Pāriet uz galveno saturu

Gastronomiskās izvirtības baltajās Lieldienās


Olas vulgaris sīpolmizās
Pēc (maniem) seniem ticējumiem Ziemassvētkiem būtu jābūt baltiem, Lieldienām - raibām, Jāņiem - zaļiem, Miķeļiem - bagātiem. Nu tad pašlaik Māte Daba ar mums jokus dzen, jo pagājušajos Ziemassvētkos dažs esot saticies nevis ar lāci, bet ar ērcēm, gailenes lasot, bet šodiena rādīja, ka varam uzcelt pat Sniegazaķi. Raibās olas brīvā dabā labāk neslēpt, jo tās ātri vien kļūs baltas, tāpēc atliek viens - pievērsties gastronomiskām izvirtībām ģimenes lokā (Doties ārā? Nu nē! Pat suņi šādā laikā tiek izvesti vien uz piecminūti!). Uzreiz arī teikšu, ka Lieldienas man nepatīk un olas negaršo, bet priecājos par brīvdienām, kuras varu izmantot atpūtai un saviem hobijiem, tātad arī gardu un jaunu ēdienu radīšanai.



Lieldienu brokastis gatavojām abi ar Artūru pēc skriešanas sezonas atklāšanas pusastoņos no rīta, kad sāka krist pirmās sniegpārslas. Jau esmu teikusi, ka katram no mums ir savi untumi pat pret visvienkāršāko  maizīti, tāpēc arī šorīt krāsnī ceptās siermaizītes tika gatavotas vairākos variantos: Artūram ar desu un sieru un Vidusjūras garšaugu maisījumu un rozmarīnu, Anetei - siers ar šādām pašām garšvielām, man ar sieru un rozmarīnu un timiānu, Andrim - bez garšvielām. Gardi, protams, šķiet visiem. Mazliet pakaušanās un Artūra kronēšana par Lieldienu olu čempionāta uzvarētāju ar vienu sasistu olas galu:)

Sastāvdaļas mandarīnvistai
Un tad jau seko bērnu izkalpināšana pusdienu gatavošanas procesā, ķeroties klāt ēdienam, kas saucas "vistas stilbiņi mandarīnos". Tam ir nepieciešamas šādas sastāvdaļas: 8 vistas stilbiņi, 50 gr sviesta, 3 ēdamkarotes medus (es pieliku 4), rozmarīns (man nav svaigie zariņi, tāpēc izmantoju gatavās garšvielas), 2 citroni, 4 mandarīni (es paņēmu 6, jo aprīlī tie ir krietni sažuvuši), kartupeļi, kas jāņem tik, cik nu ēdājiem tas viss paredzēts, jeb viss tas, kas šeit foto kreisajā pusē. Jā, lai viss būtu tieši tā, kā norādīts receptē, esmu pat sadūšojusies un paņēmusi 3 ķiploka daiviņas, jo šis vampīrlīdzeklis nu galīgi nav manā ēdienkartē.

Ēdiena pagatavošana ir gaužām vienkārša (ja vēl ir darbaspēks, kas strādā par vēdera tiesu, tad vēl jo raitāk viss veicas). Mazliet pārkāpjot receptes priekšrakstus, es darbojos šādi: vispirms mazliet apcepu vistas stilbiņus, jo nevēlos asiņainos gabalus likt cepeškrāsnī pie mērces un kartupeļiem. Katliņā kausēties jāliek sviests, garšvielas, medus un sula, kas izspiesta no abiem citroniem (Artūra darbs). Kamēr notiek šie darbi, Anete ir pabeigusi kartupeļu mizošanu, un nu tikai atliek visas sastāvdaļas likt cepamtraukā (daiviņās sagriezti kartupeļi+vistas stilbiņi), jāpārlej ar garšvielu mērci un pa virsu jāsaber četrās daļās sadalītie mandarīni. Vola! Lieta darīta kādu 20 minūšu laikā! Tā barība izskatās, dodoties uz krāsni:

Receptē teikts, ka cepeškrāsnī ēdiens jācep 45 minūtes. Nezinu, kādas ir citu namamāšu cepeškrāsnis, taču mana gan ir tāda pasena un cimperlīga, tāpēc uzreiz jau nospriežu, ka jārēķinās ar 2reiz 45 minūšu gatavošanu nevis vistas, bet gan kartupeļu dēļ, jo man tie vienmēr cepas pāris stundas. Tā izrādījās arī šoreiz. Nu ko, pa šo laiku krāsns durvis tiek virinātas ik pa 20 minūtēm, apgrozot ēdienu un paslepus testējot šo brūvējumu. Tad seko skrējiens uz istabu ar skaļu saucienu, ka top kaut kas debešķīgi gards un jautājums, vai kāds negrib iekosties pusgatavā kartupelī. 

Vistas stilbiņi mandarīnos
Jā, šis ir ēdiens manā stilā, jo viss aromāts un garšas buķete ir neaprakstāma, bet mutē siekalas skrien pašas. Citronu sula piešķir skābenu garšu, kas vistu padara mīkstu un sulīgu, medus - saldeni lipīgu garšu un dzeltenbrūnu nokrāsu kartupeļu daiviņām, bet mandarīni un rozmarīns ir kā punkts uz "i" šajās Lieldienās, kas vairāk saistās ar Ziemassvētku noskaņu. Dietologi noteikti teiktu, ka pārēsties nav labi, taču šis ir ēdiens, kas brēktin brēc, lai vēl uzliek mazbišķi uz šķīvja. To noteikti var gatavot svētku reizēs vai tad, ja nedēļas nogalē gaidāma vīramāte un gribi parādīt, cik laba saimniece esi (vai otrādāk - sievasmāte, un tu gribi parādīt, cik labs saimnieks esi). Un vēlreiz teikšu, ka sāls šeit netiek likts klāt! Draudzīgs brīdinājums - pēc ēšanas gan nāk miegs un vēderam jāmeklē rezerves rāvējslēdzējs:)

Pārējie Lieldienu našķi šķiet tādi vienkārši un ikdienai paredzēti saldēdieni - biezpiena mājiņas (gatavotas iepriekšējā vakarā kopā ar Artūru, lai tās paspēj izkausēt marmelādi un samitrināt cepumus) un saldējuma kokteilis (ar apelsīnu-burkānu sulu un banānu). Gardi, gardi, gardi...


Kārdinoši? Ir arī otrās Lieldienas, tā ka droši uz priekšu, ja vēlies eksperimentēt arī ar savām garšas kārpiņām! Priecīgas Lieldienas!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...

Es skrienu, tātad esmu

"Es domāju, tātad esmu" (bieži vien teikta arī latīņu valodā "Cogito, ergo sum") ir slavenā franču filozofa Renē Dekarta prātula, kuru dzirdam itin bieži pielietotu dažādās ikdienas situācijās. Iespējams, ka tā ir viena no pasaulē biežāk lietotajām atsaucēm citā kontekstā, piemēram, "Strādāju, tātad esmu", "Guļu, tātad esmu", "Ēdu, tātad esmu", "Dziedu, tātad esmu", tāpēc pārsteigums nebūs, ka arī ievērojamais japāņu rakstnieks Haruki Murakami darbā "Par ko es runāju, runādams par skriešanu"  (lasīju e-grāmatu) ir ierakstījis teikumu: "Es skrienu, tātad esmu". Šis lakoniskais teikums izsaka arī visu grāmatas būtību, tomēr pēc izlasīšanas vēl gribas pakavēties Murakami vēstījuma varā. Uzdrošināšos apgalvot, ka Haruki Murakami lasītāji ir sadalījušies divās daļās: tie, kuri kāri tver katru jaunu šī rakstnieka darbu vai pat pārlasa reiz jau lasīto, un tie, kuri reiz ir kādu darbu lasījuši, bet nav "ielasī...