Pāriet uz galveno saturu

5 iemesli, kāpēc būt #vecākuforums pasākumā

Mūsdienu cilvēks ir tik steidzīgs, ka arvien biežāk viņš izvēlas ne tikai 2in1 šampūnu+kondicionieri, bet arī 10 iemeslus, kāpēc pirkt šo TV kasti; 4 produktus, no kuriem pagatavot 3 brīnišķīgus ēdienus; 100 pasaules vietas, kas jāredz dzīves gaitā un tā joprojām. Tad nu es steidzīgajiem vecākiem pavisam īsā aprakstā piedāvāju savus 5 iemeslus, kāpēc 12. maijā mums būt kopā  Latvijas vecāku forumā.


1. Katrs varam "burkšķēt" savā istabā, ar draugiem viesībās, uz ielas stūra, satiekot paziņas, pārpildītā autobusā, pie ārsta, rindā sēžot - visur, kur vien ir kāda dzirdīga auss. Izglītības sistēma, norises skolā, sava bērna klasē ir kā karsts kartupelis, kas tiek mētāts un dzesēts. Šī tad nu ir tā reize, kad uzņēmīgu ļaužu - vecāku - pulciņš ir gatavs pulcināt kopā citus aktīvos vecākus, kuriem rūp norises pirmsskolā un skolā un kuri ir gatavi dot savu artavu kopējā kišmiš katlā ar domu, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un mums katram ir kāda doma, kā skološanās procesu darīt veiksmīgāku.

2. Viens var būt ģenerālis, bet viens nav karotājs. Ja arī nav iespējams rast tūlītēju risinājumu kādai samilzušai problēmai, ir labi satikt līdzīgi (nesaku, ka vienādi) domājošos, jo domu apmaiņa var novest pie risinājuma negaidītā veidā. Ja es nerodu atbildi savai problēmai, tad varbūt palīdzēšu kādam citam. Tā ir iespēja veidot ilgstošus kontaktus (taču to nu gan katrs saprot!) un satikt "dzīvajā" cilvēkus, kuru domām un aktivitātēm sekojam tviterī vai emuāru rakstos.

3. No mājmācības un finansējuma izglītības sistēmā līdz vardarbībai un disciplīnai skolā - tik plašas ir darba grupas, kurās vari iesaistīties. Atrodi jautājumu, kas tev šķiet viskarstākais, vai grupu, kurā tava pieredze un idejas varētu būt visnoderīgākās! Un tad vēl tikai pāris klikšķu, lai reģistrētos Vecāku forumā!  

4. Līdz 12. maijam vēl ir mazbišķis laika, lai saplānotu/pārplānotu darbus. Varbūt kartupeļu stādīšanas talku savu bērnu izglītības vārdā var atstāt uz citu dienu?

5. Un pats galvenais - tu taču neesi vienaldzīgs, kādā vidē mācās tavs bērns? 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav

Par pasauli bez sākuma un beigām (muļķa cilvēkam)

Kādā pavisam normālā jūlija naktī pamodos no šāda sapņa: es atrados pie bankomāta, kurš uzrunāja mani vārdā, pirms vēl biju nospiedusi kaut vienu pogu vai iedevusi bankomātam savu bankas karti kā iespējamās identitātes norādi. Vīmandieniņ! Pamodos gluži kā kaut ko jaunu un pravietisku patentējusi, lai gan skaidri zināms, ka šādas "kastes" darbības nav nekas mūsdienu pasaulē unikāls. Jāatzīmē gan, ka šis sapnis "atnāca" laikā, kad sāku lasīt nesen latviski publicēto Alesandro Bariko darbu "The Game. Spēle" (lieliskā Daces Meieres tulkojumā), tāpēc smadzeņu vēlme nakts laikā turpināt pārstrādāt tehnoloģiju tēmu bija visnotaļ saprotama. Taču lai nonāktu līdz manai interpretācijai par Bariko Spēli, mazliet laika jāvelta pagātnes atmiņām.