Pāriet uz galveno saturu

Braucam uz Tatriem? Piektā diena: Svētais Antonciems un sēņu takas Čopoka vietā

Sv.Antona muižas apkārtne
Piektā ceļojuma diena, 20. augusts, pienāk biezas miglas ieskauta. Ir vēss, pelēks rīts, un arī turpmākās dienas laika prognoze nav optimistiskāka. Plānotajā maršrutā šī diena iecerēta kā kāpiens Čopokā. Andra kāja ir sastiepta, tāpēc skaidrs, ka arī īsāks un vieglāks maršruts šodien nav gaidāms. Atliek sēsties mašīnā un realizēt Plānu B, proti, doties uz Svētā Antona pilsmuižu.

Svētā Antona pilsmuiža atrodas Banskas Štiavnicas apkārtnē. Par muižu var izlasīt šajā aprakstā. Kārtējo reizi nākas pārliecināties, cik labi ir ceļot uz tādām vietām, kurās vienmēr ir izvēles varianti, jo laikam drausmīgākais, ko lietus laikā varētu darīt tūristi, ir staigāt pa lielveikaliem.

Es ar putniem galvā
Sv.Antona muižā
Muižas teritorijā mašīnas stāvvieta maksā jau ierasto vienu eiro. Pašā muižā staigāt var tikai organizētās ekskursijās, izvēloties garo tūri vai īso tūri. Mūsu gadījumā garā ekskursija bija 90 minūtes un ģimenei maksāja 21 eiro. Viss, protams, notiek slovāku valodā, mums un pāris citiem ne-slovākiem staigājot grupai līdzi ar tulkotiem bukletiem rokās.

Sv.Antona muiža
Pils ir barokālās būves paraugs, un, protams, tā ir grezna interjera pērle. Tā vien liekas, ka nebūtu slikti padzīvot šādā ēkā arī mūsdienās, ja vien tās uzturēšanas izdevumi būtu saprātīgi. Fotografēt telpas un priekšmetus šeit nav atļauts. Ekskursijas beigās tiekam atstāti izbāzto dzīvnieku sabiedrībā, kur beidzot varam fotografēt un pārvietoties savā tempā.

Ap muižu ir kopts parks, mazi strautiņi ar ūdenskritumiem, zivju dīķis. Drūmais laiks droši vien ir vainojams pie tā, ka parkā esam mēs un vien vēl pāris cilvēki. 

Vētras postījumi Donovaly apkārtnē
Vēlā pēcpusdienā atgriežoties mūsu mājvietā Donovaly, laikapstākļi nav mainījušies. Ar Andri tomēr nevaram nosēdēt četrās sienās un dodamies tuvākās apkārtnes izpētē pa aizaugušām takām un vētru izgāztu koku mežiem. Te ir mums pazīstamās mellenes, alksnenes, beciņas, arī mušmires. Ik pa laikam mums kā sēņotājiem nākas iesaukties: ak, ja vien būtu kāds maisiņš un nazis! Tiesa, Tatri, gluži kā Gaujas nacionālā parka teritorija, ir aizsargājami, tāpēc arī šeit nedrīkst ne sēņot, ne ogot. Lēkā resni krupji. Ir klusums un absolūts miers. Civilizāciju te neprasās. Perfekta atslēgšanās no ārpasaules. Ja vien tik strauji nenāktu tumsa, šajā zemes nostūrī varētu klaiņot un klaiņot.

Rit pēdējās stundas Zemo Tatru apkārtnē. Par spīti laikastākļiem, kalnu skati ir iespaidīgi. Man jau tobrīd nāk raudiens, iedomājoties, ka pēc dažām dienām būs jāatgriežas līdzenumos...

Nākamais ieraksts par došanos uz Augstajiem Tatriem un pirmo vilšanos šī ceļojuma laikā.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Par pasauli, kas kļuvusi ātra un spilgta

 Šķiet, ka viena no angļu valodas frāzēm, ko saprot ikviens pat nemācījies šo valodu, ir "waste of time" - laika izniekošana, notriekšana, nosišana . Un nu mēģiniet atbildēt uz šādu jautājumu: cik rakstzīmēs jūs spētu apcerēt šo frāzi, izmantojot tādus skaidrojumus kā "nodīkots un noplenderēts laiks" un "notriekts un izniekots laiks"? Vai vispār viegli spēsiet izskaidrot atšķirību starp šiem vārdiem? Lai kāda būtu atbilde, Paskāla Mersjē grāmatas "Vārdu svars" lasīšanu nekādā ziņā nevarēs nosaukt par "noplenderētu laiku". Šī visnotaļ apjomīgā (drukātā formātā grāmatai ir 464 lpp., bet es lasīju e-grāmatu) darba lasīšana var būt laikietilpīgs process, jo ik pa brīdim rodas vēlēšanās atgriezties pie jau lasītā un pārdomāt kādu no autora/viņa varoņu atziņām. 

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav