Pāriet uz galveno saturu

Braucam uz Tatriem? Sestā diena: pārcelšanās no Zemajiem Tatriem uz Augstajiem Tatriem

Migla un lietus pie
Demanovskas ledus alām
Ceturtdiena, 21 augusts - lietus plīkšķēšana neļauj mums aizgulēties rītā, kad jāsāk doties 90 km tālāk uz nākamo sešu dienu mājvietu Štrba Augstajos Tatros. Apkārtne ir miglā un spēcīgās lietus šaltīs tīta. Mūsu plānos ir pa ceļam apskatīt Liptovsky Mikulaš, Demanovskas ledus alas un, ja nu labi paveiktos, Čopoku.


Viesu mājas saimnieki atvadoties mums uzdāvina māla zvaniņu. Es esmu gatava apzvērēt, ka mēs šajā vietā kādreiz vēl atgriezīsimies. Kā mierinājums man kalpo doma, ka mēs taču dodamies pretī vēl augstākiem kalniem un jauniem piedzīvojumiem, jo ceļojums taču vēl nav pat pusē.

Kāpjot uz Demanovskas ledus alām
Liptovsky Mikulaš manā maršrutā ieplānots tikai tāpēc, ka šajā reģionā atrodas Slovākijā lielākais dambis. Liptovsky Mara ir ūdenskrātuve, kas ne tikai viegli pamanāma kartē, bet arī labi saskatāma no ceļmalas. Tā kā lietus joprojām nav rimies, nolemjam ārā nekāpt un lieku reizi kājas nemērcēt, bet gan doties tālāk uz Demanovskas ledus alām. Visos aprakstos par šīm alām ir minēts, ka pirms došanās alās ir nepieciešams kārtīgi "atsalt", tas ir, nevajag uzreiz pēc uzkāpšanas kalnā doties iekšā pazemes aukstumā, jo ļoti viegli varot saaukstēties. Īpaši tiek uzsvērts, ka visi brīdinājumi jāievēro cilvēkiem, kuriem jau ir veselības problēmas.

Augusta vilšanās
Demanovskas ledus alās
Piebraucot pie Demanovskas ledus alām, pārsteidz daudzie cilvēki un diezgan lielais haoss, tūristiem mēģinot atrast stāvvietas. Vietā, kurā savu mašīnu atstājām mēs, stāvvieta maksāja 5 eiro. Apmēram 600 metru kāpiens augstāk kalnā šķiet tīrais nieks ar iepriekšējām pieredzēm, jo šeit ir domāts par lielu cilvēku pieplūdumu, tāpēc takas ir platas un diezgan līdzenas, bez akmeņiem un koku saknēm. Šī ir vieta, kur var doties arī ģimenes ar bērnu ratiņiem un suņiem. Pat lietus laikā izstāvējuši pagaru rindu par ieeju diviem pieaugušajiem, vienam bērnam, vienam studentam virs 15 gadiem un iespēju fotografēt samaksājam 33,50 eur un tad jau milzīgā barā tiekam ierauti alu ekskursijā. Sešdesmit tūristu grupu pavada divi gidi - viens stāstītājs grupas priekšgalā, otrs - uzraugs grupas aizmugurē. Lieki piebilst, ka arī šajā vietā rūpīgi tiek uzraudzīti tūristi, kuri vēlas fotografēt, un lieki piebilst, ka viena fotografēšanas atļauja nozīmē, ka ģimenē tikai viens cilvēks var fotografēt, nevis katrs. Šī iemesla dēļ Andris virzās grupas beigu daļā, lai varētu kādu skatu iemūžināt mūsu priekam.

Demanovskas ledus alu
apkārtnē
Ekskursija Demanovskas ledus alās mūsu apskates laikā bija 45 minūšu garumā un gaužām komercalizēta. Pastaigas laikā ik pa brīdim tika atskaņota kāda slovāku tautas dziesma, un lielajam baram nebija ļauts arī īpaši uzkavēties pie kāda alu veidojuma, lai to tuvāk apskatītu. Taču lielākā vilšanās bija par to, ka no izslavētā ledus un sniega bija tieši čiks, nekas vairāk. Tūristu nemaldināšanas nolūkos būtu prātīgi pie šo alu aprakstiem pielikt tekstu, ka augustā cilvēku pūļi jau pazemi ir tā sakarsējuši, ka ledus ir izkusis un palikusi ir vien mazs čupiņa, kas atgādina ledus veidojumu.

Tomēr labā ziņa ir tāda, pazemes eju apskates laikā ir beigusies lietusgāze. Nu Tatri iegūst pavisam savādāku veidolu, un karsti miglas vāli kā balti spoki ceļas pāri zaļajiem kokiem, skatam atklājot iespaidīgos klintsbluķus. Skati ir debešķīgi. Mēs nolemjam nesteigties uz Štrbas mājvietu (tiesa, atceroties piedzīvojumus ar naktsmītnēm Donovaly, Andrim tagad ir ļauts mani ķircināt, jautājot, vai es zinu, līdz cikiem mums ir jāierodas šajā namiņā) un dodamies lūkoties, kādas ir iespējas pakāpties pretī Čopokam.

Čopoks, miglā tīts
Arī pie takām, kas ved uz Čopoku, ir tikai maksas stāvvietas. Tiesa, pēc lietusgāzes te valda pamatīgs slapjums un dubļi, tūristu vispār nav. Pacēlāji nedarbojas, bet pats Čopoks vēl ir biezā miglā tīts. Liels tablo ar takām un citu noderīgu informāciju rāda, ka pašlaik gaisa temperatūra ir +7 grādi, bet augstāk Čopokā ir tikai +3 grādi. Mums atkal atliek vien pastaigāt un nodomāt, ka gan jau reiz pienāks diena, kad mēs pārspēsim Čopoku spītībā un varēsim pakāpties sprīdi tuvāk savam sapnim. Atliek turpināt ceļu uz Štrba.

Vienkārši skaisti!
Pie apvāršņa parādās arvien augstāki kalni, mašīnā ir atgriezušies mūsu izsaucieni "ah!" un "oh!". Turam īkšķus, lai turpmākās dienas būtu jauki laikapstākļi (lai gan laika prognozes sola mainīgu laiku un jau tagad ir skaidrs, ka mums nāksies pielāgoties un ik rītu būt gataviem mainīt plānus). Pa ceļam uz Štrbu priecājamies par iespēju pastaigāt gar pīļdīķi un pakāpelēt ceļmalas kalniņā, jo laiks beidzot kļūst patīkamāks.

Štrba un jaunā mājvieta ir sasniegta vēlīnā pēcpusdienā. Šajā naktsmītnē par sešu nakšu dzīvošanu samaksājam 240 eiro un atkal baudām pilnīgu neatkarību plašās telpās ar visām ērtībām. Uz sava balkoniņa varam malkot tēju un baudīt Augsto Tatru daili, klausoties govju zvaniņu šķindoņā, tām dodoties mājup. Štrba ir maza un klusa pilsētele, kuru ar Andri izstaigājam stundas laikā, apskatot baznīcu, vietējo krogu, kapus un teju vai visas šķērsielas. Ir vakars un laiks laiskai atpūtai. Ceļojumā ir nobraukti 1758 kilometri.

Nākamais ieraksts par pirmo kalnu pieredzi Augstajos Tatros un vēl nepieredzētu iemīlēšanos.

Komentāri

  1. Atbildes
    1. Šajās brīvdienās sekos :) Hmmmm, vai noder ceļojuma plānošanai?

      Dzēst
  2. Atsauksmju un šī ieraksta spārnots, pasūtīju apartamentu šajā namiņā. Sajūsmā nebijām - ar karti norēķināties nevar, apartaments bija drēgns, dvieļu maz, zvaniņu nedāvina. Un nezina, ka pārdesmit km tālāk ir Zemo Tatru augstākais ūdenskritums.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Man žēl, Edgar, ka jūsu ceļojuma laikā šīs naktsmājas nesniedza gaidīto! Mēs rezervējām caur Booking.com, tur arī izlasījām, ka norēķini ir skaidrā naudā, tāpēc nekādu pārsteigumu nebija. Par dvieļiem - diez vai īpašnieki neiedotu kaut desmit liekus, ja viesi to lūgtu. Mana pieredze ir tāda, ka mēs paši reizēm esam slinki, lai palūgtu. Mums, piemēram, šī paša ceļojuma sākumā Varšavas Hiltonā tā bija, ka negājām palūgt lieku segu, bet pukstējām "kā tas var būt, ka nav skapī vēl viena sega". Jā, bet ar konkrētajām naktsmājām Donovaly mums viss bija kārtībā, joprojām atceramies ar prieku. Žēl, ka jūsu laikā strādāja "neīstā maiņa".

      Dzēst
    2. Diez vai tur ir "īstā" vai "neīstā" maiņa. :) Pirmajā vakarā bija pavecāku cilvēku pāris - atsaucīgi un izpalīdzīgi, tikai angliski nemaz. Bet bez naudas vai pases ķīlā iekšā negribēja gan laist. Salīdzinājumam Popradā ieveda numuriņā un teica, ka varam maksāt, kad gribam.
      Otrā dienā bija pusmūža sieviete, cik varēja saprast, galvenākā saimniece, viņa bišķi arī angliski zināja.
      Bet ko nu par to, es labāk gribētu zināt, kā jums kalni pateica "stop" :)

      Dzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?

Kad 2016. gada izskaņā nolēmu reģistrēties Goodreads, lai kaut kā censtos sistematizēt un apkopot visus lasītos darbus (jo ne vienmēr ir laiks, vēlēšanās un iedvesma par katru izlasīto grāmatu veidot aprakstu blogā), iekritu azartā ar "reading challenge". Nespēju atcerēties pilnīgi visus 2016. gadā izlasītos darbus, taču tie 34, kurus atzīmēju, noteikti ir tie, kas kaut kādā veidā ir palikuši atmiņā visspilgtāk. Vidēji esmu rēķinājusi, ka gadā sanāk izlasīt vismaz 50 grāmatas latviešu un angļu valodās, un pārsvarā visi ir tādi darbi, kuri mani ir uzrunājuši sižetiski vai autora slavas dēļ. Taču 2017. gads darbu izvēles tradīcijā taisās ieviest kaut nelielas, tomēr pārmaiņas. Kādā veidā?

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.