Pāriet uz galveno saturu

Ko darīsi tu, kad tev būs "apaļi simts"?

Par zviedru autora Jūnasa Jūnasona darbu "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda" biju dzirdējusi un lasījusi iepriekš, tiesa gan, raksti vairāk bija kā pārmetumi anglofonajām zemēm, kas šo tīrradni nelaiž iekšā savos tirgos, tas ir, neizdod tulkojumus angļu valodā. Arī pašlaik Amazon.com paziņo, ka ar maksimālajām piecām zvaigznītēm novērtētā grāmata būs pieejama tikai no šī gada 11. septembra. Jā, par tiesībām angļu mēlē runājošos lasītājus iepazīstināt ir jācīnās ne tikai Stīga Lārsona amatbrālim, un Jūnasona darba nokļūšana Lielbritānijā vien ir atsevišķa romāna vērts stāsts, tāpēc jo priecīgāku mani dara fakts, ka latviešiem ar humora izjūtu viss ir kārtībā un simtgadīgā večuka piedzīvojumiem varam līdzi dzīvot latviešu valodā.
Tātad kā tur bija ar tiem miljoniem, Molotovu un Einšteinu saimi?


J. Jūnasona darba "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda" sižetu stāstīt būtu grēks. Pietiks ar to, ka pateikšu, ka vecais onka Allans Karlsons savā simtajā dzimšanas dienā pirms pašām svinībām nolemj doties prom no veco ļaužu mītnes, izkāpjot pa logu. Nu tā - viņam vienkārši negribas piedalīties svinībās, kurās būs pilsēteles pašvaldības padomnieks un klausīties uzrunas. Viņš vēlas piedzīvojumus. Tie drīz vien arī nāk miljonu piebāzta čemodāna, divu līķu, jaunu sabiedroto avantūristu un neatlaidīgu gangsteru, pāris šāvienu, Soņas, kas ir zilonis, un Bustera, kas ir suns, dažādu transportlīdzekļu, ieskaitot drezīni, dažādu mājvietu, ieskaitot vecu, pussagruvušu dzelžceļa staciju, un, protams, policijas darboņu veidā. Pēc romāna pirmajām lappusēm šķiet, ka šis būs aizraujošs un gana jautrs detektīvstāsts par prātiņu izkūkojuša vīriņa meklēšanu, bet... 

Un te nu es klusēšu, jo stāsti ir divi: par pazudušā Allana un viņa jauno draugu piedzīvojumiem un par 20. gadsimta pasaules vēstures tvistu un rokenrollu jeb notikumiem, kuru tiešs aculiecinieks un teju vai galvenā persona, pēc simtgadnieka stāstījuma, ir bijis viņš pats. Jo tieši viņš, pasniedzot kafiju amerikāņiem, devis pavedienu atombumbas izgudrošanai, un tieši to pašu Baltijas jūrā zemūdenē malkodams vodku, izpļāpājies pretējai pusei. Allanam nav bijis laika uzturēties Zviedrijā, jo viņa ceļi veduši krustu šķērsām no Spānijas uz ASV, Ķīnu, PSRS, Koreju, Franciju un citām zemēm, kur tieši viņš ir klāt vēsturiski svarīgos brīžos teju ikvienā valstī. No šāda viedokļa Jūnasona sacerējums ir kā postmodernisma stilā ieturēta vēstures dekonstrukcija, kur fakti un fikcija ir cieši savijušies un lasītājam ir neiespējami saprast, vai tāds Allans Karlsons ir izdomāts varonis vai tiešām bijis reāls vēsturisko notikumu aculiecinieks (hei, vai kāds nevēlas sēdēt arhīvos un papētīt? Gan jau kāds dubultnieks atrastos!).

Jā, Jūnasona darbs ir bezgala smieklīgs, to var lasīt skaļi priekšā ģimenei, un to var lasīt literatūrzinātnieki, lai analizētu darba daudzslāņainību. Simtgadnieka piedzīvojumiem līdzi sekot ir vērts arī tādēļ, lai atzīmētu tās lappuses, kurās ir atsauces uz notikumu risināšanos Latvijā (viss, vairs ne vārda!). Džeroma K. Džeroma "Trīs vīri laivā" un stāsts par pūdēto sieru šķiet nieks, kad lasi, cik asprātīgi Karlsons tiek pie otrā līķa un kā sērās par Molotova (kaķa, sava strīpainā kaķa!!!) nāvi uzlaiž gaisā pats savu māju - vecuma plānprātība ar jancīgumu te iet roku rokā. 

Plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots, ka 2013. gada Ziemassvētkos varēsim doties uz kinoteātriem, lai vērotu simtgadnieka piedzīvojumus uz lielajiem ekrāniem. Tas nozīmē, ka arī filmu vīri ir pārliecināti, ka vecā vīra dzīvesstāsts ir tik aizraujošs, lai no tā gūtu vēl kādu naudas čemodāniņu (lasi - miljonus).

Ja gaidāma vizīte pie zobārsta vai jāiet VID pie nodokļu konsultanta - ņem līdzi Jūnasa Jūnasona grāmatu "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda", jo tad i dzīve šķitīs jaukāka, i laiks paies ātrāk. Grāmata gan ir bieza un pasmaga, tādēļ palūko, vai savā mobilajā telefonā (vai citā gadžetā) nevari palasīt šo darbu kā e-grāmatu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ko redzēt Stokholmā sešās stundās?

Ja dodies uz Stokholmu kruīza braucienā ar kādu no Tallink prāmjiem, tad zini, ka pilsētas apskatei, izklaidei, veikaliem un citām iecerēm paliek vien sešas stundas laika. Šis ir stāsts par to, ko šajā laikā paspējām apskatīt mēs - ģimene, kuru neinteresē šopings.

Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?

Kad 2016. gada izskaņā nolēmu reģistrēties Goodreads, lai kaut kā censtos sistematizēt un apkopot visus lasītos darbus (jo ne vienmēr ir laiks, vēlēšanās un iedvesma par katru izlasīto grāmatu veidot aprakstu blogā), iekritu azartā ar "reading challenge". Nespēju atcerēties pilnīgi visus 2016. gadā izlasītos darbus, taču tie 34, kurus atzīmēju, noteikti ir tie, kas kaut kādā veidā ir palikuši atmiņā visspilgtāk. Vidēji esmu rēķinājusi, ka gadā sanāk izlasīt vismaz 50 grāmatas latviešu un angļu valodās, un pārsvarā visi ir tādi darbi, kuri mani ir uzrunājuši sižetiski vai autora slavas dēļ. Taču 2017. gads darbu izvēles tradīcijā taisās ieviest kaut nelielas, tomēr pārmaiņas. Kādā veidā?

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.