Pāriet uz galveno saturu

Gadu vecs trolejbuss!

Šodien manam trolejbusam paliek gadiņš. Hip, hip, urrā! Pieņemu apsveikumus sava bērna jubilejā:)))
Bet, ja nopietni, tad...




Sākotnēji iecerēts kā pārdomu vieta par lasītajām grāmatām, mans transportlīdzeklis ātri vien izauga par pulcēšanās vietu vērojumiem par ikdienas norisēm, koncertiem, ceļojumiem, ēdieniem, izglītību,  tehnoloģijām un citām uzmācīgām domām, kas šaudās manā prātā. Ļoti ātri - vien pāris nedēļu laikā - emuārs no trolejbuss.blogspot.com pārtapa par trolejbuss.lv, jo saņēmu pozitīvus vārdus no draugiem un kolēģiem ar ierosinājumu, lai tik rakstu vēl:) Gada laikā pārvadātie vairāk nekā 7600 pasažieri (= lasītāji) arī nav slikti, vai ne? Priecājos, ja raksti par muzejiem ir palīdzējuši kādam doties ceļojumā vai grāmatu apraksti - ķerties pie lasīšanas, jo ne velti emuārs katru nedēļu tiek atrasts pēc tādiem atslēgvārdiem kā "Irbenes radioteleskops", "Palangas pludmale ar tiltu, kas ved jūrā" vai "grāmatas bērniem". Protams, reizēm arī es esmu smaidījusi par to, kādi tik atslēgvārdi pasažierus nav aizveduši pie trolejbusa - "smieklīgi uzraksti", "pusaudžu gultas" un "spogulis istabā" jau ir stabilajā topā, lai gan pati i nemaz neatceros, vai kādā rakstā šādi vārdi parādās. Pēdējā nedēļā meklēti ne tikai Lieldienu ticējumi, bet arī "kā es braucu Ziemeļmeitu lūkoties plāna punkti" (būtu jauki uzzināt, kuras klases skolēns to ir meklējis, un, manu dieniņ, kāds ir bijis aplauziens, kad atveras raksts par ceļojumu ar prāmi uz Stokholmu!).
Ups, I did it again :(

Manam trolejbusam ir regulārie pasažieri un regulārie kontrolieri, kas ietekmē rakstu rašanos un uzmundrina, kad jālīkumo pa bedrainām ielām. Un esmu priecīga, ka validēta ir arī šī maršruta trolejbusa pasažiere māksliniece Sandra Jaundaldere, kas pēc mana lūguma jau emuāra sākumposmā radīja dzīvespriecīgo trolejbusu vīriņu. Esmu priecīga, ka dusmīgu pasažieru šeit neredzēt. Es rakstu un rakstīšu ne tikai par jauko un pūkaino, bet arī nesaprotamo un tracinošo, jo katram mums ir sava pieredze un pārdomas par konkrētu situāciju un norisēm sabiedrībā.
Paldies, lasītāj, par kopīgu braucienu gada garumā! 
I'll be back, baby!




Komentāri

  1. Mīļi un jauki apsveikumi ar gada jubileju arī no manis!
    Lai izdodas šādi izturēt un rakstīt interesantus rakstus arī nākamos gadus!

    AtbildētDzēst
  2. Sveicu un samīļoju, Trolejbusiņ!
    Prieks , ka audz un - ņiprs!
    Lai čadīgs, smaidīgs, stiprs!
    Tas ir lieliski, Sintij! Iedvesmu turpinājumam.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Par pasauli, kas kļuvusi ātra un spilgta

 Šķiet, ka viena no angļu valodas frāzēm, ko saprot ikviens pat nemācījies šo valodu, ir "waste of time" - laika izniekošana, notriekšana, nosišana . Un nu mēģiniet atbildēt uz šādu jautājumu: cik rakstzīmēs jūs spētu apcerēt šo frāzi, izmantojot tādus skaidrojumus kā "nodīkots un noplenderēts laiks" un "notriekts un izniekots laiks"? Vai vispār viegli spēsiet izskaidrot atšķirību starp šiem vārdiem? Lai kāda būtu atbilde, Paskāla Mersjē grāmatas "Vārdu svars" lasīšanu nekādā ziņā nevarēs nosaukt par "noplenderētu laiku". Šī visnotaļ apjomīgā (drukātā formātā grāmatai ir 464 lpp., bet es lasīju e-grāmatu) darba lasīšana var būt laikietilpīgs process, jo ik pa brīdim rodas vēlēšanās atgriezties pie jau lasītā un pārdomāt kādu no autora/viņa varoņu atziņām. 

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav