likās simtreiz dzirdēti un pārmalti

Lasot grāmatu, brīžiem šķiet, ka Sandberga ir statistikas pārvaldes štata darbiniece, jo teju ik lappusē ir atsauces uz tādiem pētījumiem, šādiem pētījumiem un vēl, un vēl. Skaitļu pasaule noteikti ir viņas stiprā puse, tikai tas ne vienmēr nāk par labu vēstījuma uztveršanai. Godīgi sakot, mēs zinām, ka par vienāda darba veikšanu vīrieši saņem vairāk, taču cik būtiski ir norādīt, ka 2010. gadā tas bija 1 dolārs pret 77 centiem? Es gribu lasīt veiksmīgas sievietes cīņu cauri ērkšķiem uz zvaigznēm, nevis atsauces uz pētījumiem un statistikas kalniem!

Grāmata "Lean in" varētu būt rokasgrāmata meitenēm, kas vēlas kļūt par šerilām sandbergām. Mums, tām citām, kas vēlas vien pašapziņu uzfrišinošus domu graudus, atliek tos meklēt pašām. Te dažas atziņas, kas patika man - tiesa, nekas īpaši oriģināls, vien mūžvecas patiesības.
Taking initiative pays off. It is hard to visualize someone as a leader if she is always waiting to be told what to do. (p 35)
You have to take opportunities and make an opportunity fit for you, rather than the other way around. The ability to learn is the most important quality a leader can have. (p 35)
I would never claim to be able to find serenity or total focus in every moment. (..) But when I remember that no one can do it all and identify my real priorities at home and at work, I feel better, and I am more productive in the office and probably a better mother as well. (p 138)

Te vēl dažas recenzijas par Sandbergas grāmatu: no CBS Booksno Times un no The Guardian, kā arī viņas TED Women runa ar tulkojumu latviešu valodā.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatavošanos un pirmo dienu ceļā.