Vai atceries "tālos" 80-tos un 90-tos, kad teju vai katram mājās grāmatplauktā uzradās Deila Kārnegī padomu grāmatas par to, kā iepatikties sarunbiedram, kā ietekmēt cilvēkus un arī kā beigt uztraukties un beidzot sākt dzīvot? Tas nekas, ka viņa darbi bija sarakstīti 20.gs. pirmajā pusē! Mūsdienās Kārnegī padomus var pārtrumpot tikai modē nākušais "koučings".
Droši vien daudziem - tāpat kā man! - vārds "koučings" asociējas ar sportu un trenera darbu, turklāt šķiet gana nelatvisks. Tiesa, pāris pēdējos gados koučings ir bieži dzirdēts vārds, tāpēc, ieraugot nesen iznākušo Džona Vitmora grāmatu Koučings sasniegumiem, vēlējos to izlasīt, lai saprastu reizi par visām reizēm - kas tad ir šis "zvērs" koučings.
Neliels grāmatas izklāsts
Džons Vitmors grāmatu "Koučings sasniegumiem" ir sarakstījis no praktizējoša kouča skatpunkta, sniedzot ieskatu gan šīs metodes pirmssākumos un attīstībā, gan arī norādot uz praktiskiem paņēmieniem, kas būtu jāievēro labiem, profesionāliem koučiem un viņu klientiem. Jau grāmatas ievaddaļā dota atbilde kas tad īsti ir koučings, proti, "tā ir cilvēka potenciāla atraisīšana, lai maksimāli paaugstinātu viņa personisko sniegumu. Koučings nevis māca, bet gan palīdz mācīties" (16.lpp.). Vitmors izklāsta, ka metodes pirmssākumi patiešām ir rodami sporta pasaulē, kur treneriem jāsaskata katra individuālā sportista talants un tas jāatīsta. Mūsdienās šo metodi ļoti bieži izmanto biznesa vidē gan nelielu komandu veidošanā, gan lielākās nodaļās un uzņēmumos.
Grāmatas 25. nodaļās Džons Vitmors raksta par motivāciju, līderību, mācīšanos, atbildības uzņemšanos, mērķiem un reālajām to sasniegšanas iespējām, kā arī šķēršļiem, kas (visticamākais) radīsies kādā no posmiem. Autors uzsver, ka labs koučs nesniedz klientam priekšsrakstus, kas soli pa solim ir jāievēro, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, bet gan uzdod jautājumus (arī nepatīkamos) un liek klientam domāt, lai tieši viņš būtu atbildīgs un apzinātos savu rīcību. Mērķim, protams, jābūt pozitīvam. Vitmors koučingu dēvē par vadības stilu un uzskata, ka labs vadītājs kā līderis ir arī spējīgs koučs. Ideālajā gadījumā:)
Dažas atziņas
Tie, kuri grib uzvarēt, parasti uzvar. Tie, kuriem bail zaudēt, bieži zaudē. (69. lpp.)
Pārlieku centība vai mēģinājumi kaut ko mainīt var ķermenī radīt saspringumu un nekoordinētas darbības, kuru sekas ir neveiksme. (77. lpp.)
Gūt patiesus sasniegumus nozīmē sasniegt vairāk, nekā cerēts, izvirzot sev pašam augstākos mērķus, kas pārsniedz citu cerētos vai prasības. Gūt sasniegumus nozīmē izpaust savu potenciālu. (99. lpp.)
Diemžēl reti kuram izdodas uztvert savu darbavietu kā pašizaugsmes skolu vai pienākumus kā izaicinājumus. Tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka cilvēki strādā bez iedvesmas. (100. lpp.)
Pašmotivācija mājo katra cilvēka prātā, kur tai nespēj piekļūt pat visaugstākā vadība. (110. lpp.)
Strādāt patiesi jauka līdera vadībā ir ērti, ne pārāk grūti un visai droši, turklāt viņš pievērš uzmanību komandas darbam. (118. lpp.)
Tieši jēga un mērķis virza cilvēkus, bet jēgas un mērķa trūkums var būt apātijas, depresijas un sliktas veselības cēlonis. (148. lpp.)
Pāris kritisku piezīmju
Man būtu gribējies, lai grāmatas autors aprakstītos piemērus tik bieži neraksturotu iz sporta dzīves. Saprotams, ka šī vide viņam ir pazītamāka, taču es vēlētos, lai golfa sitienu un tenisa raketes vēzienu vietā būtu ikdienišķāki piemēri, kurus atpazītu ikviens. Bieži vien šie piemēri ir tēlainā metaforu valodā, nevis konkrētā situāciju raksturojumā.
Kaut kā neatstāj mani doma, ka Vitmors nemīl uzņēmumu vadītājus un dažkārt pat līderus kā tādus. Nu pārāk bieži viņš min, ka uzņēmumu vadītāji saņem prēmijas un piemaksas, lai gan tās nav pelnījuši, pārāk bieži uzstāj, ka kāpiens pa karjeras kāpnēm atstumj līderi no komandas, jo nu parādās jauns supervāģis un citas dārgas lietas. Šķiet, ka arī Vitmora pasaulē valda daži stereotipi, no kuriem viņš nespēj distancēties...
Komentāri
Ierakstīt komentāru