Pāriet uz galveno saturu

Tev nav YSL somiņa? Ak, nabadzīte...

Uz šo ierakstu mani uzvedināja divas savā starpā nesaistītas lietas. Pirmkārt, pirms dažām dienām - svētdienas vakarā, ja gribam būt precīzi, - tviterī sākās sabiedrības dāmu domu apmaiņa par to, vai sieviete pēc 30 gadu vecuma var atļauties savus ikdienas pričendāļus likt plastikāta somā. Otrkārt, uz kādreiz slavenās "Sarkanās zvaigznes" brūkošajām sienām pie VEF tilta ikvienu sveicina jauns tirdzniecības parka (jā, tā šis t/c sevi dēvē oficiāli) plakāts ar tekstu "Neizvēlies garlaicību, izvēlies Alfu!". Tātad manas pārdomas par patērētāju sabiedrību.


Būs muļķīgi noliegt, ka mums ikvienam, tostarp arī man, nepatīk labas, kvalitatīvas lietas. Arī es cenšos pirkt ekopārtiku, jo tā, iespējams, ir vitamīniem bagātāka nekā ar ķimikālijām apstrādātā nez-kur-audzētā. Neskrienu pa apšaubāmajām Centrāltirgus būdiņām, iepērkot lētos džemperus, kas pēc pirmās mazgāšanas esot vairs nevelkami, bet mēģinu atrast saviem kvalitātes priekšrakstiem atbilstošas preces veikalos, kuriem uzticos, taču arī tas negarantē, ka Gerry Weber pirkto bikšu gali neatirst, kā tas ir gadījies. Vārdsakot, dzīvoju kā latviete parastā, cenšoties sabalansēt vēlmes ar iespējām. Un kaut kā jūtos tīri labi.

Taču nu laikam izrādās, ka man būtu jājūtas gaužām slikti. Iemesls? Pagalam sadzīvisks, proti, esmu piederīga 30-40-gadīgo vecumgrupai, taču ikdienā savus pričendāļus itin veiksmīgi sametu Romā par 20 eur pirktā somā. Un bez kompleksiem rikšoju apkārt. Par YSL somu neesmu pat sapņojusi, taču nu izrādās, ka apkārtējie varētu nosodoši ar pirkstu pabakstīt. Sak', viņai jau tuvojas 40, bet vēl nav padomājusi, "ko es daru nepareizi". 

T/c Alfa reklāmplakāts ar tekstu "Neizvēlies garlaicību, izvēlies Alfu!" ziņa ir gana skaidra - ja negribi, lai tevi dēvē par garlaicīgu, tad dodies iepirkties uz Alfu. Ko redzam vizuāli? Lasīt grāmatas ir garlaicīgi? Tiešām? OMG un LOL! Es par garlaicīgu uzskatu iepirkšanos, jo tā nu gan ir laika izniekošana!

21. gadsimts ir patērētāju sabiedrības kulminācijas laiks. Ja tev nav šis vai tas kulta priekšmets, tad tu nepiederi kādai grupai. Ja neesi gatavs nakti pavadīt garā rindā pie H&M veikala atvēršanas vai jaunākā iPhone modeļa pārdošanas sākšanas (vai tiešām šiem ļaudīm ir viena apģērba kārta mugurā un arhaisks mobilais telefons?), tad tu esi lūzeris. YSL somiņas ne-esamība var būt pietiekams iemesls, lai 40-gadīgo statusa sieviešu loks tevi nepieņemtu. Tas nekas, ka, iespējams, tev ir zināšanas, pieredze, panākumi un viedoklis, kas nav materiālā veidā izmērāmi, bet pēc būtības ir vērtīgāki. Vismaz manā vērtību skalā skolotāja bez YSL rokassomiņas kontroldarbu pārnēsāšanai nav mazvērtīgāka kā tā, kurai tāda ir, jo es ticu, ka savu arodu labi darīt var gan pirmā, gan otrā, jo neba tā somiņa nosaka intelektu un darbaspējas.

Un tā kaut kādi mistiskie/iedomātie sabiedrības priekšstati mums paģēr noteiktu uzvedības modeli, lai tikai mēs katrs būtu piederīgs "savai" grupai. Ja nemalko vīnu, ja pavasarī nedzer bērzu sulas, ja neskriesi Nordea maratonā, ja ziemā nebrauc slēpot uz Alpiem un septembrī uz Krētu, ja nedari šo vai to... Un tā no agrajiem bērnības gadiem, kad Hello Kitty rokassprādzīte liek piecirst kāju trīsgadīgai dāmītei, līdz mītiem apvītajiem CC (Koko Šanele, protams!) produktiem. Patērētāju sabiedrības tīkli ir visur, un tikai retajam izdodas neiepīties šīs sezonas krāsās, pavasara smaržās, jaunākajā restorānā, ko par must see dēvē teju visi, un tā tālāk un tā bez gala. 

Komentāri

  1. Labs ieraksts, paldies tev. Atļaušos publicēt citātu no tava raksta miomilo.lv rakstā par to alfas plakātu (publiskota ziņa varētu parādīties kkad nākošnedēļ). Ceru, ka nav pretenziju pret to, ka citēšu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Lūdzu! Tiesa gan, Alfas plakāts tagad ir "prom", tā vietā ir "lidojošie velosipēdi". Bet par "garlaicības" plakātu piekrita visi paziņas, ar kuriem runāju - reklāmu nebija uztvēris neviens.

      Dzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...

Es skrienu, tātad esmu

"Es domāju, tātad esmu" (bieži vien teikta arī latīņu valodā "Cogito, ergo sum") ir slavenā franču filozofa Renē Dekarta prātula, kuru dzirdam itin bieži pielietotu dažādās ikdienas situācijās. Iespējams, ka tā ir viena no pasaulē biežāk lietotajām atsaucēm citā kontekstā, piemēram, "Strādāju, tātad esmu", "Guļu, tātad esmu", "Ēdu, tātad esmu", "Dziedu, tātad esmu", tāpēc pārsteigums nebūs, ka arī ievērojamais japāņu rakstnieks Haruki Murakami darbā "Par ko es runāju, runādams par skriešanu"  (lasīju e-grāmatu) ir ierakstījis teikumu: "Es skrienu, tātad esmu". Šis lakoniskais teikums izsaka arī visu grāmatas būtību, tomēr pēc izlasīšanas vēl gribas pakavēties Murakami vēstījuma varā. Uzdrošināšos apgalvot, ka Haruki Murakami lasītāji ir sadalījušies divās daļās: tie, kuri kāri tver katru jaunu šī rakstnieka darbu vai pat pārlasa reiz jau lasīto, un tie, kuri reiz ir kādu darbu lasījuši, bet nav "ielasī...