Pāriet uz galveno saturu

Maziem detektīvmīļiem

Atceries, kad mēs bijām "mazi tīņi", viena no grāmatām, kuru teju vai katrs no mums pārlasīja vairākas reizes, bija Ērika Kestnera "Emīls un Berlīnes zēni". Tajā spraigais sižets ļāva mums sekot līdzi Emīla un viņa draugu piedzīvojumiem, dzenoties pakaļ noziedzniekam un veiksmīgi noķerot ilgi meklētu banku laupītāju. Kopš "Emīla lietas" ir pagājušas daudzas ziemas (tici vai nē, bet Kestnera darbam ir vectēva cienīgs vecums - 84 gadi, tas ir sarakstīts tālajā 1929. gadā), tomēr tas joprojām daudziem no mums ir spilgtā atmiņā.
Tad nu tagad mūsu bērniem arī ir kāds tikpat spilgts "mazais detektīvzellis" vārdā Teodors Būns, kura tēvs ir spraigo detektīvromānu autors Džons Grišams


Grāmata Teodors Būns - mazais advokāts ir aizraujoša, bet ar gana klasisku sižetu. Trīspadsmit gadus vecais Teodors Būns ir vienīgais bērns juristu ģimenē - tēvs vairāk nodarbojas ar īpašumu lietām, bet māte uzņemas sieviešu aizstāvību. Likumsakarīgi, ka Teodors ļoti labi pārzina gan tiesas procedūras, gan likumus, tāpēc viņam ir pašam savi klienti - vienaudži, kuri viņam uztic savu ģimeņu bēdustāstus un uzklausa "mazā advokāta" padomus. Kā jau visās ģimenēs, arī Būnu klanā ir sava melnā avs - tēvocis Aiks, kurš zēnam līdz galam nezināmu iemeslu dēļ vairs nav aktīvi praktizējošs jurists, taču tieši viņš kļūst par Teodora uzticības personu, kad nu pienāk īstais brīdis. Un vēl Teodoram ir suns Tiesnesis, kas nav pēddzinis, taču mīļš bez gala.

Teodora Būna ierastā dzīve pamazām sašūpojas līdz ar pilsētas skaļāko slepkavības lietu - nogalināta ir Maira Dafija. Šķiet, ka slepkava varētu būt viņas vīrs Pīters Dafijs, taču pret viņu nav pierādījumu. Labākie no labākajiem ir iesaistīti šajā lietā, taču stāsts nebūtu par Teodoru Būnu, ja Grišams tieši viņam neuzticētu lietas ievirzīšanu pavisam citā gultnē. Izbēgusī boa žņaudzējčūska, vārdā Hermanis,  klasesbiedrenes Hollijas palaidnis šnaucera sugas suns Rokijs, divas glāzītes izdzēris autovadītājs un  arī īpašumu atsavināšana Būna juniora dzīvē ir kā vienkāršas ikdienas lietas, kas prasa vien labu likumu pārzināšanu, taču pat Teodora dzīvē sākas nakts murgi, kad iesaistās vājā angļu valodā runājošie imigranti Bobijs Eskobars un Hulio. Stāsts savijas, notikumi seko cits citam, bet atrisinājums?

Džona Grišama grāmata "Teodors Būns - mazais advokāts" var šķist naiva (labi, ka Grišams atļauj Teodoram ielauzties tiesu datorsistēmā, pretējā gadījumā varētu šķist, ka šis trīspadsmit gadus vecais zēns ar dienas režīmu un paklausību kā militārajā akadēmijā ir teju vai no utopiskas vietas atceļojis), taču tā ir aizraujoša arī pieaugušajam lasītājam. Un es zinu, ka jau tagad ar nepacietību gaidu nākamos neatminamos notikumus, kurus atrisināt pa spēkam ir tikai tādam zellim kā Teodoram Būnam.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...

Es skrienu, tātad esmu

"Es domāju, tātad esmu" (bieži vien teikta arī latīņu valodā "Cogito, ergo sum") ir slavenā franču filozofa Renē Dekarta prātula, kuru dzirdam itin bieži pielietotu dažādās ikdienas situācijās. Iespējams, ka tā ir viena no pasaulē biežāk lietotajām atsaucēm citā kontekstā, piemēram, "Strādāju, tātad esmu", "Guļu, tātad esmu", "Ēdu, tātad esmu", "Dziedu, tātad esmu", tāpēc pārsteigums nebūs, ka arī ievērojamais japāņu rakstnieks Haruki Murakami darbā "Par ko es runāju, runādams par skriešanu"  (lasīju e-grāmatu) ir ierakstījis teikumu: "Es skrienu, tātad esmu". Šis lakoniskais teikums izsaka arī visu grāmatas būtību, tomēr pēc izlasīšanas vēl gribas pakavēties Murakami vēstījuma varā. Uzdrošināšos apgalvot, ka Haruki Murakami lasītāji ir sadalījušies divās daļās: tie, kuri kāri tver katru jaunu šī rakstnieka darbu vai pat pārlasa reiz jau lasīto, un tie, kuri reiz ir kādu darbu lasījuši, bet nav "ielasī...